C, 29.09.2022.

Valdības darba kārtība otrdien: atbalsts mājsaimniecībām, "Rail Baltica" un Krievijas ģenerālkonsulātu neapsargāšana

TVNET/LETA
Valdības darba kārtība otrdien: atbalsts mājsaimniecībām, "Rail Baltica" un Krievijas ģenerālkonsulātu neapsargāšana
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Valdība otrdien lems par Labklājības un Ekonomikas ministriju sagatavoto regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, regulējumā iekļauts arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto šos resursus.

Plānots, ka jauno regulējumu šodien izskatīs Ministru kabinetā, savukārt 11.augustā - Saeimā.

Valdību veidojošās koalīcijas partijas pirmdien vienojās par atbalstu iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma apstākļos, kas būs plašāks un agrāks, nekā valdība konceptuāli vienojās jūnijā, pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalsts tiks sniegts agrāk, to piemērojot no šī gada 1.jūlija, norādīja Kariņš. Premjers skaidroja, ka tie, kuri jau ir saņēmuši jauno izlīdzinātā maksājuma rēķinu, nākamajā rēķinā saņems pārrēķinātu izlīdzināto maksājumu, kas ietvers atbalsta piemērošanu no 1.jūlija. Valdība segs pusi no energoresursa cenas pieauguma.

Iepriekš noteiktais atbalsta periods tiks pagarināts līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Koksnes granulām un briketēm cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par MWh.

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Nosaka regulējumu, kādā sniegs atbalstu terora aktā cietušajiem

Valdība otrdien atbalstīja regulējumu, kādā tiks sniegts atbalsts personām, ja tās būs cietušas terora aktā.

Iekšlietu ministrijas sagatavotā instrukcija nosaka kārtību, kādā Valsts drošības dienests (VDD) kā Latvijas kontaktpunkts terorismā cietušajiem sniegs informāciju par pieejamo atbalstu Latvijas teritorijā vai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts teritorijā notikušos terora aktos cietušajiem.

Ja terora akts būs noticis Latvija teritorijā un par to būs sākts kriminālprocess, VDD papildus Kriminālprocesa likumā paredzētās informācijas sniegšanai sniegs informāciju terora aktā cietušajiem par pieejamo bezmaksas informatīvo tālruni 116006, pa kuru var saņemt emocionālo, psiholoģisko atbalstu un informāciju par tiesībām kriminālprocesā, tiesībām uz kaitējuma atlīdzību un valsts kompensāciju.

Tāpat VDD šādā gadījumā sniegs informāciju par tīmekļa vietni "www.cietusajiem.lv".

Ja terora akts būs noticis Latvijas teritorijā un tajā ciestu trešo valstu valstspiederīgie, VDD par to informētu Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu un Valsts policiju (VP).

Ja terora akts būs noticis citas ES dalībvalsts teritorijā un VDD rīcībā būs nonākusi informācija par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri būtu cietuši šādā terora aktā, šādu informāciju nodotu Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam un VP.

VDD nodrošinātu operacionālu informācijas apmaiņu par terora aktā cietušajiem ar citu ES dalībvalstu kontaktpunktiem.

Valdība lems par šķēršļu mazināšanu "Rail Baltica" projektam

Valdība šodien plāno skatīt "Rail Baltica" projekta likumu, ar kuru paredzēts novērst nesamērīgu un nesaistītu prasību izvirzīšanu projektam, kā arī ļaut nojaukt vairākus kultūras pieminekļus un nocirst vairākus kokus, liecina Ministru kabineta otrdienas sēdes darba kārtība.

Likuma izstrādes mērķis ir sekmēt nacionālo interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" - būvniecību un ieviešanu noteiktā termiņā, norāda Satiksmes ministrija (SM).

Likumprojekta anotācijā teikts, ka "Rail Baltica" projekta īstenošanu paredzētajā laikā būtiski apdraud pieprasītajos valsts un pašvaldību institūciju un ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās nesamērīgās prasības.

Gan Būvniecības likums, gan Vispārīgie būvnoteikumi paredz būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu pieprasīt tehniskos vai īpašos noteikumus būvniecības ieceres realizācijai, kā arī tiesības tos saņemt.

