Eiropai līdz šim ir veiksmīgi izdevies tikt galā ar enerģētikas krīzi, ko izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Lai arī līdz ziemas beigām vēl ir laiks, uzņēmumi un mājsaimniecības jau pašlaik domā par to, kā tikt galā ar nākamo ziemu, vēsta “Euractiv”.
Maigā ziema, valdību sniegtie pabalsti, kā arī gāzes krātuvju aizpildījums, kā arī energoresursu imports no citiem reģioniem ir veiksmīgi palīdzējis ierobežot Krievijas kara sekas.
Vācija, kas bija ļoti atkarīga no Krievijas gāzes importa, sniedza milzīgu pabalstu gāzes patērētājiem un galu galā – uz šo ziemu spēja ļoti veiksmīgi aizpildīt gāzes krātuves ar piegādēm no citiem avotiem, pilnībā atsakoties no Krievijas gāzes. Pagājušajā nedēļā Vācijas valdība paziņoja, ka tai izdosies izvairīties no lielas recesijas, lai gan 2022. gada pēdējos trīs mēnešos bija vērojama neliela ekonomikas lejupslīde.
Lai nodrošinātu energoresursus ziemai, Vācija un tās kaimiņvalstis iepirka sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no Kataras un ASV, kas gan ir dārgāka nekā Krievijas gāze, ko Vācija saņēma pa cauruļvadiem. LNG piegādes Eiropā pērn pieauga par 60%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
“Tā rezultātā ļaunākais scenārijs 2022./23. gada ziemai nav īstenojies,” sacīja “Rystad Energy” analītiķis Fabians Skārbo Roningens.
Pašlaik Eiropas gāzes kapacitāte šobrīd ir 72%, kas ir divreiz vairāk nekā pagājušā gada janvāra beigās. Šoziem gaisa temperatūra ir augstāka nekā parasti, un tas ļāvis ieekonomēt gāzi uz apkuri, jo patērētāji izvēlas taupīt enerģiju lielo rēķinu dēļ.
Salīdzinot ar 2019.-2021. gada vidējo rādītāju, pērn pieprasījums pēc gāzes sarucis par 12%. “Šī ir, es teiktu, ļoti neparasta situācija,” sacīja Briselē esošās domnīcas “Bruegel” pētnieks Simons Tagliapetra.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā enerģijas cenas Eiropā “devās kosmosā” - augustā gāzes cenas pārsniedza 300 eiro par megavatstundu. Tāpat pastāvēja bažas, ka gāzes krātuves neizdosies aizpildīt pietiekamā apjomā, lai pārvarētu šo ziemu.
Pašlaik Eiropas gāzes nākotnes līgumi ir nostabilizējušies ap 55 eiro par megavatstundu, kas tāpat ir divreiz vairāk nekā pirms kovida pandēmijas.
Lai arī gāzes cenas kopš vasaras beigām ir kritušās vairākas reizes, līdz patērētājiem cenu kritums vēl nav nonācis, jo rēķini joprojām ir ļoti augsti, un inflācija turpina pieaugt.
Analītiķi uzskata, ka atgriešanās pie vidusmēra cenām notiks pēc vairākiem gadiem.
“Visi skatās uz 2023./24. gada ziemu. Šajā vienādojumā būs pilnībā jāizslēdz Krievijas gāze. Eiropa paļausies uz vēl vairāk LNG piegādēm, un šis būs pirmais pilnais gads, kurā Eiropa iztiks bez Krievijas enerģijas piegādēm,” sacīja Skārbo Roningens.
Ja Āzijā augs pieprasījums pēc gāzes, tad konkurence starp Eiropu un Āziju LNG jomā kļūs daudz saspringtāka, un tas varētu radīt kārtējo cenu kāpumu.
Tagliapetra norāda, ka “Eiropa ir labākā pozīcijā nekā pagājušajā gadā, jo pērn Eiropai ātri izdevās atrast jaunus enerģijas piegādātājus un izturēt šoku, ko radīja atteikšanās no Krievijas gāzes”.
Tomēr šis ir brīdis, kad nedrīkst aizmirst arī par valstu solidaritāti attiecībā uz energoresursu piegādēm.
“Eiropas valstīm būs ļoti svarīgi savstarpēji sadarboties un koordinēti aizpildīt gāzes krātuves. Ir jāizvairās no sāncensības par gāzi, ko mēs redzējām pagājušajā vasarā. Jo labāk koordinēsimies, jo labāk ieekonomēsim naudu,” teica Tagliapetra.
