Medijs: Daļa ASV un Krievijas kodolgalviņu ir novecojušas, taču tas riskus nemazina (6)

Pirmā un vienīgā reize, kad kodolieroči ir pielietoti kaujas laukā, ir 1945. gadā, kad Otrā pasaules kara noslēgumā ASV ar atombumbām Hirošimai un Nagasaki faktiski piespieda Japānas impēriju kapitulēt. Mūsdienās kodolieroči ir vairāku valstu arsenālā, un lielākie krājumi ir ASV, Krievijas un Ķīnas rīcībā. It īpaši Krievija ļoti iecienījusi draudēt ar kodolizrēķināšanos, ja kaut kas netiks darīts pēc tās prāta.

20. gadsimtā tika veikti vairāk nekā 2000 kodolizmēģinājumi, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa attiecās uz ASV un Padomju Savienību. Lai arī tas pierāda abu šo valstu statusu, senie izmēģinājumi negarantē, ka desmitgadēm ilgi pazemē glabātās kodolgalviņas nostrādās šodien.

Kodolieroču izmēģinājumu aizliegums

Daudzus tas pārsteigs, taču ASV reālu kaujas galviņu izmēģinājusi tikai vienreiz – 1962. gadā. To palaida ar raķeti no zemūdenes. PSRS līzīgu izmēģinājumu veica 1961. gadā, un Ķīna – 1966. gadā.

Neviena valsts nav veikusi kodolgalviņas izmēģinājumu ar starpkontinentālo ballistisko raķeti. Kā skaidro kodolieroču vēsturnieks Alekss Vellerštains, šāda raķete var uzsprāgt jau palaišanas brīdī, un nevienam tādas problēmas nav vajadzīgas.

Jau kopš kara sākuma Ukrainā Krievija ne reizi vien vicinājusi savu kodolvāli, paziņojot par pilnu kaujas gatavību par kodolieročiem atbildīgajos spēkos, kā arī draudot visai pasaulei ar kodolziemu.

Pēc dažādiem datiem, Krievijas rīcībā ir teju 4500 kodolgalviņas. Aptuveni 2000 no tām ir taktiskie kodolieroči, respektīvi – neliela izmēra kaujas galviņas, kuras var izmantot kaujas laukā.

Pēc izdevuma datiem, Krievija vēl nav sākusi izmēģināt taktiskās kodolgalviņas uz tādiem nesējiem kā raķetes, jo šāds process ir ļoti riskants, norāda “Nuclear Threat Initiative” pārstāve Linna Rastena.

Ja taktiskās kodolgalviņas sāks gatavot to pielietošanai, tad teorētiski var rasties ļoti daudzas problēmas. Piemēram, piegāžu ķēde. Bijušais ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis Marks Šnaiders rakstījis, ka Krievijai jau pašlaik ir bijušas problēmas ar raķetēm, ko agresorvalsts pieredzējusi kara laikā Ukrainā.

Pagājušajā pavasarī, pēc dažādiem datiem, no 20% līdz 60% Krievijas raķešu bija dažādi trūkumi – tās nebija iespējams palaist, vai arī tās nokritušas tālu no paredzētā mērķa. Brīdī, kad jāveic kodoltrieciens, precizitātei ir ārkārtīgi izšķiroša loma.

Mūsdienu kodoltermiskās ierīces ir ļoti sarežģīts mehānisms, kas paredzēts ļoti precīza sprādziena veikšanai, kas izdala milzīgu enerģijas apjomu.

Vellerštains piebilst, ka ir atsevišķas kaujas galviņas, kas izstrādātas pirms vairākām desmitgadēm, un tās joprojām tiek uzskatītas par kodolbruņojuma sastāvdaļu. Ar laiku nepieciešams pārbaudīt šādas kaujas galviņas, un nepieciešamības gadījumā – tās nomainīt.

Vairākas komponentes vecākām kodolgalviņām var nebūt pieejamas, jo tās vienkārši vairs netiek ražotas. Var mēģināt mainīt pret analogu, bet tad jācer, ka īstajā brīdī kaujas galviņa nostrādās.

Jau kopš 2000. gadu sākuma ASV nevarēja atrast slepenu materiālu, kā kodētais nosaukums ir FOGBANK. Ņemot vērā vairākus ziņojumus, militāristiem nācās no jauna saražot šo materiālu. Visticamāk, arī Krievijai ir bijušas līdzīgas problēmas.

Tāpat jāņem vērā, ka kodolieročiem ir īpaši jūtīgas sastāvdaļas, kas bojājas radiācijas dēļ (piemēram, atsevišķi vadi), vai arī – tie ar laiku vienkārši zaudē savu jaudu, kā tas notiek tritija komponenšu gadījumā. Tādēļ ir svarīgi šos elementus mainīt rēķinoties, ka tie ir ļoti dārgi.

Šķēršļi kodolieročiem

Tā sauktās kodolvalstis var lepoties ar lielāku vai mazāku kodolieroču arsenālu, taču tām ir ļoti ierobežotas iespējas pārbaudīt savu arsenālu. Izmēģinājumi ir aizliegti, kā to paredz Līgums par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu. Ziemeļkoreja šo līgumu nav parakstījusi, tāpēc tā ir veikusi šādus izmēģinājumus. Pārējās kodolvalstis var pārbaudīt kodolgalviņu mehānismus.

Ņemot vērā ASV valdības 2020. gadā publiskoto ziņojumu, Krievija un Ķīna, visticamāk, ir veikušas reālus nelielas jaudas kodolieroču izmēģinājumus. Šī informācija netika apstiprināta, bet, ja tā ir patiesa, tad tas šīm valstīm būtu ļāvis novērtēt, cik lielā mērā var paļauties uz šiem ieročiem.

“Krievijai ir nozīmīgas kodoljaudas, jo viņi bieži atjauno savas kodolgalviņas,” norādījusi ASV kodolpolitikas speciāliste Emija Vulfa. Arī Šnaiders ir pārliecināts, ka Krievijas kodolbruņojums ir darba kārtībā, un būtu muļķīgi cerēt uz pretējo.

Daudzi eksperti runā arī par cilvēcisko faktoru. Piemēram, var nākt “pavēle no augšas”, bet cilvēks, kurš atbildīgs par kodolieroču palaišanu, “pogu tomēr nenospiedīs”. Eksperti nedomā, ka šāda dumpošanās ir iespējama.

Ir informācija, ka, piemēram, Putinam kodolieroču palaišanai nepieciešams iegūt apstiprinājumu no diviem valdības locekļiem – no aizsardzības ministra un Ģenerālštāba vadītāja. Eksperti šaubās, vai šie cilvēki noraidīs Putina vēlmi izmantot kodolieročus, ja tāda situācija radīsies.

Tomēr eksperti ir vienisprātis, ka kodolieroču pielietošana ir maz ticama. Pēc Vulfas teiktā, Putinam ir ļoti neizdevīgi veikt kodolieroču uzbrukumu Ukrainai, jo tas Krievijai pašai ilgtermiņā radīs lielākas problēmas, un arī frontē tas nekādus ieguvumus nesola.

“Šī tabu pārkāpšanai būs neticamas diplomātiskās un ekonomiskās sekas. Nekādas no šīm sekām Krievijai nebūs labvēlīgas,” sacīja Vulfa.

Šādā gadījumā no Krievijas varētu novērsties arī Indija un Ķīna (kas ne reizi vien brīdinājusi Putinu neizmantot kodolieročus), tāpat Ukrainas karā nu jau tiešā veidā varētu iesaistīties arī Rietumvalstu spēki, un šajā gadījumā risks, ka Ukrainas karš transformētos par globālu kodolkaru, pieaugtu vairākas reizes. To apzinās arī Maskava, jo tad spēkā stātos savstarpēji garantēta iznīcība, ko tā nevēlas.