V.Zeps: “Ostai jākļūst par solārās un ūdeņraža enerģijas tehnoloģiju centru”

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps: “Saules parka attīstība ļaus mums attīstīties divos virzienos – pirmkārt, tā ir pieejama zaļā elektroenerģija, ko tālāk varēs izmantot kā ostas uzņēmumi, tā arī citi uzņēmumi pilsētā, kā rezultātā ostas infrastruktūras kļūs zaļāka un klimatneitrālāka. Otrkārt, saules parka attīstība un zaļās enerģijas pieejamība ostas uzņēmumiem ļaus attīstīt arī citus inovatīvus alternatīvās enerģijas projektus, tostarp saistībā ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanas ostas un pilsētas vajadzībām. Treškārt, kas ir ne mazāk būtiski, šādi projekti ļauj turpināt virzību uz enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.”

Starptautiskā teritorijas nomas tiesību izsole saules enerģijas parka attīstībai notiks klātienē šā gada 22. novembrī Rīgas brīvostas pārvaldē; tās rezultātā tiks atlasīts izdevīgākais piedāvājums, un 5 gadu laikā attīstīts viens no Baltijā lielākajiem saules parkiem, apakšstacija un pieslēgums 110kV elektroenerģijas pārvades līnijai Rīgas pilsētā. Nomas tiesības saules paneļu parka izveidei izsolīs uz kopumā 16 zemes gabaliem ar kopējo platību 176,9 ha ar nosacījumu, ka iznomātajā teritorijā ir jāveic saules paneļu parka izveide un jāīsteno atjaunojamās elektroenerģijas ražošana.

Nomas līguma termiņš ir 45 gadi, un elektroenerģijas ražošana jāuzsāk 5 gadu laikā no nomas līguma noslēgšanas. Paredzams, ka līgums ar nākamo saules parka attīstītāju varētu tikt noslēgts jau līdz šā gada nogalei - un saules paneļu parka izveide kalpos kā pirmais būtiskais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

Sekojot kuģošanas nozares dekarbonizācijai un Eiropas komisijas noteiktajiem klimata mērķiem, Rīgas brīvosta šobrīd aktīvi iesaistījusies arī dažādās iniciatīvās, kas ir saistītas ar vietēja mēroga un pārrobežu ūdeņraža kopienu jeb ieleju attīstību.

“Esam izvirzījuši mērķi uzņemties līderību ūdeņraža tehnoloģiju pielietošanā, pilotēšanā, gan arī reālu dzīvotspējīgu risinājumu ieviešanā Rīgas ostā, tostarp, saistībā ar dažādu iekšējā transporta nodrošināšanu, lokomotīvju vai apkalpes kuģu darbināšanu, nodrošināt labus nosacījumus, lai nākotnē ostā attīstītos visa infrastruktūra, kas spēj apkalpot starptautiskus kuģus, kas darbināmi ar šo un citām alternatīvajām degvielām. Tas ir nākamais solis, lai Rīgas osta virzītos uz mērķi kļūt par tehnoloģiju inovāciju centru – citiem vārdiem, mēs attīstām jauno Spilves industriālo parku, kur atradīsies ne tikai ražošanas un loģistikas infrastruktūra, bet tiks īstenota arī viedo tehnoloģiju attīstība”, uzsver V.Zeps.

Ir paredzams ka tieši ūdeņradis jau tuvākajā laikā kļūs par vienu no dekarbonizētās ekonomikas pamatelementiem. Šī joma ir ieguvusi īpašu aktualitāti Eiropā un Eiropas Savienībā līdz ar Eiropas Zaļā kursa apstiprināšanu un Eiropas Savienības Ūdeņraža stratēģijas pieņemšanu 2020. gada jūlijā. Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, šis jautājums ir materializējies kā RePowerEU plāns, kura mērķis ir mazināt Eiropas ekonomikas atkarību no Krievijas fosilā kurināma piegādēm, veicinot Eiropas izcelsmes alternatīvo kurināmā un degvielas ražošanu, energoefektivitātes un energotaupības pasākumus, līdz ar būtiski palielinātiem Eiropā saražotā un importētā ilgtspējīgā ūdeņraža apjomiem.

* Plašāka informācija par pretendentiem var tikt sniegta pēc izsoles procedūras beigām.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Brīvostu.