Katrā pašvaldībā, kurā ir paredzēta "Rail Baltica" dzelzceļa trases izbūve, atbilstoši Būvniecības likumam ir jāsaņem dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanai nepieciešamie tehniskie noteikumi. Turklāt tehniskie un īpašie noteikumi ir jāsaņem ne tikai no tās pašvaldības iestādēm, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība, bet arī no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Tāpat tehniskie vai īpašie noteikumi ir jāsaņem arī no valsts iestādēm, piemēram, Valsts vides dienesta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un citām.

Projektēšanas fāzes īstenošanas gaitā pēc būvniecības ieceres realizācijas ierosināšanas ir saņemta liela daļa "Rail Baltica" projektam nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu - līdz šim Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir izsniegusi aptuveni 80 būvatļaujas, un katrā būvatļaujā ir saņemti vidēji pieci līdz 10 tehniskie vai īpašie noteikumi. Taču, veicot šo noteikumu izvērtējumu, secināts, ka atsevišķos gadījumos tajos ir iekļautas ar "Rail Baltica" projekta kā nacionālo interešu objekta dzelzceļa infrastruktūras būvniecību nesaistītas un nesamērīgas prasības.

Piemēram, atsevišķos noteikumos ir iekļautas tādas prasības kā ar dzelzceļa trasi nesaistīta tilta vai autoceļa izbūve vai pat apvedceļa būvniecība, kuru izbūvei būtu nepieciešams lūgt izsniegt atsevišķu, jaunu būvatļauju, un kura funkcionāli nav saistīta ar "Rail Baltica" projekta mērķi - 1435 milimetru platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūve.

Daļā no pašvaldību iestāžu izdotajiem tehniskajiem noteikumiem prasības nav funkcionāli saistītas ar "Rail Baltica" izveidi un pārsniedz "Rail Baltica" projekta apjomu. Līdzīga situācija ir arī ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem - arī tajos dažkārt tiek noteiktas tādas prasības, kas nav saistītas ar "Rail Baltica" projekta īstenošanu un kuras nav īstenojamas projektam pieejamo vai nākotnē piešķiramo līdzekļu ietvaros un kuras vienlaikus nav pamatojamas ar apstākli, ka, piemēram, attiecīgo tehnisko noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību.

Faktiski SM secina, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos noteikumos ietverto prasību mērķis ir citu nesaistītu vajadzību risināšana un apmierināšana, izmantojot "Rail Baltica" projekta publiskos līdzekļus un situāciju, ka "Rail Baltica" izveides ietvaros tiek veikti apjomīgi būvdarbi.

SM uzsver, ka šādas prasības neattiecas uz "Rail Baltica" projektu un nevar tikt finansētas no tam piešķirtā un nākotnē pieejamā finansējuma.

Ņemot vērā tehnisko un īpašo noteikumu izdošanas spēkā esošā tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturu, nav izslēgts, ka arī citos nākotnē "Rail Baltica" projekta īstenošanai izsniegtajos noteikumos var tikt ietvertas nesamērīgas, ar "Rail Baltica" projektu nesaistītas, prasības.

Tāpēc SM rosina ar likumu risināt "Rail Baltica" nacionālo interešu objekta izveidei būtisku šķērsli, skaidri noregulējot, kāda rakstura prasības ir iekļaujamas "Rail Baltica" projektam izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos.

Vienlaikus likumprojektā plānots paredzēt arī saistošu mehānismu, kas ļautu panākt izdoto tehnisko vai īpašo noteikumu precizēšanu, ja kāda no to prasībām neatbilst likumprojektam. Gadījumā, ja tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs atsakās precizēt izsniegtos noteikumus, tiks paredzēts risinājums, kas tomēr ļautu saņemt gan pozitīvu būvekspertīzes veicēja saskaņojumu, gan būvvaldes atzīmi par būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi arī tad, ja kādi no noteikumiem saturēs prasības, kas neatbildīs likuma prasībām.

SM norāda, ka tādējādi tiktu atrisināta būtisku problēma "Rail Baltica" projekta īstenošanā - piemērota tiesiskā regulējuma neesamība, kas ļautu neņemt vērā nesamērīgās, uz "Rail Baltica" projektu neattiecināmas prasības, vienlaikus šo prasību vērā neņemšanai neradot šķēršļus atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanai.

