Tāpat jāsaprot, ka Krievija nav atteikusies no slēptās mobilizācijas, kas faktiski turpinās kopš rudens. Pēc Kara izpētes institūta (ISW) datiem, kopējais mobilizēto skaits jau sen pārsniedzis 300 000, un Krievija turpina veikt dažādus slēptās mobilizācijas pasākumus.
Ko nozīmē Krievijas budžeta deficīts?
Salīdzinājumam – Krievijas valsts budžeta deficīta apjoms ir lielāks, nekā Ukrainas Aizsardzības ministrijas plānotie izdevumi visā šajā gadā. Krievijas budžeta deficīts ir aptuveni 25 miljardi dolāru, kamēr Ukrainas Aizsardzības ministrijas izdevumi – aptuveni 23 miljardi dolāru gadā.
Interesanti tas, ka Krievijai ir ļoti sarežģīti samazināt izdevumus. Armijai un spēka struktūrām šajā gadā paredzēts iztērēt vidēji 780 miljardus rubļu (10,7 miljardus dolāru) mēnesī. Reālā summa var būt ievērojami lielāka. Par cik lielāka? Tas atkarīgs no karaspēka apjoma.
Ja Krievijas Bruņotos spēkus palielinātu divas reizes, tad ar Krievijas federālā budžeta ienākumiem būtu par maz, lai nosegtu šos izdevumus. Pagaidām gan Krievijai ir pietiekami daudz rezervju, lai nosegtu budžeta deficītu – tā saucamais Nacionālais labklājības fonds, kurā ir pieejami ap 155 miljardiem dolāru, kā arī zelta rezerves, kuras Rietumi nav arestējuši.
Cik ilgam laikam šīs rezerves pietiks, nav skaidrs, ņemot vērā, ka janvārī Krievijas Finanšu ministrija pirmo reizi pārdeva fondā esošo zeltu, kā arī juaņas 530 miljonu dolāru vērtībā, kas novirzītas budžeta deficīta segšanai.
Cik noturīga būs šī tendence, kļūs skaidrs pēc dažiem mēnešiem, jo teorētiski janvāris var būt arī izņēmuma mēnesis.