Video ⟩ Jaunās koalīcijas kaislības: opozīcija ar mietiem, karteļa atbalsis un “kreisais Kariņš”

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka talkā nāk gan argumenti par ideoloģiskajām domstarpībām, gan aritmētika, jo 54 deputātu atbalstītai valdībai Saeimā būšot 8 balsu vairākums, gan arī metaforas par to, ka visstabilākais galds esot uz trim kājām. Viena no šīm kājām – AS – gan ir visai nesen saskrūvēta vai salipināta kopā no četrām dažāda materiāla sastāvdaļām.

Nedēļas sākumā Valsts prezidenta Egila Levita paustais precīzi raksturo vidējo aritmētisko sarunu iznākumu šonedēļ: “No visām sarunām patlaban šķiet, ka tās varētu būt trīs vai četras frakcijas. Krīzes situācijā, protams, ir labāk, kad ir stabilāka koalīcija ar 64 balsīm, bet 54 ir arī pietiekoši. Es domāju, ka tas ir sarunu rezultāts.” AS un NA uzskata, ka 54 deputāti, tātad trīs frakcijas, ir pietiekami koalīcijai, savukārt JV vēlas vismaz 60 deputātu balsis un tāpēc grib piesaistīt “Progresīvos”.

Aiz frāzēm par aritmētiku gan slēpjas arī citi apsvērumi. Jau 2.oktobra vakarā, kad vēlēšanu iznākums vēl nebija skaidrs, jo “Attīstībai/Par!” balansēja uz piecu procentu barjeras, JV sanāca uz valdes sēdi. Apvienības vadītājs Kariņš kolēģiem stāstīja, ka valdībā tikai ar NA un AS viņam esot bail pazaudēt centra pozīciju. JV valde arī sprieda, ka centriski labēju valdību opozīcija “nodauzīšot ar mietiem” – vajadzētu klāt mazliet sociāldemokrātijas. Tāpēc jāmēģina atrast kopīgu valodu ar visiem “demokrātiskā spektra” spēkiem, jo tas iedotu partijai un premjeram manevra iespēju. Savukārt atstāt tos, ar kuriem pārklājas vēlētājs, opozīcijā esot bīstami. Turklāt “Progresīvie” kopumā esot ideālisti un ar argumentiem pārliecināmi, minēja tie, kas ar partiju strādā kopā Rīgas domē.

“Mēs esam diezgan paredzams partneris tai ziņā, ka mēs esam homogēna partija ar skaidru ideoloģiju, ar sociāldemokrātiskām, zaļām, eiropeiskām vērtībām. Līdz ar to mūsu nostājas un mūsu vienošanās var paredzēt sadarbojoties,” pēc pirmajām sarunām ar JV pauda Saeimā ievēlētā “Progresīvo” līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.

Savukārt bažas “Jaunajā Vienotībā” bija par to, ka pēc kāda laika Nacionālā apvienība atrastu kopīgu valodu ar opozīcijā palikušo Zaļo un Zemnieku savienību un sāktu trīs partiju valdību šūpot. Tāpat skaidrības neesot arī par to, cik viengabalains ir Apvienotais saraksts, kuru veido Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija un vēl saraksta premjera kandidāta Ulda Pīlēna vadītā biedrība.

Miljonāra un arhitekta Pīlēna vadītās biedrības “Apvienotais Latvijas saraksts” dibinātājs ir arī inovāciju uzņēmējs Ģirts Kalniņš, kurš “kā startapu” uztvēra arī izaicinājumu vadīt neilgi pirms vēlēšanām izveidotās politiskās apvienības kampaņu. Kādreizējais vairāku aizsardzības ministru ārštata padomnieks Kalniņš ir sociāli aktīvs. Viņš, piemēram, organizējis medijos plaši atspoguļotas akcijas – gājienu Ukrainas atbalstam Daugavpilī un pasākumu “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma” Rīgā.