Likumā paredzēts noteikt, ka "Rail Baltica" īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības, kas paredz ar dzelzceļa būvniecību un ekspluatāciju nesaistīta būvprojekta izstrādāšanu un kura projektēšana un būvniecība neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumiem par "Rail Baltica" projekta finansēšanu, izņemot, ja attiecīgo prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību.

Ministrijas ieskatā norma ir samērīga, jo tā noteic skaidrus kritērijus attiecībā uz projekta īstenošanai izsniedzamo noteikumu prasību tvērumu, vienlaikus nodrošinot, ka paredzētais regulējums nerada draudus esošās un jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijai, kā arī ievēro sabiedrības veselības un citas būtiskas intereses.

Tādējādi tiek ievērota gan tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju prerogatīva - savas kompetences ietvaros paredzēt nosacījumus būvniecības ieceres īstenošanai, ja tā skar šo noteikumu izdevēja intereses, vienlaikus nosakot minimālās prasības attiecīgo noteikumu saturam, lai nodrošinātu, ka noteikumos ietvertās prasības nesamērīgi un nepamatoti neapgrūtina "Rail Baltica" projekta īstenošanu.

Tāpat likumprojekta mērķis ir atrast līdzsvaru starp kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu - nacionālo interešu objekta infrastruktūras būvniecību.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektēšanas posma ietvaros, atbilstoši projektētāju veiktajai izpētei, ir konstatēti vairāki objekti, kas ir iekļauti valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas varētu tikt skarti "Rail Baltica" dzelzceļa trases būvdarbu laikā. Saskaņā ar 2016.gadā veikto ietekmes uz vides novērtējumu, kā arī projektēšanas ietvaros veiktām izpētēm ir paredzams, ka būvdarbu veikšana noteikto kultūras pieminekļa tuvumā varētu radīt veselības un drošības apdraudējumu attiecīgo kultūras pieminekļu turpmākas ekspluatācijas gadījumā.

"Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūves procesā identificēto nekustamo kultūras pieminekļu skārums varētu būt ievērojams, un paredzams, ka to atrašanās esošajā vietā un tehniskais stāvoklis nav savietojams ar plānotā dzelzceļa izbūvi. Izpēte liecina, ka nav piemeklējama tāda pārbūves metode, kas ļautu attiecīgās būves saglabāt neskartas, kā arī saglabāt to esošās struktūras ekspluatāciju pēc pārbūves.

Šobrīd plānotās "Rail Baltica" dzelzceļa trases koridorā ir identificēti vairāki nekustamie vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kas ir ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī. Tādējādi nav konstatējama Pieminekļu likumā paredzētā situācija to izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta.

Viens no identificēto nekustamo vietējās nozīmes kultūras pieminekļu piemēriem ir vēsturiskie satiksmes pārvadi Torņakalnā, kuru saglabāšana esošajā veidolā nav savienojama ar "Rail Baltica" trases izbūvi. Tiek vērtēti dažādi tehniskie risinājumi ar atšķirīgu minēto pārvadu skārumu. Viena no pieejām ir mēģināt saglabāt vēsturisko pārvadu vizuālo veidolu, iestrādājot daļu no oriģinālajām konstrukcijām un to detaļas jaunbūvējamajā pārvadā tiktāl, cik tas tehniski pamatots un nepieciešams, lai realizētu jaunās dzelzceļa trases izbūvi un esošo sliežu ceļa pārbūvi.

Tiek vērtēts, vai aizvietojot tās tiltu daļas, kuras nepieciešams demontēt sliežu ceļu pārbūvei, ar jauniem risinājumiem, būs iespējams nodrošināt tilta konstrukciju stabilitāti, neapdraudot satiksmes dalībnieku drošību pārvada ekspluatācijā. Jauno pārvadu daļās esošo pārvadu elementi varētu tikt iestrādāti, risinot to mūsdienu arhitektūras veidolā, kas saskanīgs ar pārvadu saglabājamo, vēsturisko daļu ārējo veidolu, un tādējādi nodrošinot vizuālo harmoniju starp tilta vēsturisko un jauno daļu.

