Sv, 2.10.2022.
Egoiste testē ⟩ Skudriņas komandas jaunais projekts: nolauzt gabaliņu no dabas un palikt zem mēles
Foto: Publicitātes, TVNET kolāža
Gerda Pulkstene
, TVNET Egoiste | KLIK Sieviete redaktore
Skudriņas komandas jaunais projekts: nolauzt gabaliņu no dabas un palikt zem mēles
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Zini to sajūtu, kad beigusies kāda fantastiska izrāde vai elpu aizraujošs koncerts, tu lec kājās un no sirds aplaudē? Tu smaidi, tev ir ļoti patīkami dāvāt šos aplausus pēc nupat saņemtā gandarījuma, un tev nudien gribas šo mirkli paildzināt... Un tad skatuves aizkari aizveras, uz mirkli ir klusums un atsākas ikdienas trokšņi, mantu ņemšanas čaboņa, blakussēdētāja nedaudz uzbāzīga grūstīšanās, lai tev atgādinātu, ka izeja taču ir tur... Atzīšu, man ļoti nepatīk šī sajūta. Nu ļoti, ļoti nepatīk – kad tev no mutes teju izrauj ko baudāmu un saka: “pietiek!”, “ej taču!”. Tā gandrīz vienmēr izdara cilvēciskā pasaule – bet nekad tā pret tevi nevērsīsies daba... Nekad! Daba ar tevi vienmēr dalīsies, pieklājīgi klusēs, noslēpumaini valdzinās savās dzīlēs un arī neaizsargāti atklāsies visos 360 grādos. Tieši tāpēc es turp devos - uz jauno "Nepieradinātās naktsmītnes" 4. sēriju ar nosaukumu "Dabas galerija"! 

Jaunā projekta "Dabas galerija" apskatu es vēlētos iesākt ar dzejnieces Velgas Kriles dzīvajām dzejas rindiņām, kuras man pačukstēja kāds "Dabas galerijas" koks. 

"Tikai plašums un ziedēšana, ak tu bezprātīgā ausī čukstēšana,

Es esmu tik dzidra kā ezers pirms trīcēšanas,

un tas mākonis manī, velti, un viņš ir nesamanāms,

ko domā saule, ko domā saule, ko domā mēness;

nolauz gabaliņu no pasaules un paliec zem mēles;

vai tava miesa tā smaržo vai augusta priekšnojauta,

saldi un rūgti, saldi un rūgti gabaliņš garšo;

kālab tu visu mācies tik ilgi, bet dzimstot mācēji raudāt..."

Jā, piedzīvojot šo visu, šīs rindiņas tev, nākamais galerijas baudītāj, pateiks daudz ko priekšā. Bet nu par visu pēc kārtas, draugs.

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Jaunais projekts “Dabas galerija" ir kāda skaista vieta, kas paslēpusies gluži kā zem branga gulbja spārna, un ne velti, jo slepenās vietas krastu apskalo tieši Gulbju ezers.

Tad lūk, pie šī gleznainā ezera, kas radies no rasas lāsītēm, kuras neuzmanīgi klausījušās Laimes stāstu gulbim, piedzimis ir kāds mākslas objekts.

Vieta, kur visi dabas objekti, kas mīt ik uz soļa, un dabas parādības, kuras valda pašas pār sevi, mijiedarbojas ar cilvēku. Te notiek fantastiska 

saspēle starp dabas neatkārtojamo simfoniju uz cilvēka emociju stīgām.  

Mana pieredze...

Kā tas viss notiek, var izbaudīt tikai šeit, kur, ierodoties norādītajā vietā, tevi laipni sagaida meža gariņi. Gariņi, pavadot uz noslēpumaino naktsmītni, samtainā balsī cilvēku iepazīstina ar apkārt esošo un jau radina pie turpmākajiem meža piedzīvojumiem.

Dodoties pa zaļo taciņu namiņa virzienā, deguns braši iepleš nāsis, lai piesūtītu svaigo gaisu visam ķermenim. 

Un te jau tas ir - namiņš. Cilvēka darinātais dizaina objekts, kurš tik skaisti var izskatīties tikai šajā Meža mātes scenogrāfijā. Cilvēks ir neatkārtojams, kad rada un mājīgi iekārto ko tādu - namiņu, kas griežas ap savu asi, bet tas viss nebūtu tik neatkārtojams, ja katrā namiņa griešanās leņķī tev neatklātos jauna dabas glezna. 

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Burtiski katrā sekundē, ko pavadi namiņā, kas griežas ap savu asi, tu izpēti to, kam nekad nebūtu pievērsis uzmanību, - aizlauzts priedes zariņš, zivju danča atstātais aplītis ezerā, skudrupūznis, noslēpumains spīgulītis ezera pretējā krastā... 

Cilvēks atceras kā ir vērot dabu. Kā ir nolikt malā telefonu un atvērt acis pretī dabas dailei...

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Pēc unikālās naktsmītnes iepazīšanas klāt vakariņu laiks - par gastronomisko baudījumu ir parūpējies neviens cits kā garšu meistars Raimonds Zommers.

Meža māte dalās ar savām veltēm, un galdā tiek celta sēņu zupa, meža balodis, bet deserts būšot jāmeklē pašiem. Un tad jau laiks doties uz "Dabas galeriju".
 

Foto: Publicitātes foto

Pastaigas gaitā cilvēks var ne vien apbrīnot astoņus dabas mākslas darbus, bet arī uzzināt daudz interesantu faktu par to, kam parasti paej mežā garām. Astoņos audiālos stāstos par dabas objektiem zinātniski fakti ir apvienoti ar poētiskiem tekstiem, iepazīstinot cilvēku ar meža augu īpatnībām.

Es neatminos, kad vēl tik cieši samiedzu acis, lai detalizētāk caur lupu spētu izpētīt mīksto sūniņu vai aso ķērpja kažociņu. Kad vēl tu, stāvot mežā, mini, kas varētu būt "spīdīgā stāvaine"?

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Īpaši romantiski bija uzklausīt Meža uzticamo armiju - kokus, kuriem katram ir arī sava pieredze, savas sāpes un savs prieks. Sava dvēsele.

Dzejnieki dalās ar skaistiem vārdu virknējumiem tavās ausīs, kas uzbur ainu, liekot aizdomāties, iemīlēties un arī nedaudz sirdij sažņaugties. Man personiski atmiņā palika šīs dzejas rindiņas - īpaši beidzamā...

"Īstu medu grib sanest bites - tāpat kā mēs

Ūdens grib brīvi ritēt - tāpat kā mēs

Taisnas grib stāvēt priedes - tāpat kā mēs

Un liepas grib ziedēt - tāpat kā mēs

Daba mūžīgā nomodā - tāpat kā mēs

Viņa negrib nomirt - tāpat kā mēs..."

Tālāk gariņi mūs vedina piedzīvot dabas parādības - mēnesnīcā paskandināt lāstekas un lietusgāzē apmaldīties spoguļpasaulē. Sapratu, ka man ļoti patīk lietus skaņas, un tieši tās lika akmenim garšot maigi, saldi un netverami. Šo es jums neatšķetināšu - ir jāpaliek kādam noslēpumam, vai ne? 

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Vēl cilvēks tika lutināts ar muzikālo performanci “Skaņa 360 grādos”, kuru komponējis mūziķis un komponists Toms Mikāls, un kino vakaru patiesi "uz ezera".

Kad satumsa, rokās kūpēt sāka tējas krūze un ezers pārvērtās par ekrānu... Atkal jau tu piedzīvo šo cilvēka un Dabas mātes mijiedarbību. 

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Un tad jau uzausa rīta stunda, kam zelts mutē. Miedziņš bija tik salds, ka nemanīji mirkli, kad jau tevi modina saules zaķēni uz degungala. Brokastīs jau atkal cilvēku pārsteidza māksla - gan vizuāla, gan baudpilna uz mēles.

Laiks apstājas - piedzīvojums beidzies, bet daba cilvēku nelūdz doties projām...
 

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

"Dabas galerija" - dziednīca cilvēka un dabas attiecībām

Koncepts “Dabas galerija” paredz dabas klātbūtnes sajušanu caur visiem šiem aspektiem.

Daba - dvēseles dziedniece, daba - sajūtu iniciatore, daba - mākslas un dizaina iedvesmotāja.

“Dabas galerija”- unikāls dizains, kurā apvienojas daba un cilvēks cieņpilnā mijiedarbībā, veidojot cilvēka saikni ar dabu, kas labvēlīgi ietekmē veselību, darbaspējas un mentālo pasauli. Projekts radīts cilvēkiem, kuri meklē dabas klātbūtni un ir gatavi jaunai pieredzei.

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

“Šobrīd pasaule piedzīvo nemierīgus, šokējošus brīžus. Cilvēku prāti ik dienas ir satraukti, un stress krājas aumaļām. Kopā ar komandu vēlējāmies radīt vietu un vidi, kur cilvēkiem atgūt spēkus un smelties enerģiju. Nevaru iedomāties labāku dziednieku kā daba. Apvienojumā ar kultūru, dizainu un gastronomiju tā pārsteidz un iedarbojas pozitīvi uz nemierīgiem prātiem. “Dabas galeriju” radījām kopā ar māksliniekiem, aktieriem, komponistu, pavāriem un dizaineriem. Esmu pateicīga ikkatram, kurš ļāvās šim jaunajam eksperimentam, lai galarezultātā “Dabas galerijas” viesi smeltos daudz pozitīvu emociju,” stāsta radošās apvienības “Skudras metropole” vadītāja Gundega Skudriņa.

Projekta tapšanā piedalījās aktieri Jana Herbsta, Samira Adgezalova-Abidi, Jana Ļisova, Kaspars Zvīgulis, Mārtiņš Počs, dzejniece Inga Pizāne, tekstu autore Jolanta Sausiņa, Kārlis Pots, komponists Toms Mikāls, mākslinieks Gints Gabrāns, dabas eksperte un bioloģe Rūta Abaja.

Vairāk info par projektu un iespēja rezervācijām: "Nepieradināto naktsmītņu" mājas lapā 

Projekta idejas autori Gundega Skudriņa un Mārcis Ziemiņš. Dizaina risinājumu uzņēmuma “Don’t Panic” dizains un tehniskais izpildījums, radošās apvienības “Skudras metropole” producenti.

Foto: Publicitātes foto

Mana pēcvārda vietā

Jau gadiem esmu uzticama Gundegas Skudriņas trako ideju fane un nu jau pāris gadus arī viņas fantastiskās komandas paveiktā apbrīnotāja. Ja sākumā devos šos projektus testēt ar naivu skatienu - viss, ko redzēju, dzirdēju, baudīju, šķita kā pasaka, tad tagad jau rūdījums šo skaistumu pēta vismaz 3D kategorijā, kurā atspīd visas komandas milzīgais darbs, nesavtīgais ieguldījums 24/7, sevis nežēlošana un milzīga lojalitāte Gundegas idejai.

Patiešām acīs sariešas asaras, saprotot, cik daudz spēj cilvēki, "uz viena viļņa" sekojot skaistumam, kas viennozīmīgi izglābs pasauli, jo šis skaistums vienmēr ir paklanījies dziļā cieņā Dabas mātei, kas tad arī šo visu sargā!

Citi "Nepieradināto naktsmītņu" projekti: 

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!