Lai gan Pīlēna biedrība tika nodibināta tikai jūlijā, Kalniņš atzīst, ka jau pavasarī bijis uzaicināts līdzdarboties jaunā sabiedriski politiskā veidojuma tapšanā: “Skaidrs, ka nebija jau tā, ka es vienā dienā tam visam piekritu un kā, bet mūsu mērķis bija izveidot to biedrību. Tāpēc mūs uzaicināja pavisam atsevišķi radīt šo biedrību profesionāļu. Tagad jau mēs esam apauguši vēl lielākā sastāvā, mēs esam iekšēji palīdzējuši ar dažādām domnīcām, arī ar dažādām idejām, kas ir Apvienotā saraksta programmā, un ar lielāko prieku to darīsim arī, ja mums dos iespēju, plašākā mērogā, ja būs nepieciešams, jaunajai koalīcijai.”

Viens no daudzajiem Kalniņa pienākumiem kopš šīs vasaras ir valdes locekļa amats SIA “KGFI”. Uzņēmuma īpašnieks ir Kaspars Garkanis, kurš plaši zināms kā būvfirmas “Arčers” bijušais valdes loceklis un līdzīpašnieks. “Arčers” ir starp Konkurences padomes (KP) sodītajiem uzņēmumiem tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, taču pats Garkanis KNAB fiksētajās sanāksmēs nav piedalījies. Kalniņš skaidro, ka tas ir investīciju uzņēmums, kas aktīvi vēl nav sācis darboties. Ar nekādiem karteļiem Kalniņš neesot saistīts – Garkani pazīstot tāpēc, ka abu bērni iet vienā skolā.

Starp daudzajām būvfirmām, kurām KP piespriedusi sodu, nav Pīlēna dibinātās “UPB”. Sākotnēji pārkāpuma lieta bija ierosināta arī pret šo uzņēmumu, tomēr pagājušā gada vasarā KP lietas izpēti daļā pret “UPB” un dažām citām firmām izbeidza. “Nevienā būvniecības kartelī ne es, ne mani kolēģi, ne “UPB” nav piedalījies. Mums ir industriālais sertifikāts vienīgajiem visgarākais iespējamais, kas nozīmē, ka par KNAB, SAB izpratni par mūsu kompānijas absolūto nepiedalīšanos līdzīga veida kriminālās aktivitātēs ir pilnīga skaidrība. Pretējā gadījumā mēs nevarētu gan saņemt šo sertifikātu, gan būvēt režīma objektus, ja tā var teikt,” to komentē Pīlēns.

Taču divi AS kandidāti, kas vēsturiski saistīti ar Latvijas Zaļo partiju, būvnieku sarunās bija iesaistīti visai cieši. Portālā “pietiek.com” publicētajā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas ziņojumā aprakstīta “Skonto Būves” bijušā līdzīpašnieka Gunta Rāvja 2016.gada augusta saruna ar Viesturu Silenieku, kurš gadu vēlāk kļuva par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru, un toreizējo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš nu atkal ir ievēlēts Saeimā.

“de facto” nolasīja Zaļās partijas vadītājam Edgaram Tavaram, kurš ir pārvēlēts Saeimā, fragmentu no šīs sarunas:

“G.Rāvis: “Par to armiju padomājiet, bet tur jādomā uzreiz, jo citādi tur visi konkursi šī gada beigās aizies un nākošajā gadā varēs tikai noskatīties uz to, kā citi labi dzīvo.”

I.Līdaka: “Sliktā ziņa, ka Bergmanis paņēmis padomnieku tieši par iepirkumu jautājumiem, bet labuma nav nekāda.”

V.Silenieks: “Domāju, ka no tā mēs tiksim vaļā. Tāpēc, ka viņam nav tā informācija, viņš paņēma ar mums nekonsultējoties.”

G.Rāvis: “Man šķiet, ka jūsu rindās arī nav tā vertikāle un kārtība, lai jūs varētu visu tur mazliet paņemt ciet. Palicis viss tā horizontāli, katrs kaut ko čubina, bez virsvadības nevar.”

I.Līdaka piekrīt, ka “zaļajiem” tā ir problēma un tā sākās, kad zaļo vadība aizgāja uz pili.”

