Pieci nemanāmi notikumi biznesā 2022. gadā, kas ietekmēs eiropiešu dzīvi nākotnē

Pagājušā gada laikā viena krīze (karš Ukrainā un tā izraisītās sekas) nomainīja citu (pandēmiju). Ziņas mainījās zibens ātrumā, un brīžiem bija ļoti grūti izsekot līdzi tam, kas notiek pasaulē. Neraugoties uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem, karu, cenu pieaugumu un citiem notikumiem, kam pērn sekojām līdzi, mazliet nepamanīti palikuši notikumi, kas ietekmēs to, kā mēs nākotnē lādēsim savus telefonus, ģērbsimies, dosimies ceļojumos un tirgosimies.

ES pieņem vienotu ierīču lādētāja standartu

Oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma likumu, kas paredz, ka visiem viedtālruņiem, planšetdatoriem, e-grāmatu lasītājiem, austiņām, kamerām un citām ierīcēm ir jābūt USB-C tipa pieslēgvietai. Paredzams, ka likums spēkā stāsies līdz ar 2024. gadu, bet klēpjdatorus uzlādēt ar USB-C kabeļiem varēs sākot ar 2026. gadu. Tas nozīmēs, ka viens lādētājs būs saderīgs ar visām ierīcēm, līdz ar to – vadiem un kabeļiem pilnās atvilktnes būs pagātnē.

Līdz šim Eiropas Savienībai ir bijušas problēmas pārliecināt tehnoloģiju kompānijas par nepieciešamību pāriet uz vienu uzlādes ierīču standartu. Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka vienots lādētāja standarts ļaus patērētājiem ieekonomēt līdz 250 miljoniem eiro gadā. Tāpat patērētāji varēs izvēlēties, vai pirkt jaunu ierīci ar vai bez lādētāja, tādējādi samazinot arī elektroniskos atkritumus.

“Apple” pret šīm sūdzībām ir iestājusies visskaļāk. Tomēr – arī darīts ir visvairāk. Galu galā, “Apple” ir piekritusi Eiropas prasībām, un arī šī ražotāja ierīces būs lādējamas ar USB-C kabeļiem. Tāpat aktīvi tiek izstrādātas arī tehnoloģijas, kas ļauj iekārtas uzlādēt bez vadiem.

Atvadas no “Airbus A380”… Vai varbūt tomēr nē…

Pārāk liels. Pārāk grūti aizpildīt pasažieru vietas. Pārāk dārgs, lai uzpildītu. Lidmašīna “Airbus A380” ir lielākā pasažieru lidmašīna, kāda tiek izmantota, un iepriekš minētie faktori bija galvenais šī lidaparāta raksturlielums. Ar A380 ir iespējams pārvadāt vairāk nekā 850 pasažierus ekonomiskajā klasē. Klasiskākā dalījumā – ekonomiskajā, pirmajā un biznesa klasē pārvadājamo pasažieru skaits ir 525. Tas ir liels slogs ikvienai lidostai un lidsabiedrībai.

“Emirates” bija viena no lielākajām šī modeļa pircējām un iegādājās vairāk nekā pusi no pasūtītajām 250 lidmašīnām. Citas lielās lidsabiedrības iegādājās vien dažas A380 lidmašīnas, un pārdošanas rezultāti bija tālu no izciliem. Tad sekoja kovida pandēmija un ierobežojumi, kas slēdza globālo ceļojumu nozari. Daudzas lidsabiedrības atteicās no A380 lidaparātiem. Ņemot vērā briestošās problēmas, 2021. gada beigās “Airbus” nolēma slēgt A380 programmu.

Vēl 2021. gada rudenī “Lufthansa” vadītājs Karstens Spors paziņoja, ka A380 “vairs nekad nelidos”, tomēr pagājušajā gadā pasažieru skaits turpināja pieaugt, un arī “Boeing” turpināja piegādāt savus 777 modeļus, kas ir galvenais A380 konkurents.

Pagājušajā gadā kļuva zināms, ka lai tiktu galā ar pieaugošo pieprasījumu pēc lidojumiem, tiek atjaunots pieprasījums pēc A380 lidaparātiem. Pašlaik šīs lidmašīnas izmanto septiņas dažādas lidsabiedrības. Kopumā aktīvi tiek izmantoti 129 šī modeļa lidaparāti, un “Lufhansa” plāno atgriezt apritē līdz piecām lidmašīnām. Tā ir atdzimšana, par kuru neviens iepriekš nespēja iedomāties.

“Birkenstock” apavi ceļā uz luksus statusu

Nenoliedzami, ka “Birkenstock” ražotās sandales ir ērtas, taču – vai tās ir stilīgas? Francijas konglomerāts LVMH tā uzskata, tieši tādēļ 2021. gadā iegādājās “Birkenstock” kontrolpaketi. Galu galā, LVMH pieder tādi luksusa zīmoli kā “Louis Vuitton”, “Bulgari” un “Dior”.

Tomēr pašlaik vēl nevar manīt pārmaiņas, un joprojām daudzviet var iegādāties šīs kompānijas ražojumus par ierastajām cenām. Tāpat arī uzņēmums nav nolīdzis slavenus dizainerus un uzsācis plašas mārketinga kampaņas, ar kurām padarīt “Birkenstock” sandales par pirmās nepieciešamības precēm.

“Theranos” verdikta sekas

Elizabete Holmsa bija Silīcija ielejas superzvaigzne. Žurnālu vāki, intervijas, ielūgumi uz Balto Namu… Tas viss tādēļ, ka “Theranos” šķietami bija atradis tehnoloģiju, kas ļāva ar vienu asins lāsi veikt vairāk nekā 1000 dažādus diagnostikas testus. Tā bija kā brīnumaina revolūcija, kam noticēja investori, ieguldot 945 miljonus dolāru, un kompānijas vērtībai sasniedzot deviņus miljardus dolāru.

Tomēr realitātē par “Theranos” brīnumaino ierīci neviens neko nebija dzirdējis. Kompānijas apmāns tika atklāts 2018. gadā, kad uzņēmums sabruka, bet naudu neviens neatguva. Pērnā gada sākumā “Theranos” dibinātāja Holmsa tika atzīta par vainīgu četros noziedzīgos nodarījumos un notiesāta ar 11 gadu cietumsodu. Kompānijas vadītājs Ramešs Balvani tika atzīts par vainīgu 12 krāpšanas epizodēs.

Kādēļ tas ir svarīgi? Šeit jāņem vērā, kā uzņēmumi sevi pārdod. Šis bija ļoti rets gadījums, kurā tehnoloģiju kompānijas vadītāja tika atzīta par vainīgu krāpšanā, un tas bija skaidrs signāls visai industrijai. Optimisms, ažiotāža vai pārspīlēšana ir ļoti kopīga iezīme uzņēmēju vidē, taču ir jābūt piesardzīgiem tajā, ko solīt investoriem.

Oktobrī elektrisko kravas auto ražotāja “Nikola” dibinātājs Trevors Miltons arī tika notiesāts par krāpniecību. Tagad arī kriptobiržas FTX dibinātājs Sems Benkmans-Frīds stājies izmeklēšanas un tiesas priekšā par vairākām krāpšanas apsūdzībām. Visas šīs lietas palielina spiedienu uz tehnoloģiju kompāniju vadītājiem, kuriem ir jābūt maksimāli godīgiem un tik tiešām jānodrošina investoru naudas drošība. Nedrīkst solīt nonest no debesīm Mēnesi līdz brīdim, kamēr kompānijas rīcībā tik tiešām būs kāds rīks, ar ko varētu mēģināt to izdarīt.

Izrāviens brīvajā tirdzniecībā

Pēc vairāku gadu diskusijām, Visaptverošā ekonomiskā un tirdzniecības vienošanās jeb CETA nu ir spērusi soli pretim ratifikācijai. Respektīvi, CETA paredz tirdzniecības tarifu atcelšanu starp Eiropas Savienību un Kanādu. Tas nozīmēs iespējas ieekonomēt uz nodokļiem, kā arī ļaus atvieglot darbaspēka plūsmu starp Eiropas Savienību un Kanādu.

Kanādieši CETA parakstīja jau 2016. gadā, bet Eiropas Parlaments – 2017. gadā. Kopš tā laika vienošanos parakstījušas arvien vairāk valstis. Lai CETA pilnībā stātos spēkā, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir katrai jāratificē šī vienošanās. Piemēram, Vācija dažādu iemeslu dēļ šo vienošanos nebija ratificējusi, taču decembrī sarunās panākts izrāviens un paredzams, ka šogad CETA pilnībā stāsies spēkā, ļaujot uzlabot Eiropas ekonomiskās perspektīvas.