Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% bērnu un jauniešu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem kabatas naudu personīgajiem tēriņiem no vecākiem saņem savā bankas kartē, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" pēc "SEB Banka" pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.
Pētījumā noskaidrots, ka, salīdzinot visas Baltijas valstis, Latvijas skolēni ir vistaupīgākie (1)
Vienlaikus pētījumā secināts, ka bankas konts un maksājumu karte ir nedaudz vairāk nekā pusei jeb 55% bērnu un jauniešu, savukārt 44% skolēnu bankas konta un maksājumu kartes nav.
Kā skaidro "SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa, fakts, ka vairāk nekā pusei Latvijas bērnu un jauniešu ir savs bankas konts, liecina par to, ka daļa vecāku ir gatavi arī saviem bērniem mācīt izmantot bezskaidras naudas norēķinu sniegtās priekšrocības. Vienlaikus redzams, ka ne visi skolēni kabatas naudu saņem savā bankas kontā - 63% to joprojām saņem skaidrā naudā. Kalniņa arī pauda, ka Igaunijā kabatas naudu uz savas kartes saņem lielākā daļa jeb 57% bērnu, bet Lietuvā - 41%.
Savu pirmo maksājumu karti bērni un jaunieši visbiežāk jeb 47% gadījumu saņem vecumā no 11 līdz 14 gadiem. Savukārt vecumā no 7 līdz 10 gadu vecumam maksājumu karti ir saņēmuši 29% bērnu, bet piektā daļa jeb 21% skolēnu savu pirmo maksājumu karti saņēmuši vecumā no 15 līdz 17 gadiem.
Salīdzinot visas Baltijas valstis, Latvijas skolēni ir vistaupīgākie, lai arī vidējās kabatas naudu apmērs starp visām trim valstīm ir līdzīgs. Vidēji skolēni Latvijā, kuri izmanto maksājumu karti, vienā pirkumā iztērē 5,80 eiro, kamēr Igaunijā tie ir 7,60 eiro, bet Lietuvā - 8,70 eiro. Visbiežāk kabatas nauda tiek tērēta lielveikalos (47,5%), kā arī ātrās ēdināšanas iestādēs (10,25%). Taču nereti tiek izmantoti arī dažādi citi profesionālie pakalpojumi (8,27%), iegādātas mājas preces (3,65%) vai izmantoti transporta pakalpojumi (3,07%).
Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc "SEB bankas" pasūtījuma šā gada augustā veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1016 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuriem ir bērni.