“Es saprotu, ka tas ir kompliments man, jo no brīža, kad vadu Zaļo partiju, kāds tiešām neko nevar sarunāt. Un kompliments [bijušajam aizsardzības ministram] Raimondam Bergmanim (LZP, AS) un viņa padomnieku korpusam, ka šeit nav nekādas sarunāšanas. Bet es objektīvi nevaru komentēt šo sarunu, es neesmu ar viņām iepazinies,” apgalvo Tavars.

Sevišķu nozīmi AS kandidātu figurēšanai karteļa sarunās to ideoloģiski tuvākie iespējamie partneri NA vismaz publiski nepiešķir. Lai gan šī Saeimas sasaukuma laikā “nacionāļu” frakcija ir zaudējusi divus deputātus, nākotnē šādus riskus nesaskata Aleksandrs Kiršteins. Pārvēlētais NA deputāts līdz šim nereti izcēlies ar atšķirīgiem viedokļiem un skandaloziem izteikumiem. Viņš uzskata, ka trīs partiju koalīcija būtu centriska, bet kopā ar “Progresīvajiem” – kreisi centriska. Vaicāts, vai viņš JV pieskaita pie kreisajiem, Kiršteins skaidro: “Nē, nu, no centra drusku varbūt pa kreisi, jā. Mēs jau arī neesam pilnīgi labā pusē, kaut kur mēs esam no centra pa labi. Bet kopā ar “Progresīvajiem” tad viņiem būtu pārsvars šai koalīcijā. Pēc saviem uzskatiem es neredzu atšķirību starp Kariņu, teiksim, un “Progresīvo” vadītāju, tāpēc es domāju, ka Latvijai tomēr būtu labāk no trim šīm te partijām [JV, NA, AS].”

Šādu kopīgo viedokli par cietu atbalstu tikai trīs partiju koalīcijai NA un AS paziņoja ceturtdienas vakarā. Šādā modelī jebkurai no trim partijām būtu iespēja sadarbībā ar opozīciju nobloķēt kāda likumprojekta pieņemšanu. Vai tas nozīmē, ka koalīcijas darbu pavadītu nemitīgi ultimāti? NA līderis Raivis Dzintars šādai prognozei nepiekrīt: “Ja valdības vadītājs, valdošā partija izvirza kādu tēzi un pārējie partneri šai tēzei piekrīt, tad viss ir kārtībā. Ja nepiekrīt, tad tas tiek nosaukts par ultimātu. Tā kā tā ir tāda spēle ar vārdiem, protams, kur atkarībā no attieksmes šie jēdzieni tiek izmantoti. Bet katrs mēs esam, lai pārstāvētu savu vēlētāju vērtības.”

Tikmēr Kariņš, kurš vēl pirms šīs divu partiju tikšanās bija devies komandējumā uz Eiropadomi, sarunā ar “de facto” trešdien uzsvēra savu apņēmību koalīcijā iesaistīt četras partijas: “Iemesls, kāpēc es esmu gatavs un gribu turpināt politikā strādāt, ir, lai kaut ko labu atstātu mūsu valstij. Nevar to viens, nevar to divi, lai izdarītu to labi, šeit ir vajadzīgi četri. Un tas ir izdarāms, un tas ir mans galvenais apsvērums. Viss cits nebūtu tik spēcīgs kā šī četru partiju kombinācija.” Kariņš gan vēl nebija gatavs pateikt, cik stingra ir viņa pārliecība par šo koalīcijas modeli un kur ir viņa sarkanās līnijas.

Atsevišķi JV politiķi kuluāros izsakās, ka, ja Kariņa piedāvājums tiek noraidīts, vajadzētu ļaut AS un NA mēģināt izveidot valdību ar Aivaru Lembergu, proti, Zaļo un Zemnieku savienību, un Aināru Šleseru, kurš vada partiju “Latvija pirmajā vietā”. Zaļās partijas līderis Tavars “de facto” gan apliecināja, ka viņu atgriešanās pie “zemsaviešiem” jeb ZZS esot pilnīgi izslēgta.