Sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas par tās īstenoto iebrukumu Ukrainā, radījušas milzīgu Krievijas budžeta deficītu. Tas pieaudzis 14 reizes, sasniedzot 1,8 triljonus rubļu (aptuveni 25 miljardus dolāru), vēsta “Meduza”.
Krievijas budžeta deficīts pieaudzis 14 reizes; iztrūkums turpinās palielināties (14)
Šī gada janvārī Krievijas naftas un gāzes ienākumi strauji nokritās, kas ir radījis lielāko budžeta deficītu janvārī kopš 1998. gada. Tiek norādīts, ka janvārī par 46% samazinājušies nodokļu ieņēmumi par naftu un gāzi, tāpat par 59% pieauguši izdevumi par karu Ukrainā.
Tiek norādīts, ka 2023. gada janvāra deficīts 14 reizes pārsniedz 2022. gada janvāra rādītāju. Salīdzinājumam – pagājušā gada janvārī Krievijas budžetā bija 125 miljardus rubļu (1,6 miljardu dolāru) pārpalikums.
Paredzams, ka līdz gada beigām Krievijas budžeta deficīts turpinās palielināties, un pašreizējā prognoze liecina par iespējamu 2,93 triljonu rubļu (41,3 miljardu dolāru) lielu deficītu.
Ienākumu samazinājumu no naftas un gāzes pārdošanas var skaidrot ar Rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievijas eksportam. Eiropas Savienība turpināja ievērot embargo attiecībā uz Krievijas naftas eksportu, savukārt savu ietekmi atstāj arī G7 valstu noteiktie cenu griesti Krievijas naftai.
Krievijas jēlnaftas “Urals” nafta tiek tirgota ar milzīgām atlaidēm. Janvārī “Urals” cena bija vidēji 49 dolāri par barelu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada decembra.
Krievijas gāzes eksporta apjomu kritums ir samazinājis Krievijas peļņu. Turklāt Krievija ir zaudējusi lielāko gāzes noieta tirgu, jo Eiropa faktiski ir spējusi atteikties no Krievijas gāzes piegādēm un “Gazprom” diktētās cenu politikas.
Arī ar enerģētiku nesaistītie budžeta ieņēmumi janvārī kritušies par 28%. Krievijas valdība to daļēji skaidrojusi ar faktu, ka ir mainīti noteikumi attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli.
“Bloomberg Economics” eksperti norādījuši, ka naftas un gāzes ieņēmumu kritums nav bijis pārsteigums, taču pārējo nodokļu ieņēmumu kritums par 30%, kas saistīts ar iekšējo patēriņu, gan ir bijis pārsteidzošs.
Aģentūras ekonomisti prognozē, ka ienākumi no naftas un gāzes turpinās palielināt Krievijas budžeta deficītu. Jau janvārī, lai segtu budžeta “robus”, Krievija pārdeva 3,6 tonnas zelta, kā arī 2,3 miljardus juaņu.
5. februārī spēkā stājās Eiropas Savienības noteiktais embargo Krievijas naftas produktu importam, kā arī tika noteikti cenu griesti Krievijas dīzeļdegvielai un citiem naftas produktiem.
Pašlaik Krievijas jēlnaftu un tās produktus aktīvi turpina iepirkt tādas valstis kā Indija un Turcija, taču – tās naftu pērk ar lielām atlaidēm.