Vēl pirms stājas spēkā aizliegums par Krievijas dabasgāzes piegādi Latvijā, tirgus jau ir pārorientējies. No Krievijas saņemtās dabasgāzes apmērs šogad 11 mēnešos Latvijā sarucis par 73%, informēja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.
"Conexus" pārstāvji skaidro, ka jau šobrīd dabasgāzes piegādes pamatā tiek organizētas no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG). Jau šobrīd būtiski pieaudzis no Lietuvas saņemtais dabasgāzes apmērs, tam līdz 1. decembrim sasniedzot 17,6 teravatstundas (TWh).
No nākamā gada reģionā jau būs divi šādi avoti, darbu sākot Somijas Inkoo LNG terminālim.
Savukārt no 2023. gada 1. janvāra dabasgāzes piegādes no Krievijas būs aizliegtas ar likumu.
Uzņēmumā arī uzsver, ka gan Latvijas dabasgāzes infrastruktūra, gan sistēmas lietotāji ir gatavi Enerģētikas likuma prasībai par dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu.
"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka jau šogad tirgus dalībnieki ir apzinājušies riskus un atbildīgi veikuši piegādes avotu diversifikāciju, nepaļaujoties uz dabasgāzes plūsmām no Krievijas.
"Tikmēr no 2023. gada infrastruktūras uzlabojumi, Inčukalna pazemes gāzes krātuve un divi LNG termināļi mūsu reģionā dabasgāzes apgādi padarīs drošāku, nekā līdz šim," viņš uzsver.
Bariss arī norāda, ka ir izstrādāti un ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) saskaņoti atbilstoši pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, kas nepieļauj dabasgāzes piegādes no Krievijas, tomēr tranzīta plūsmas no Krievijas uz Kaļiņingradu caur vienoto Igaunijas-Latvijas tirgus zonu būs iespējamas. Vienlaikus tranzīta paziņojumā noteikto tranzīta jaudas piešķiršanas pieprasījumu varēs noraidīt, lai samazinātu ietekmi uz citiem sistēmas lietotājiem un veicinātu piegādes drošību.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%).
