Sv, 2.10.2022.

Faktomāts ⟩ Vai izstāšanās no Nord Pool biržas nozīmētu zemākas elektrības cenas Latvijā?

TVNET | FINANCENET
Vai izstāšanās no Nord Pool biržas nozīmētu zemākas elektrības cenas Latvijā?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 69
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock

Pēdējos mēnešos elektroenerģijas biržā "Nord Pool" ir piedzīvoti atsevišķi īpaši augstu cenu periodi, kas devis iemeslu runām, ka no dalības šajā biržā jāizstājas un tādējādi Latvijā būšot zemākas elektroenerģijas cenas. TVNET faktu pārbaudes projekts "Faktomāts" skaidro, vai šiem apgalvojumiem ir pamats, vai tomēr tie vieš tikai viltus cerības.

Skaļākais no aicinātājiem, iespējams, ir Saeimas deputāts Aldis Gobzems (Katram un katrai).

Vēl vakar no Saeimas tribīnes viņš pauda, ka "Latvijai un "Latvenergo" vadībai būtu jāpieņem lēmums par izstāšanos no "Nord Pool" un jāpāriet uz fiksētām elektrības cenām".

Tāpat deputāts uzsvēra, ka "spekulācijas "Nord Pool", kas faktiski ir krāpniecība, vēsturiski ir bijis Krišjāņa Kariņa lēmums. Viņš pats ar to ir lepojies publiski, ka, pateicoties viņam, tagad būsim "brīvajā tirgū". Paši redzam, kur tas brīvais tirgus ir novedis, jo patiesībā  nekāda brīvā tirgus nav." 

Ar šo video Gobzems ir dalījies savā sociālā tīkla Facebook.com kontā.

Tātad 2002.gadā dibinātā "Nord Pool" ir Eiropas mēroga elektroenerģijas birža, un tās dalībvalstis ir Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Somija, Igaunija, Lietuva un Latvija. Vienlaikus "Nord Pool" nodrošina elektroenerģijas biržas pakalpojumus arī Polijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā Luksemburgā un Lielbritānijā.

Kopumā "Nord Pool" biržā ir 22 cenu zonas. Katrai dalībvalstij biržā ir sava zona, bet dažām pat vairākas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) skaidro, ka salīdzinoši mazās valstīs un valstīs ar spēcīgu un līdzsvarotu elektroenerģijas sistēmu elektroenerģijas cenu zona biržā visai valstij ir viena, kā tas ir, piemēram, Baltijas valstu, Polijas vai Lielbritānijas gadījumā. Savukārt, ja elektroenerģiju ražojošās un patērējošās jaudas ir izvietotas nevienmērīgi, tīklā veidojas pārslodze jeb sastrēgumi un visā valstī nevar nodrošināt vienu cenu, kā tas ir Zviedrijā, tad ir izveidotas vairākas cenu zonas. Tādējādi Zviedrijā ir četras cenu zonas, Norvēģijā piecas un Dānijā divas, attiecīgi šajās valstīs vairumtirgus cenas biržā ir atšķirīgas pat šo valstu robežās.

Elektroenerģijas biržas algoritmi ņem vērā pieejamās starpsavienojumu jaudas, attiecīgi lētāk saražotā elektroenerģija plūst uz tām cenu zonām, kurās ir augstāka cena, kamēr vien ir pieejamas brīvas pārvades jaudas.

SPRK norāda, ka vairumtirgus cena konkrētajā cenu zonā biržā ietekmē cenu mazumtirgu nacionālā līmenī, ko maksā elektroenerģijas lietotāji katrā valstī. Līdzīgi kā citas valstis, Latvija elektroenerģiju importē, kad ir pieejama lētāka elektroenerģija no citām "Nord Pool" dalībvalstīm, savukārt eksportē – kad Latvijā saražotā elektroenerģija ir lētāka par elektroenerģiju citās valstīs.

Vērtējot gada griezumā, Latvija vairāk elektroenerģijas importē nekā eksportē. Līdz ar to, neesot daļai no "Nord Pool" biržas, Latvijā elektroenerģijas cena citkārt būtu augstāka, jo būtu apgrūtināta iespēja saņemt lētāku elektroenerģiju no kaimiņvalstīm.

Tāpat SPRK atzīmē, ka elektroenerģijas ražošanas izmaksas atkarībā no izmantotās ražošanas tehnoloģijas ir būtiski atšķirīgas. Respektīvi, cenu zonu atšķirības nosaka tas, kādi resursi tiek izmantoti elektroenerģijas ražošanā, un to pietiekamība attiecībā pret elektroenerģijas pieprasījumu. Piemēram, izmaksu ziņā lētāk saražot elektroenerģiju ir, izmantojot atjaunojamos energoresursus – hidroresursus un vēju. Bet tur, kur elektroenerģija tiek ražota, izmantojot dabasgāzi (kā tas ir Latvijā un Lietuvā) un pagaidām, neskaitot lielās hidroelektrostacijas, ir mazāk izmantoti atjaunīgie resursi (kā tas ir visās Baltijas valstīs, bet īpaši Latvijā), tā maksā dārgāk.

Savukārt, piemēram, atsevišķās zonās Skandināvijas reģionā, pateicoties atjaunīgajiem resursiem, elektroenerģija netiek ražota, izmantojot dabasgāzi. Līdz ar to pie augstām dabasgāzes cenām palielinās arī atšķirība starp tām cenu zonām, kurās elektroenerģijas ģenerāciju var nosegt galvenokārt ar atjaunojamiem resursiem, un tām, kurās būtiska loma ir arī dabasgāzei.

Vienlaikus to, cik daudz lētākas elektroenerģijas no vienas valsts var nonākt otrā, nosaka izbūvētās starpsavienojumu jaudas jeb pārvades tīkli. Jo lielākas starpsavienojumu jaudas, jo lielāku elektroenerģijas daudzumu var pārvadīt. "Pieejamās starpsavienojuma jaudas nosaka to, cik lielā mērā blakus zonas elektroenerģijas cena var "izlīdzināties", ņemot vērā elektroenerģijas iespēju plūst pār zonas (valsts) robežām," skaidro SPRK.

Novērojumi liecina, ka tipiski gada griezumā elektroenerģijas "Nord Pool" biržā visās cenu zonās zemākās cenas vērojamas martā un aprīlī. Tas ir saistīts ar palu sezonu un elektroenerģijas ražošanas pieaugumu hidroelektrostacijās. Jāņem gan vērā, ka Ziemeļvalstīs sniega kušanas un ūdens rezervju uzkrāšanas iespējas, salīdzinot ar Latviju, ir atšķirīgas. Proti, Latvijā ūdens rezerves uzkrāt iespējams pāris dienām, Ziemeļvalstīs – pat vairākiem gadiem.

Vienlaikus SPRK norāda, ka

lielākās cenu atšķirības parasti novērojamas tad, kad pārrobežu tirdzniecību ierobežo apkopes darbi pārvades līnijās.

Arī tos, gluži tāpat kā ceļu remontus un būvniecību, maksimāli veic vasarā, kad ir piemēroti laikapstākļi. SPRK piebilst, ka īpaši karstās dienās arī jāsamazina pārvades jaudu caurlaidība, līdz ar to pa tām pašām līnijām iespējams pārvadīt mazāk elektroenerģijas.

Vienlaikus jāatzīmē, ka dažādas cenas ir ne tikai starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, bet pat vienā valstī. Piemēram, Zviedrijā, kurā ir četras cenu zonas, elektroenerģijas ražošanas lielākās jaudas koncentrējas valsts ziemeļos, kur ir daudz hidroresursu lētākas elektroenerģijas ražošanai, taču lielākais patēriņš ir valsts dienvidos. Tā kā pārvades līnijām nav tik lielas jaudas, lai visu lētāk saražoto elektroenerģiju no ziemeļiem vienmērīgi pārvadītu pa visu Zviedriju, cenas dažādās zonās atšķiras vienas valsts ietvaros. "Arī Dānijā un Norvēģijā blakus zonās elektroenerģijas cenas reizēm var atšķirties pat 40 un vairāk reižu," norāda regulators.

Secinājums: izstāšanās no "Nord Pool" biržas nerezultētos zemākās elektroenerģijas cenās Latvijā. 

Jāpiebilst, ka atbilstoši regulatora pirmā ceturkšņa datiem elektroenerģijas fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā kopumā veidoja 60%, mainīgas cenas jeb biržas līgumu bija izvēlējušās 16% mājsaimniecību, bet universālo pakalpojumu – 24%. Turklāt biržai piesaistītās cenas līgumu īpatsvars Latvijā kopš pievienošanās "Nord Pool" biržai nekad nav bijis lielāks par fiksētās cenas līgumiem.

Savukārt par to, vai Latvija pati var saražot sev nepieciešamo elektrības apjomu, sīkāk lasiet šeit:

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu