Vienlaikus to, cik daudz lētākas elektroenerģijas no vienas valsts var nonākt otrā, nosaka izbūvētās starpsavienojumu jaudas jeb pārvades tīkli. Jo lielākas starpsavienojumu jaudas, jo lielāku elektroenerģijas daudzumu var pārvadīt. "Pieejamās starpsavienojuma jaudas nosaka to, cik lielā mērā blakus zonas elektroenerģijas cena var "izlīdzināties", ņemot vērā elektroenerģijas iespēju plūst pār zonas (valsts) robežām," skaidro SPRK.
Novērojumi liecina, ka tipiski gada griezumā elektroenerģijas "Nord Pool" biržā visās cenu zonās zemākās cenas vērojamas martā un aprīlī. Tas ir saistīts ar palu sezonu un elektroenerģijas ražošanas pieaugumu hidroelektrostacijās. Jāņem gan vērā, ka Ziemeļvalstīs sniega kušanas un ūdens rezervju uzkrāšanas iespējas, salīdzinot ar Latviju, ir atšķirīgas. Proti, Latvijā ūdens rezerves uzkrāt iespējams pāris dienām, Ziemeļvalstīs – pat vairākiem gadiem.
Vienlaikus SPRK norāda, ka
lielākās cenu atšķirības parasti novērojamas tad, kad pārrobežu tirdzniecību ierobežo apkopes darbi pārvades līnijās.
Arī tos, gluži tāpat kā ceļu remontus un būvniecību, maksimāli veic vasarā, kad ir piemēroti laikapstākļi. SPRK piebilst, ka īpaši karstās dienās arī jāsamazina pārvades jaudu caurlaidība, līdz ar to pa tām pašām līnijām iespējams pārvadīt mazāk elektroenerģijas.
Vienlaikus jāatzīmē, ka dažādas cenas ir ne tikai starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, bet pat vienā valstī. Piemēram, Zviedrijā, kurā ir četras cenu zonas, elektroenerģijas ražošanas lielākās jaudas koncentrējas valsts ziemeļos, kur ir daudz hidroresursu lētākas elektroenerģijas ražošanai, taču lielākais patēriņš ir valsts dienvidos. Tā kā pārvades līnijām nav tik lielas jaudas, lai visu lētāk saražoto elektroenerģiju no ziemeļiem vienmērīgi pārvadītu pa visu Zviedriju, cenas dažādās zonās atšķiras vienas valsts ietvaros. "Arī Dānijā un Norvēģijā blakus zonās elektroenerģijas cenas reizēm var atšķirties pat 40 un vairāk reižu," norāda regulators.
Secinājums: izstāšanās no "Nord Pool" biržas nerezultētos zemākās elektroenerģijas cenās Latvijā.
Jāpiebilst, ka atbilstoši regulatora pirmā ceturkšņa datiem elektroenerģijas fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā kopumā veidoja 60%, mainīgas cenas jeb biržas līgumu bija izvēlējušās 16% mājsaimniecību, bet universālo pakalpojumu – 24%. Turklāt biržai piesaistītās cenas līgumu īpatsvars Latvijā kopš pievienošanās "Nord Pool" biržai nekad nav bijis lielāks par fiksētās cenas līgumiem.
Savukārt par to, vai Latvija pati var saražot sev nepieciešamo elektrības apjomu, sīkāk lasiet šeit: