T, 30.11.2022.

"Nedēļas fokusā" žurnālists Ansis Bogustovs ⟩ Ārvalstīs mītošo vēlētāju kūtrums un vilšanās politikā

TVNET
Ārvalstīs mītošo vēlētāju kūtrums un vilšanās politikā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: TVNET

Ārvalstīs mītošo latviešu vidū manāma zināma vilšanās par iepriekšējā Saeimas sasaukuma darbu, tā pēc tikšanās ar latviešu diasporu Norvēģijā, Bergenā, TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” secina žurnālists Ansis Bogustovs, piemetinot, ka tā nav vilšanās tikai par vieniem konkrētiem populistiem.

“Daudzi no aizbraukušajiem Latvijai aizvien ir emocionāli piesaistīti, piemēram, viņi diasporās darbojas, teiksim, koros, un nākamgad notiekošie Dziesmu svētki viņiem būs kas īpaši būtisks,” skaidro Bogustovs, piebilstot, ka pilnīgi cita attieksme ir pret došanos balsot un vēlēšanām. “Tie ir aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, kas pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir pametuši Latviju. No viņiem daudziem ir Latvijas pases vai šeit palikuši īpašumi, proti, ir zināma piesaiste valstij un iespēja atgriezties (..) Ja viņiem šobrīd ir vilšanās un uz vēlēšanām neaizies, tad margināliem spēkiem radīsies proporcionāli lielāka iespēja ierāpties Saeimas krēslos.”

Aprakstot tikšanos ar ASV dzīvojošajiem latviešiem, Bogustovs norāda, ka viņš novērojis zināmu nekonsekvenci viņu attieksmē, proti, no vienas puses šie ASV un Latvijas dubultpilsoņi aktīvi iestājas par valodas un kultūras jautājumiem, bet uz jautājumu, vai viņi atsauktos iesaukumam valsts aizsardzības dienestā, atbildes vietā bijis klusums. Bogustovs arī min piemērus, kad ASV dzīvojošie latvieši brauc uz Latviju, lai, piemēram, izstudētu Rīgas Tehniskajā universitātē maģistrantūru, bet pēc absolvēšanas vairumā gadījumu Latviju pamet. Bogustovs secina, ka nereti dubultpilsoņi izmanto tikai pilsonības dotās priekšrocības, teiksim, bezmaksas izglītību Latvijā, bet attiecībā uz pienākumiem, piemēram, vēlēšanām, attieksme ir daudz kūtrāka. “Domāju, ka pēc vēlēšanām būtu jāatsāk diskusija, vai nebūtu jārīkojas līdzīgi kā Grieķijā, proti, ārvalstīs dzīvojošajiem nodokļu nemaksātājiem nav tiesību piedalīties vēlēšanās.”

Bogustovs arī pauž, ka, piemēram, ASV kopienas vidū pārsvarā simpātijas ir pret nacionāli un konservatīvi noskaņotiem spēkiem, bet arī “Jaunā Vienotība” novērtēta pozitīvi, jo tai izdevies kļūt par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē. Tomēr kopējā problēma ir un paliek viena tā pati, proti, no ārvalstīs mītošajiem uz vēlēšanām aizies vien maza daļa.

Lūgts sniegt vērtējumu par žurnālistu un politiķu savstarpējām attiecībām šajā priekšvēlēšanu periodā, Bogustovs norāda, ka nepiekrīt premjera Kariņa uzstādījumam neapmeklēt Latvijas Televīzijas rīkotās debates un diskusijas. “Tas nav demokrātiski,” tā Bogustovs. Runājot par diskusiju formātu, Bogustovs uzteic diskusiju kultūras uzlabošanas, proti, aizvien biežāk tiek rīkotas diskusijas par konkrētu tēmu, teiksim, mežsaimniecību, nevis šova taisīšanu. “Žurnālistikā reizēm ir mode uzdot tādus jautājumus kā: “Cik gara ir Gauja? Tu nezini? Tad tu nevari būt Saeimas deputāts!” Kāds sakars? Mēs bieži mēģinām viens otru pazemot diskusijās, bet neviens no mums nav zinošs it visā. Mums ir jāatgriežas pie savstarpējas cieņas.”

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu