"Putinam to nav iespējas labot" jeb Krievijas budžeta deficīts signalizē par nepatikšanām (19)

Krievijas federālā budžeta deficīts janvārī-februārī sasniedzis jau 2,6 triljonus rubļu (34 miljardus dolāru), kas ir 86% no gada plāna, pirmdien paziņoja Krievijas Finanšu ministrija.

Gada pirmo divu mēnešu laikā ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta nodokļa kritušies par 46%, bet no citiem ekonomikas sektoriem – 9,1%. Kopējie budžeta ienākumi kritušies par 25% jeb 3,163 triljoniem rubļu (42 miljardiem dolāru).

Tikmēr izdevumi pieauguši teju 1,5 reizes, un sasnieguši 5,744 triljonus rubļu (76,2 miljardus dolāru). Citiem vārdiem, bez nodokļu ieņēmumiem palicis katrs otrais notērētais rublis.

Janvārī Finanšu ministrija bija aprēķinājusi deficītu 1,8 triljonu rubļu apjomā, kas ir lielākais rādītājs janvārī 25 gadu laikā. To norakstīja uz īslaicīgiem faktoriem, un tika prognozēts, ka situācija uzlabosies, taču februārī deficīts palielinājies par vēl 800 miljardiem rubļu.

“No ienākumu viedokļa Krievijas budžetam ir ļoti zemi ieņēmumi no naftas un gāzes. Kas attiecas uz izdevumiem, karš arvien vairāk spiež Krievijas valdību maksāt par ieroču ražošanu avansā,” skaidro “German Institute for International and Security Affairs” vecākais zinātniskais darbinieks Janis Klūge.

Naftas ieņēmumus būtiski samazina milzīgās atlaides, par ko Krievija pārdod savu naftu pircējiem, bet gāzes ieņēmumi samazinājušies, jo Krievija faktiski zaudējusi Eiropas tirgu.

“2022. gadā efekts bija mērens, bet nākotnē Eiropas tirgus būs zaudēts uz visiem laikiem. Tā ir katastrofa, un Putinam nav iespēju to labot,”

norāda “Yale Chief Executive Leadership Institute” ekonomists Džefrijs Sonenfelds.

2023. gada Krievijas budžets paredz deficītu 2% apmērā no IKP jeb 3 triljonus rubļu, taču situācija var izrādīties daudz sliktāka. 1,5-2 triljoni rubļu tiks zaudēti Krievijas naftas cenas krituma un ieguves samazinājuma dēļ. Vēl 500 miljardus rubļu Krievijas budžets var zaudēt “pārāk optimistiskas ekonomiskās prognozes dēļ”. Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija prognozē, ka šogad Krievijas ekonomika kritīsies vien par 0,8% no IKP, kamēr neatkarīgie eksperti lēš kritumu par vismaz 2,5%. Tāpat budžeta deficītu var palielināt dažādu izdevumu pieaugums, tostarp, izdevumi par karu Ukrainā.

Klūge prognozē, ka situācija ar budžeta ieņēmumiem varētu sākt uzlaboties vasarā, kad Krievijā stāsies spēkā jaunā naftas nodokļu formula, kas paredz ierobežotas atlaides “Urals” naftai. Tomēr budžeta deficīta dzēšanai būs nepieciešams milzīgs līdzekļu apjoms.