Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu. Ekonomisti norāda, ka pirmais pusgads Latvijas ekonomikā ir bijis spēcīgs, taču – ko gaidīt gada otrajā pusē, ņemot vērā arvien pieaugošo inflāciju?
“Jāatzīmē, ka gan brīnišķīgais IKP pieaugums 1. ceturksnī pret pērnā gada beigām par 3,4%, gan tikko izmērītais kritums ir acu apmānīšana, citējot Dullā Daukas radus no rakstnieka Sudrabu Edžus romāna. Pievienotā vērtība jaunākajos datos pret iepriekšējo periodu pieauga 0,7%, gada sākumā par 0,9%.
Abos pērnā gada 2. puses ceturkšņos tā auga vienādi – par apaļu procentu. Pievienotā vērtība atspoguļo nozarēs notiekošo, tā ir “īstā” ekonomika, kas latviski apdomīgā garā dodas uz priekšu. Taču šī gada 1. ceturksnī produktu nodokļu iekasēšana auga par 20%, bet 2.ceturksnī samazinājās par 10%. Parasti šis parametrs svārstās +/-4% diapazonā un tik ļoti gaisu nejauc,” skaidro Strautiņš.
Sagaidāms, ka šogad kopumā IKP augs apmēram par 3%. Gada 1. puse bija ievērojami labāka (+4,7%), bet turpmākajos ceturkšņos IKP pieaugums gada griezumā samazināsies, nākamā gada sākumā kļūs negatīvs, milzīgajam enerģijas izdevumu slogam nospiežot patēriņu, atsevišķās rūpniecības nozarēs samazinot ražošanu. Vienlaikus eksporta pieprasījumu ietekmēs nenovēršamā recesija eirozonā un varbūt arī pasaules ekonomikā kopumā.
“Otrā ceturkšņa nozaru notikumos redzam pandēmijas laikā ierastu skaitļu raibumu. Turpinās fantastisks kāpums viesnīcu un restorānu nozarē (+77% gada griezumā), bet tā joprojām par piektdaļu atpaliek no 2019. gada līmeņa. Mākslas un izlaides nozare auga par “nožēlojamiem” 36%. No lielajām nozarēm visstraujāk auguši komercpakalpojumi (+16,5%), līdzīga dinamika bija cieši saistītajā informācijas un sakaru nozarē (+15,3%). To kopējais devums gandrīz sasniedzis apstrādes rūpniecības pievienoto vērtību, mūsu ekonomikas struktūra strauji “igauniskojas”, atliek vien noķert kaimiņvalsts attīstības tempu. Apstrādes rūpniecība gada laikā auga par cienīgiem 5,9%, bet transports pat par 7,2% - galvenokārt pateicoties aviācijai. Pārējo nozaru devums bija vai nu neliels vai negatīvs,” tā Strautiņš.
Vairākās nozarēs pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās. Visvairāk apbēdina celtniecības kritums par 13,8%, ko radīja materiālu izmaksu kāpums apvienojumā ar organizatorisku neveiklību no sabiedriskā pasūtītāju puses šīs problēmas risināšanā. Lielāko nelabvēlīgāko ietekmi radīja tirdzniecība (-8,2%). Iemesls ir vairumtirdzniecība – nozare, kas parasti turas tālu no sabiedrības uzmanības. Tā ir nozīmīga ekonomikas daļa, līdz šim lielāka par mazumtirdzniecību un līdz šim nozīmīga pakalpojumu eksportētāja. Tā daudz strādāja Krievijas tirgū, tagad tur viss ir mainījies. Liels kritums (-9,8%) arī pārējā rūpniecībā, kas ir galvenokārt enerģētika – te “vainīgas” augstās energoresursu cenas.
Aplūkojot notiekošo no IKP izlietojuma puses, galvenais attīstības virzītājs bija privātais patēriņš (+7,9%), savukārt eksports auga par 9,1%. Diemžēl tos abus laikā līdz nākamā gada vidum vājinās spēki, kurus nekontrolējam.
“Tāpēc ļoti, ļoti, ļoti ceram uz aktīvāku valsts politiku investīciju veicināšanā. Kopējās investīcijas 2. ceturksnī gada griezumā nemainījās, bet ieguldījumi pamatkapitālā auga par 2,7%. Ir svarīgi medijos bieži pieminētie mājsaimniecību un ražotāju atbalsta pasākumi, bet ir piemirsies par ES fondu apguvi - pašreizējā finanšu perioda un t.s. kovidfonda naudas ieguldīšana nekust uz priekšu. 1. pusgadā eksports bija spēcīgs, tā teikt, pilnā perimetrā, mājsaimniecības piebremzēja pandēmijas laika straujo uzkrājumu palielināšanas tempu. Tāpēc ekonomika spēja sadzīvot ar fiskālo “bremzi”, ko radīja izdevumu pieauguma apstāšanās brīdī, kad nodokļu iekasēšana auga par 16,6%.
Turpmāk ekonomikai būs jābrien pa absurdi augstu enerģijas cenu purvu, tāpēc tā ir pelnījusi atbalstu,” norāda Strautiņš.
“Swedbank” galvenās ekonomistes Latvijā v.i. Agnese Buceniece norāda, ka ekonomikā gada pirmā puse vēl bija diezgan spēcīga. Arī pēc kara sākuma Ukrainā, kam sekoja jauns cenu lēciens un ekonomisko attiecību vājināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas ekonomikā turpinājās pozitīvā vilkme no pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas. Tā atmodināja pieprasījumu pēc tādiem pakalpojumiem kā izklaide, atpūta, ēšana ārpus mājas un ceļošana. Mājsaimniecību patēriņš bija viens no būtiskākajiem izaugsmes virzītājiem, atpaliekot vien no eksporta snieguma.
Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ir uzlabojusi iepriekš publicēto iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu otrajam ceturksnim. Ekonomikas apjoms jeb IKP salīdzināmajās cenās bija par 3% (iepriekš 2.6%) lielāks nekā gadu iepriekš. Tomēr salīdzinājumā ar gada pirmajiem trīs mēnešiem ekonomikas spars noplaka un IKP samazinājās par 1% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Šis vēl nelielais kritums norāda uz to, ka nepatīkami augstais cenu spiediens un sankciju slogs sāk nomākt ekonomikas aktivitāti. Līdz šim gan ekonomikas sabremzēšanos būtiski ir izjutušas vien dažas nozares. Gada otrajā pusē tādu jau būs vairāk.
“Ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju notiek palēnām. Pagaidām vēl redzam pieaugumu kravu pārvadājumos pa dzelzceļu un ostās. Arī apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība līdz šim ir labi tikušas galā ar ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Lai gan uz augstāku izmaksu rēķina, bet daudzi uzņēmumi ir atraduši jaunus piegādātājus citās valstīs. Daži uzņēmumi pamanījās pat palielināt preču pievedumus no Krievijas un Baltkrievijas pirms sankciju pilnīgas spēkā stāšanās vasarā. Farmācijas nozare, kas ir visvairāk atkarīga no karā iesaistīto valstu pieprasījuma, neskatoties uz apgrūtinātiem savstarpējiem norēķiniem, turpināja audzēt savu eksportu uz šiem galamērķiem. Savukārt citi uzņēmumi ieguva no paaugstināta ārvalstu pieprasījuma saistībā ar konkurences mazināšanos no karojošo valstu puses. Nelabvēlīgu sankciju ietekmi gan šobrīd jau var manīt, piemēram, vairumtirdzniecībā, kur krīt pārdošanas apjomi. Pirkšanas-pārdošanas un loģistikas bizness ar Krieviju un Baltkrieviju sāk stāties,” skaidro Buceniece.
Savukārt augsto izmaksu nelabvēlīgo ietekmi šobrīd visbūtiskāk var redzēt būvniecībā. Lai gan šķiet, ka ceļamkrānu un citas būvniecības tehnikas ielās netrūkst, CSP dati rāda, ka arī otrajā ceturksnī turpinājās būvniecības kritums. Nozares pievienotā vērtība samazinājās par 13.8%. Augsto būvniecības izmaksu ietekmē tiek atlikta jaunu projektu uzsākšana un esošie līgumi tiek pārskatīti. Tomēr kritumu mājokļu un citu ēku un būvju celtniecībā spēja kompensēt lielāki ieguldījumi mašīnās un iekārtās, transportlīdzekļos un intelektuālā īpašuma produktos. Tas palīdzēja investīciju apjomam reģistrēt nelielu 2.7% pieaugumu.
Cenu kāpumam vēl centās turēties pretī mājsaimniecību patēriņš. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi, kas koriģēti ar inflāciju, pieauga par 8% gada laikā. Lai gan inflācija (+16%) jau apsteidza kopējo darbinieku atalgojuma kāpumu (+11%), tomēr iedzīvotāji lielākoties vēl nebija gatavi savus iepirkšanās paradumus būtiski mainīt. Vēlme vai vajadzība tērēt šodien nozīmē, ka uzkrājumiem tiek atlicināts mazāk. Redzam arī, ka ir pieaugusi interese par patēriņa kredītiem. Iedzīvotāju slāpes pēc iepriekš mazāk pieejamajiem pakalpojumiem veicināja biznesa apjomu pieaugumu izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas, aviopārvadājumu un citās ar ceļošanu un atpūtu saistītajās nozarēs. Arī mazumtirdzniecībā pārdošanas apjomi, lai gan lēnām, bet vēl turpināja augt. Tomēr vēlme un spēja tērēt bija nedaudz mazāka nekā gada sākumā. Mājsaimniecību patēriņš ceturkšņa laikā saruka par 1.2% un bija galvenais faktors, kas noteica arī vājāku IKP sniegumu.
“Ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī turpināja sekmēt spēcīgs ārējais pieprasījums, kas labvēlīgi ietekmēja apstrādes rūpniecības un eksportējošo pakalpojumu sniedzēju biznesu. Preču eksporta fiziskais apjoms palielinājās par 5.7%, bet pakalpojumos tika reģistrēts 20.5% pieaugums. Pakalpojumu eksporta pusē ar labu sniegumu visvairāk izcēlās transporta pakalpojumu sniedzēji un IT nozare. Arī eksporta pusē lielos apjomu pieaugumus redzam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ja skatāmies attīstības tendences pēdējo mēnešu laikā, tad sabremzēšanās vērojama arī šeit. Turklāt arī uzņēmumi aptaujās sagaida eksporta pasūtījumu mazināšanos turpmākajos mēnešos,” tā Buceniece.
Gan sankciju, gan augsto izmaksu un cenu ietekme uz vietējo un ārvalstu pieprasījumu gada otrajā pusē tikai pastiprināsies, un Latvijas ekonomikā iestāsies īslaicīga recesija - daži ceturkšņi ar negatīvu izaugsmi. Lai gan rudens, visticamāk, nesīs jaunu COVID-19 vilni, veidojot prognozes, pieņemam, ka izdosies iztikt bez stingriem un ilgstošiem ierobežojumiem.
“Nākamais gads paies ekonomikas stagnācijas zīmē ar vien 0.4% lielu izaugsmi gadā kopumā. Savukārt līdz ar inflācijas norimšanu saprātīgos līmeņos, Latvijas ekonomikas motors atkal atsāks griezties sparīgāk, radot 3.5% lielu izaugsmi 2024.gadā,” prognozē Buceniece.