AS "Rīgas siltums" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 30.septembrim, bija 216,309 miljoni eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā iepriekšējā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 70,8% - līdz 1,57 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Uzņēmuma ieņēmumi par siltumenerģiju pārskata periodā bija 210,3 miljoni eiro, kas ir 97% no kopējiem ieņēmumiem.
"Rīgas siltums" pārskata periodā patērētājiem nodevis 3,1 teravatstundu (TWh) siltumenerģijas, kas ir par 1,6% mazāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Lai gan apkures sezona bija par 11 dienām garāka nekā iepriekš, vidējai āra gaisa temperatūrai pieaugot par 0,5 grādiem, lietderīgi nodotās siltumenerģeijas apjoms bija mazāks.
Iepriekšējais finanšu gads iezīmējās ar globālu energoresursu krīzi, norāda uzņēmuma vadība. Cena sāka pieaugt 2021.gadā, bet līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gada februāra beigās energoresursu cenās bija būtisks pieaugums.
"Rīgas siltums" mērķtiecīgi samazinājis fosilā kurināmā izmantošanu, un tāpēc biokurināmā patēriņš pārsniedza iepriekšējā finanšu gadā plānoto par 17 gigavatstundām (GWh).
Pārskata periodā dabasgāzes cena biržā pieauga 5,5 reizes. "Rīgas siltums" dabasgāzi bija iegādājies pirms cenu kāpuma, tāpēc, salīdzinot ar plānoto, vidējā dabasgāzes cena pieauga par 17% un šķeldas cena - par 62%, līdz ar to kopējās kurināmā izmaksas pieauga par 38% jeb 10,6 miljoniem eiro.
Siltumenerģijas tarifu iepriekšējā finanšu gadā nācās palielināt četras reizes. Vidējais siltumenerģijas tarifs pārskata periodā bija 68,58 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 56% lielāks nekā gadu iepriekš, kad tas bija 43,83 eiro par MWh. "Rīgas siltuma" apkures tarifā lielākās izmaksas veido kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenas, līdz ar to tarifs galvenokārt ir atkarīgs no kurināmā - dabasgāzes un biokurināmā, kā arī iepirktās siltumenerģijas cenas.
"Rīgas siltums" siltumenerģiju ražoja 44 siltumavotos, kas ir 32% no kopējā Rīgas centralizētās siltumapgādes tīklos nodotās siltumenerģijas apjoma. Pārējo nepieciešamo siltumenerģijas apjomu uzņēmums iegādājas no citiem neatkarīgajiem ražotājiem. Finanšu gadā "Rīgas siltums" siltumenerģiju iepirka no sešiem neatkarīgajiem ražotājiem.
Pārskata periodā pēc divu jaunu biokurināmā katlumāju - siltumcentrāle "Imanta" un siltumcentrāle "Daugavgrīva" - nodošanas ekspluatācijā, uzņēmuma kurināmā bilancē šķeldas patēriņa īpatsvars pieauga no 30% līdz 50%.
Elektroenerģiju koģenerācijas procesā uzņēmums ražoja sešos siltumavotos. Pārskata periodā koģenerācijas procesā tika saražotas 37 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48 GWh mazāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas bija 5,2 miljoni eiro, kas ir 2% no kopējiem uzņēmuma ieņēmumiem.
Pārskata periodā veikti 10 siltumtīklu optimizācijas projekti, un aprēķinātais zudumu samazinājums pēc siltumtīklu optimizācijas ir 5327 MWh gadā. Tāpat nomainīti un no jauna izbūvēti 12,64 kilometri siltumtīklu, un tas ir par 33% vairāk nekā gadu iepriekš. Tai skaitā jaunu klientu piesaistei izbūvēti jauni siltumtīkli 3,4 kilometru garumā.
Siltumenerģijas lietošanu pārskata periodā sāka 69 jaunas ēkas ar kopējo plānoto siltuma slodzi 27,1 MW.
"Rīgas siltuma" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.septembrim, bija 146,451 miljons eiro, bet peļņa veidoja 5,374 miljonus eiro.
Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.
