“Jāatzīmē, ka gan brīnišķīgais IKP pieaugums 1. ceturksnī pret pērnā gada beigām par 3,4%, gan tikko izmērītais kritums ir acu apmānīšana, citējot Dullā Daukas radus no rakstnieka Sudrabu Edžus romāna. Pievienotā vērtība jaunākajos datos pret iepriekšējo periodu pieauga 0,7%, gada sākumā par 0,9%.
Abos pērnā gada 2. puses ceturkšņos tā auga vienādi – par apaļu procentu. Pievienotā vērtība atspoguļo nozarēs notiekošo, tā ir “īstā” ekonomika, kas latviski apdomīgā garā dodas uz priekšu. Taču šī gada 1. ceturksnī produktu nodokļu iekasēšana auga par 20%, bet 2.ceturksnī samazinājās par 10%. Parasti šis parametrs svārstās +/-4% diapazonā un tik ļoti gaisu nejauc,” skaidro Strautiņš.
Sagaidāms, ka šogad kopumā IKP augs apmēram par 3%. Gada 1. puse bija ievērojami labāka (+4,7%), bet turpmākajos ceturkšņos IKP pieaugums gada griezumā samazināsies, nākamā gada sākumā kļūs negatīvs, milzīgajam enerģijas izdevumu slogam nospiežot patēriņu, atsevišķās rūpniecības nozarēs samazinot ražošanu. Vienlaikus eksporta pieprasījumu ietekmēs nenovēršamā recesija eirozonā un varbūt arī pasaules ekonomikā kopumā.
“Otrā ceturkšņa nozaru notikumos redzam pandēmijas laikā ierastu skaitļu raibumu. Turpinās fantastisks kāpums viesnīcu un restorānu nozarē (+77% gada griezumā), bet tā joprojām par piektdaļu atpaliek no 2019. gada līmeņa. Mākslas un izlaides nozare auga par “nožēlojamiem” 36%. No lielajām nozarēm visstraujāk auguši komercpakalpojumi (+16,5%), līdzīga dinamika bija cieši saistītajā informācijas un sakaru nozarē (+15,3%). To kopējais devums gandrīz sasniedzis apstrādes rūpniecības pievienoto vērtību, mūsu ekonomikas struktūra strauji “igauniskojas”, atliek vien noķert kaimiņvalsts attīstības tempu. Apstrādes rūpniecība gada laikā auga par cienīgiem 5,9%, bet transports pat par 7,2% - galvenokārt pateicoties aviācijai. Pārējo nozaru devums bija vai nu neliels vai negatīvs,” tā Strautiņš.