Atbalsts iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citi aktuāli jautājumi: ko šodien lēma valdība?

Papildināts
TVNET
Atbalsts iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citi aktuāli jautājumi: ko šodien lēma valdība?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Ministru kabinets pirms valdības sēdes. Ilustratīvs attēls.
Ministru kabinets pirms valdības sēdes. Ilustratīvs attēls. Foto: Evija Trifanova/LETA

Ministru kabinets otrdien, 16. augustā, lēma par vairākiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem. Par pieņemtajiem lēmumiem plašāk bija iespējams uzzināt preses konferencē pēc valdības sēdes tiešraidē portālā TVNET.

Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs.

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Reirs atzīmēja, ka Latvija būs no tām valstīm, kas kopumā sniegs salīdzinoši plašu atbalstu tās iedzīvotājiem, jo kopējais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem veidos ap 600 miljoniem eiro jeb ap 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tāpat finanšu ministrs skaidroja, ka koalīcija arī vērtējusi priekšlikumus esošajos apstākļos mazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai un akcīzes nodokli degvielai, tomēr par to vienošanās neesot gūta.

 Aģentūras LETA aptaujāto uzņēmēju organizāciju pārstāvji no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pauda, ka par lēmumu, jo īpaši par atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kopumā patlaban ir pārāk maz informācijas, lai izvērtētu, vai tas būs pietiekams.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone par koalīcijas konceptuālo piedāvājumu organizācijas iekšienē tiks diskutēts. Tomēr patlaban jau ir skaidrs, ka, piemēram, OIK atcelšana lielu samazinājumu kopējā cenā nedos, tikmēr par sadales tarifa maksas atcelšanas ietekmi vēl būtu jāveic aprēķini.

Attiecībā uz atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem LDDK pārstāve skaidroja, ka tas ir nepieciešams, jo lielai daļai izmaksas ir kāpušas ļoti ievērojami. Tāpat viņa atzīmēja, ka problēmas pašlaik uzņēmējiem rada ne tikai augstās cenas, bet arī energoresursu pieejamība, kas, piemēram, liek slēgt līgumus par to piegādi tikai uz mēnesi.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka atbalsta rīki uzņēmējiem ir ļoti gaidīti un koalīcijā konceptuāli apstiprinātais atbalsts ir solis pareizajā virzienā.

Tāpat viņš sacīja, ka cer, ka 16.augusts ieies Latvijas vēsturē kā diena, kad pilnībā ticis atcelts OIK, kas ilgstoši negatīvi ietekmējis Latvijas uzņēmēju konkurētspēju starptautiskā vidē.

Vienlaikus Endziņš arī atzīmēja vairākus atbalsta rīkus, kurus valdība jau apstiprinājusi un kuriem bijis nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) saskaņojums. Daļa no pasākumiem jau saskaņoti, un tos uzņēmēji var izmantot, tomēr, piemēram, pasākums apkures veida nomaiņai vēl nav guvis EK atbalstu, lai gan valstiskā līmenī apstiprināts salīdzinoši sen.

Kā ziņots, finanšu ministrs un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien vienojās virzīt sadarbības sanāksmē vairākus Ekonomikas ministrijas sagatavotos un Tautsaimniecības padomē pārrunātos atbalsta risinājumus uzņēmējiem, aģentūrai LETA pavēstīja Reira padomniece Mudrīte Grundule.

Vienlaikus Indriksone piebilst, ka tiek turpināts darbs "pie citiem atbalsta pasākumiem konkurētspējas saglabāšanai".

Jau ziņots, ka spēkā stājušies grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Ministrs iepriekš uzsvēra, ka akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu samazināšanu kā variantu cīņai pret cenu kāpumu valdība gan neizskatot, jo pēc teorijas šādiem pasākumiem ir patēriņu, tātad - inflāciju, stimulējoša ietekme.

Savukārt ar sociālajiem partneriem valdība vērtējot iespējas samazināt darbaspēka nodokļus, kas varētu būt programma vairākiem nākamajiem gadiem, piebilda Reirs.

Vaicāts, vai kas vairāk zināms par ekonomikas ministres Indriksones pieļauto atbalstu iedzīvotājiem kā papildinājumu jau iepriekš pielemtajam, Reirs vērsa uzmanību - tā kā nav sākusies apkures sezona, tad arī vēl nav sākusies jau noteikto atbalsta pasākumu piemērošana.

Politiķis uzsvēra, ka jau Covid-19 krīze esot parādījusi, ka valdība spēj ātri pieņemt lēmumus par papildu atbalsta pasākumiem nepieciešamības gadījumā.

Finanšu ministrs aicināja iedzīvotājus medijos vai Finanšu un Ekonomikas ministrijas mājaslapās iepazīties ar informāciju par to, vai arī viņi izmanto tos konkrētos apkures veidus, uz kuriem neattieksies automātiska atbalsta piemērošana rēķinos, lai par tiem pieteiktos atbalsta saņemšanai pašvaldībā.

Premjers: Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas atjaunos vien retos gadījumos

Savukārt pastāvīgās uzturēšanas atļaujas, kuras pienāktos, piemēram, laulātajiem, nolemts turpmāk piešķirt tikai pēc valsts valodas eksāmena sekmīgas nokārtošanas, pastāstīja valdības vadītājs.

Tuvākajās nedēļās valdībā šajā jautājumā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, atzīmēja premjers.

Kariņš norādīja, ka jau pašlaik Krievijas pilsoņiem netiek izsniegtas vīzas, neskaitot izņēmuma gadījumus, kā arī praktiski vairs netiek izsniegtas TUA.

Pārskatīt minēto regulējumu aicinājis arī Valsts prezidents Egils Levits. Valsts augstākās amatpersonas ieskatā, Krievijas pilsoņiem vairs nebūtu pagarināmas uzturēšanās atļaujas, izņemot īpašos gadījumos.

Savukārt iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) rosinās pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā saņēmējiem prasību kārtot valsts valodas pārbaudi, aģentūrai LETA pavēstīja Iekšlietu ministrijā.

Kopš Krievijas izvērstā kara sākuma ir anulētas gandrīz 1000 uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tai skaitā anulētas 114 atļaujas, balstoties uz drošības iestāžu atzinumiem. Savukārt Valsts robežsardze šogad liegusi ieceļot 263 Krievijas pilsoņiem un 43 Baltkrievijas pilsoņiem.

Piešķirs trīs miljonus eiro sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai

Valdība otrdien atbalstīja trīs miljonu eiro piešķiršanu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.komponentes "Veselība" ietvaros plānots nodrošināt atbalstu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai.

Pasākuma mērķis ir identificēt vājos posmus ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veicot visaptverošu pētījumu, kā arī uzlabot un efektivizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un izveidojot sistēmisku izmaiņu mehānismu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.

Kopējais attiecināmais atbalsta finansējums ir 19 517 300 eiro, tai skaitā Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums 16 130 000 eiro. Savukārt valdība gatava segt pievienotās vērtības nodokli (PVN) ne vairāk kā 3 387 300 eiro apmērā.

Plānots arī Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.komponentes "Veselība" ietvaros īstenot investīcijas sabiedrības veselības pētījumos.

Pētījumu un izvērtējumu mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu, tajā skaitā kontekstā ar nepieciešamību nodrošināt epidemioloģisko drošību un attīstot uz pacientu vērstus ilgtspējīgus integrētus veselības aprūpes pakalpojumus. Pētījumu rezultāti tiks izmantoti sabiedrības veselības politikas pilnveidošanai.

Investīcijas kopējais attiecināmais finansējums ir 865 150 eiro, tai skaitā Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums ir 715 000 eiro. Savukārt valdība atbalsta finansējumu PVN segšanai ne vairāk kā 150 150 eiro vērtībā.

Precīzs PVN apmērs būs zināms projekta īstenošanas laikā, tāpēc ziņojumā norādīts un valdībā apstiprināts iespējamais maksimālais apmērs.

Finansējums abiem mērķiem tiks piešķirts no resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārejās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Vienojas par Tieslietu akadēmijas izveidi

Valdība otrdien vienojās par Tieslietu akadēmijas izveidei nepieciešamo investīciju īstenošanu ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļu atbalstu.

Tieslietu ministrija šodien izskatīšanai valdībā bija iesniegusii informatīvo ziņojumu par Tieslietu akadēmijas izveidi. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) uzsver, ka svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvai un ātrākai lietu izmeklēšanai un iztiesāšanai ir tiesnešu un prokuroru vienota izpratne par tiesību normu piemērošanu praksē. Tas noteikti ļautu ievērojami samazināt arī gadījumus, kad atšķirīga izpratne, piemēram, par pierādījumu pietiekamību, ir bijusi par pamatu tam, kāpēc tiesai nav iespējams taisīt notiesājošu spriedumu. Ilgtermiņā tas varētu palielināt arī sabiedrības uzticēšanos tiesas spriedumiem, ja tie ir saprotami un argumentēti.

Tieslietu akadēmija būs vienots tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu tālākizglītības mācību centrs, kā arī nodrošinās kvalifikācijas pilnveides pasākumus izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos, kas ir būtiski efektīvai tiesas procesu norisei.

Tieslietu ministrija norāda, ka Tieslietu akadēmija ir domāta tiesu varas amatpersonām un darbiniekiem to kvalifikācijas un prasmju attīstīšanai amata pienākumu izpildes laikā, tā nebūs augstākās izglītības institūcija un tajā neiegūs kvalifikāciju.

Tieslietu akadēmija īstenos kompleksu pieeju tiesu varas profesionālo kompetenču attīstībai, attīstot gan sākotnējās mācības, gan kvalifikācijas pilnveides programmas, gan inovāciju, pētniecības un starptautiskās sadarbības kompetenci. Pateicoties Tieslietu akadēmijas izveidei, tiks nodrošināta iespēja plānot, izstrādāt un realizēt ilgtermiņa mācību programmas, kas secīgi papildina viena otru.

Valdībai iesniegtajā ziņojumā iekļauti Tieslietu akadēmijas izveides pamatprincipi un nosacījumi - sasniedzamie mērķi, uzdevumi, mērķa grupas, projekta misija, atskaites punkti un starpposma rādītāji, finansējums un izdevumi, pārvaldības un uzraudzības struktūra.

Lai nodrošinātu Tieslietu akadēmijas izveidi, veicamās darbības tiek iedalītas četros virzienos.

Kā pirmais virziens ir projekta sākšanas un ieviešanas administratīvās darbības, kā otrais - normatīvo aktu izstrāde Tieslietu akadēmijas izveidei.

Trešais posms ir projekta ieviešanas saturiskās darbības, bet ceturtais virziens paredz Tieslietu akadēmijai nepieciešamās infrastruktūras pielāgošanas darbus.

Informatīvā ziņojuma sagatavošana un apstiprināšana Ministru kabinetā ir priekšnosacījums projekta sākšanai. Plānots, ka šogad tiks sākta arī normatīvo aktu izstrāde Tieslietu akadēmijas izveidei.

Tieslietu akadēmijas izveide tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas celšanai ir Tieslietu ministrijas prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā. Projektam paredzētais Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums plānots 7,5 miljonu eiro apmērā uz visu periodu līdz 2026.gadam. Plānots, ka Tieslietu akadēmija darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Tieslietu audita laikā 2021.gadā Valsts kontroles veiktās revīzijas "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" rezultātā tika konstatēts, ka vismaz 69% gadījumu no revīzijā analizētajām lietām konstatējams vienotas izpratnes trūkums, savukārt vismaz 37% gadījumu konstatējamas pieļautas kļūdas tiesību normu piemērošanā vai nepietiekama izpratne par pierādāmajiem apstākļiem konkrētā noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanai.

Vienotas izpratnes trūkums par Krimināllikuma normu piemērošanu veicina kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā ieilgšanu un situāciju, ka līdzīgos vai salīdzināmos apstākļos vienā gadījumā personas tiek sauktas pie kriminālatbildības, citā - netiek.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais