2022. gadā dubultojies to Krievijas kompāniju skaits, pret kurām noteiktas sankcijas. Ņemot vērā juridiskās personas, uz kurām attiecas sekundārās sankcijas, kopumā Krievijā sankcijas attiecas uz teju 10 000 uzņēmumiem, vēsta “Kommersant”, atsaucoties uz pakalpojuma “Kontur.Prizma” datiem.
Tiek norādīts, ka līdz šim brīdim tiešās starptautiskās sankcijas noteiktas pret aptuveni 3000 Krievijas kompānijām. Līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā sankciju sarakstos bija ap 1500 kompāniju. Tāpat sekundārās sankcijas attiecas pret uzņēmumiem, kuru lielākā daļa pieder organizācijām, pret ko noteiktas tiešās sankcijas.
“Meduza” norāda, ka lielākā daļa uzņēmumu, pret kuriem noteiktas tiešās sankcijas, reģistrēti Maskavā un Maskavas apgabalā (vairāk nekā 1000 organizāciju). Pēc tam seko Sanktpēterburga un okupētā Krima (attiecīgi 271 un 150 organizācijas).
No ieviestajām sankcijām visvairāk cietušas zinātnisko pētījumu un izstrādes (230 kompānijas), tirdzniecības (201 kompānija), kā arī finanšu un izglītības nozares (attiecīgi 152 un 150 uzņēmumi).
Visvairāk ierobežojumu pret Krievijas uzņēmumiem ieviesusi Ukraina – 2373, ASV – 1744, Eiropas Savienība – 574, Japāna – 428 un Šveice – 416.
Pirmajās nedēļās pēc kara sākuma Krievija kļuva par pasaules līderi pret to noteikto sankciju jomā. Sākotnēji eksperti uzskatīja, ka Krievijas ekonomika jau pēc dažiem mēnešiem nonāks dziļā krīzē, taču tas nav noticis. Tomēr Eiropas Augstais ārlietu pārstāvis Žozeps Borels 2022. gada vasarā paziņoja, ka ieviestās sankcijas jau atstājušas spēcīgu ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Tostarp Borels atzīmēja, ka Eiropas valstu atkarība no Krievijas energoresursiem ir ievērojami samazinājusies.
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem, 2022. gadā Krievijas IKP samazinājās par 2,2%.
