Atskatoties uz pēdējiem deviņiem mēnešiem, varam secināt, ka kopējā situācija ekonomikā ir relatīvi laba, taču tuvākā pusgada un gada laikā valda liela nenoteiktība, īpaši energoresursu jomā, tā TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauda ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Raugoties uz situāciju Eiropā, varētu pieļaut, ka gāzes šai sezonai pietiks, taču nav īsti skaidrs, vai pietiks arī nākamajā sezonā, savukārt, piemēram, ASV manāmas recesijas pazīmes. “Centrālās bankas šobrīd agresīvi cīnās ar inflāciju, kas ir bijusi lielāka un noturīgāka, nekā gaidījām, piemēram, pirms pusotra gada,” skaidro eksperts, piemetinot, ka centrālajām bankām jāatrod līdzsvars. “Ja inflācija sāk iesakņoties, tad ar to tikt galā ir arvien grūtāk, un ekonomikai tas ir sāpīgs process.”
Āboliņš norāda, ka pilnībā nav pārvarētas arī Covid-19 pandēmijas radītās sekas. “Ja paskatāmies, teiksim, uz rūpniecības pieprasījumu Latvijā, tad redzam, ka līdztekus energoresursu cenām klāt nāk diezgan vājš ārējais pieprasījums, jo pirktspēja krītas ne tikai pie mums, bet arī citviet Eiropā.”
Lūgts skaidrot galvenos inflācijas cēloņus, Āboliņš min Krievijas sākto karu Ukrainā, kā arī, iespējams, tika nokavēts brīdis, kad vajadzēja samazināt vai atcelt pandēmijas seku novēršanas stimulus. Trešais iemesls ir negaidītā patēriņa struktūras maiņa, proti, pandēmijas laikā auga pieprasījums pēc precēm, nevis pakalpojumiem, un ieplānotās ražošanas ķēdes piedzīvoja negaidītu triecienu, jo trūka izejmateriālu un bija problēmas loģistikā.
Vaicāts, kā šādos apstākļos būtu jārīkojas jaunajai valdībai, eksperts pauž, ka Latvija iet atbalsta sniegšanas ceļu, kas ir arī pareizais ceļš, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pārziemot. Visticamāk, enerģijas cenas tuvākos gados saglabāsies augstas, un fundamentālā izeja ir investīcijas tādos risinājumos kā, piemēram, vēja parki. Vienlaikus nedrīkst aizmirst budžeta disciplīnu, sabalansējot izdevumus un ieņēmumus. Āboliņš arī pauž, ka tādām pozīcijām kā, piemēram, mediķu algas aizņemties nav prātīgi, jo tie ir tekošie izdevumi. Atbalstāma ir investēšana, lai stabilizētu situāciju energojomā, kā arī jāatzīst, ka enerģētika šī Saeimas sasaukuma laikā būs prioritāte.
Runājot par recesiju jeb ekonomikas kritumu, Āboliņš saka, ka mēs varētu sagaidīt bezdarba pieaugumu. Inflācija arī radīs iekšējā pieprasījuma kritumu, un jau tagad redzams, ka Eiropā vietām tiek slēgtas ražotnes dārgās enerģijas dēļ. “Domāju, ka tieši uzņēmējiem gaidāmi lielākie izaicinājumi,” rezumē eksperts.
Sarunas noslēgumā eksperts pauž, ka uzmanība noteikti jāpievērš eksportspējīgajai nozarei, lai tā būtu līdzvērtīga un konkurētspējīga ar citu valstu ekvivalentām nozarēm. Tāpat ir svarīgi ātri pieņemt valdību, kas varētu efektīvi strādāt, sekojot līdzi izmaiņām tirgū, un kavēšanās rezultāta dēļ nebūtu jāveido tehniskais budžets, kā tās bija iepriekšējā Saeimas sasaukuma sākumā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
