Budžeta deficīts sāk "spiest" uz Krievijas kara plāniem jeb cik izmaksās jauns mobilizācijas vilnis

Rietumvalstu izlūkdienesti, kā arī virkne analītiķu brīdināja, ka Krievijā janvāra beigās vai februāra sākumā tiks izsludināts jauns mobilizācijas vilnis. Vēl 2022. gada decembrī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par bruņoto spēku palielināšanu līdz 1,5 miljoniem karavīru. Tas nozīmē, ka Krievijas armijai jāpapildina savas rindas ar 400 000 kareivju.

Par to, ka Krievija gatavojas mobilizēt ap pusmiljonu cilvēku, rakstīja arī “The Guardian”, atsaucoties uz avotiem Ukrainas izlūkdienestā. “Politico”, atsaucoties jau uz Krievijas avotiem, apstiprinājuši, ka “otrais mobilizācijas vilnis ir neizbēgams, un tajā iesauks 500 000 cilvēku”.

Šādi skaitļi pilnībā atbilst militārajai stratēģijai. Krievija gatavo vērienīgu uzbrukumu, kurā vajadzētu būt iesaistītiem 320 000 – 570 000 karavīru. Šeit gan jārēķinās, ka jebkurā gadījumā uzbrūkošā puse parasti cieš ļoti lielus zaudējumus. Tieši tādēļ ir nepieciešams sagatavot šīs rezerves.

Tajā pašā laikā redzams, ka Krievija uzbrukumu faktiski ir sākusi (vai vismaz daļu plānoto operāciju), taču mobilizācija oficiāli tā arī nav izsludināta. Viens no iemesliem, iespējams, ir Krievijas valsts budžeta izpildes plāna problēmas. Janvārī budžeta ieņēmumi bijuši divas reizes mazāki nekā izdevumi. Tas ir lielākais budžeta deficīts kopš 1998. gada, vēsta “Bloomberg”.

Tāpat jāsaprot, ka Krievija nav atteikusies no slēptās mobilizācijas, kas faktiski turpinās kopš rudens. Pēc Kara izpētes institūta (ISW) datiem, kopējais mobilizēto skaits jau sen pārsniedzis 300 000, un Krievija turpina veikt dažādus slēptās mobilizācijas pasākumus.

Ko nozīmē Krievijas budžeta deficīts?

Salīdzinājumam – Krievijas valsts budžeta deficīta apjoms ir lielāks, nekā Ukrainas Aizsardzības ministrijas plānotie izdevumi visā šajā gadā. Krievijas budžeta deficīts ir aptuveni 25 miljardi dolāru, kamēr Ukrainas Aizsardzības ministrijas izdevumi – aptuveni 23 miljardi dolāru gadā.

Interesanti tas, ka Krievijai ir ļoti sarežģīti samazināt izdevumus. Armijai un spēka struktūrām šajā gadā paredzēts iztērēt vidēji 780 miljardus rubļu (10,7 miljardus dolāru) mēnesī. Reālā summa var būt ievērojami lielāka. Par cik lielāka? Tas atkarīgs no karaspēka apjoma.

Ja Krievijas Bruņotos spēkus palielinātu divas reizes, tad ar Krievijas federālā budžeta ienākumiem būtu par maz, lai nosegtu šos izdevumus. Pagaidām gan Krievijai ir pietiekami daudz rezervju, lai nosegtu budžeta deficītu – tā saucamais Nacionālais labklājības fonds, kurā ir pieejami ap 155 miljardiem dolāru, kā arī zelta rezerves, kuras Rietumi nav arestējuši.

Cik ilgam laikam šīs rezerves pietiks, nav skaidrs, ņemot vērā, ka janvārī Krievijas Finanšu ministrija pirmo reizi pārdeva fondā esošo zeltu, kā arī juaņas 530 miljonu dolāru vērtībā, kas novirzītas budžeta deficīta segšanai.

Cik noturīga būs šī tendence, kļūs skaidrs pēc dažiem mēnešiem, jo teorētiski janvāris var būt arī izņēmuma mēnesis.

Cik maksā mobilizācija?

Viena karavīra ekipējums maksā no 7000 līdz 10 000 dolāru, atkarībā no kvalitātes. Par šo naudu tiek iepirktas bruņuvestes, ķiveres, apģērbs, ieroči, aptieciņa un viss pārējais aprīkojums. Tālāk seko izdevumi par apmācību un karavīra sagatavošanu, kam jānotiek divu mēnešu laikā.

Tātad – vidēji viens sagatavots karavīrs ar minimālo aprīkojumu, apmācību un ieroci budžetam izmaksās ap 15 000 dolāru. Ja runā par 500 000 cilvēku mobilizāciju, par ko iepriekš jau ziņots, tad tās vērtība naudas izteiksmē ir ap 7,5 miljardiem dolāru.

Tas vēl nav viss. Palielināt karaspēka skaitu nozīmē palielināt vēl citus izdevumus. Katram karojošajam ir nepieciešams maksāt algu, sniegt munīciju, kā arī citas nepieciešamības. Tie ir vēl aptuveni 200 dolāri dienā jeb papildu 3 miljardi dolāru mēnesī.

Šādos apstākļos Krievijas aizsardzības budžets var ievērojami pārsniegt triljonu rubļu (13,7 miljardus dolāru) mēnesī, un tas var kļūt par kritisku izdevumu punktu.

Jaunās Putina privātās armijas

Ņemot vērā robus Krievijas budžetā, Krievija meklē alternatīvas armijas finansēšanai. Viena no tām paredz veidot privātas militārās kompānijas, kuras varētu finansēt lielākās Krievijas kompānijas. Tā, piemēram, Krievijas gāzes kompānijai “Gazprom” ir jāsponsorē jauna privātā militārā kompānija.

Tas ir ļoti neparasts piegājiens militāro pakalpojumu sniegšanai. Parasti lielās korporācijas ar miljardiem dolāru lieliem ienākumiem izvairās finansēt kaujas darbības un vēl jo vairāk – privātās militārās kompānijas, baidoties par sankcijām un starptautisko līgumu drošību.

Tāpat jāņem vērā, ka to cilvēku skaits, kuri vēlas noslēgt līgumu ar “Vagner”, kļūst arvien mazāk, jo “Putina pavāra” Jevgeņija Prigožina vadītā militārā kompānija ieguvusi ļoti apšaubāmu slavu, un Ukrainā tā cietusi ievērojamus zaudējumus. Tāpēc “Vagner” vervēja ieslodzītos, kurus sūtīt karot uz Ukrainu.

Arī Krievijas Aizsardzības ministrija veido savu bataljonu “Štorm” (“Vētra”), kurā galvenokārt ir ieslodzītie. Nosacījumi dalībai šajā bataljonā līdzīgi kā “Vagner” – sešu mēnešu līgums un pēc tā izpildes atceltas visas sodāmības (neatkarīgi no iepriekš pastrādāto noziegumu smaguma). Līdzīgu militāro kompāniju plāno radīt arī Baltkrievijā.

Jaunu privāto armiju radīšana, visticamāk, varētu palīdzēt Krievijai izvairīties (vai vismaz atlikt uz nenoteiktu laiku) nākamo mobilizācijas vilni. Jautājums ir – cik daudz karotāju izdosies piesaistīt.

Neraugoties uz skeptisko noskaņojumu attiecībā pret Kremlim noteiktajām sankcijām, 12 mēnešus pēc kara sākuma tās reāli sāk ietekmēt Krievijas Aizsardzības ministrijas plānus.

Nav vērts gaidīt, ka sankcijas piespiedīs Krieviju apturēt karu. Tomēr – sankcijas pilnīgi noteikti var palīdzēt ierobežot Krievijai pieejamos resursus kara tālākai norisei.