Taču, lai oriģinālos esošā tilta elementus iekļautu jaunā tilta kopējā struktūrā, esošais pārvads jebkurā gadījumā ir jāizslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, lai varētu nodrošināt tā pārbūvi un pārveidošanu.

Tāpat tiek vērtēts risinājums, kas paredz oriģinālajam pārvadam maksimāli pietuvinātu kopiju izbūvi ar nosacījumu, ka saudzīgi demontējami vēsturisko pārvadu oriģinālie fragmenti un detaļas, kuras iespējams saglabāt. Tās izmantojamas atkārtoti, uzskatāmi integrējot jaunajos pārvados, kas tiks izbūvēti atbilstoši nepieciešamajiem parametriem.

Saskaņā ar "Rail Baltica" projekta ieviesēju pasūtīto izpēti Torņakalna satiksmes pārvadu pilnīga pārvietošana, saglabājot tiltus neskartus, nav praktiski īstenojama un arī to turpmākā izmantošana apdraudētu satiksmes dalībnieku drošību, līdz ar to nevar tikt izskatīta kā risinājums "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izveidei. Savukārt citos identificētajos gadījumos, ņemot vērā kultūras pieminekļa raksturu, nav iespējama tā pārveidošana vai oriģinālo daļu aizstāšana, tādēļ vienīgais iespējamais risinājums ir kultūras pieminekļa pilnīga nojaukšana.

Līdz ar to SM rosina paredzēt izņēmumu no spēkā esošā regulējuma, "Rail Baltica" projekta likumā nosakot gadījumus, kādos no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta būtu iespējams izslēgt vietējās nozīmes kultūras pieminekli, lai īstenotu nacionālā interešu objekta "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

SM ieskatā, lai arī plānotais risinājums pieļauj kultūras pieminekļu izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kā rezultātā ir pieļaujama to pārbūve vai pat pilnīga nojaukšana, kas atsevišķos gadījumos ir identificēta kā nepieciešama, ņemot vērā kultūras pieminekļa novietojumu kontekstā ar paredzēto "Rail Baltica" dzelzceļa trasi, tomēr tas ļauj izbūvēt no tehniskā viedokļa rūpīgi pārdomātu dzelzceļa infrastruktūru, kas būs droša tās ekspluatācijā, tā rezultātā sniedzot būtisku pienesumu visai sabiedrībai.

Tāpat ar likumprojektu tiks mēģināts atrast līdzsvaru starp aizsargājamo koku nociršanu un sabiedrības interešu nodrošināšanu.

Jau šobrīd ir zināms, ka "Rail Baltica" projektētā dzelzceļa trase šķērsos dabas parku "Salacas ieleja", pietuvojas un, iespējams, robežosies ar dabas liegumu "Mērnieku dumbrāji", dabas liegumu "Dzelves-Kroņa purvs" un dabas liegumu "Vitrupes ieleja". Gandrīz visos "Rail Baltica" dzelzceļa trases projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt "Rail Baltica" infrastruktūru atbilstoši "Rail Baltica" projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām.

Līdz ar to likumā paredzēta iespēja Dabas aizsardzības pārvaldei izsniegt atļauju aizsargājamo koku nociršanai, ja tas nepieciešams "Rail Baltica" kā nacionālo interešu objekta būvniecībai.

Likumprojektā arī paredzēts noteikt, ka nacionālo interešu objekta "Rail Baltica" projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Šo termiņu iespējams pagarināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā var tikt pagarināts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš attiecīgās kategorijas būvei.

SM norāda, ka plānotais risinājums ļaus efektīvāk veikt "Rail Baltica" projekta īstenošanas ietvaros paredzētos būvdarbus, jo daļā gadījumu nebūs nepieciešama maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanas pieprasīšana.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.

Valdība lems par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu

Valdības otrdien lems par VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) turpmākās darbības nodrošināšanu, liecina Ministru kabineta darba kārtība.

Jautājums iekļauts sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Satiksmes ministrijā aģentūrai LETA paziņoja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc detalizētāka informācija, tostarp par LDz turpmākai pastāvēšanai nepieciešamo finansējumu, nav pieejama.

Jau aprīlī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu