Lai gūtu lielus uzlabojumus, reizēm jāiztur lielas pārmaiņas. Viena no tādām būtu Latvijas oficiālās kriptovalūtas izdošana, nosakot to par oficiālu maksājumu līdzekli, ko ir obligāts pienākums pieņemt visos veikalos, uzskaitīt grāmatvedībā, aprēķināt nodokļus utt. Tas būtu liels modernizācijas slogs visai pašreizējai infrastruktūrai un radītu piespiedu progresu programmētājiem, grāmatvežiem, bankām un uzņēmējiem. Ieguvums būtu milzīgs: oficiālā kriptovalūta radītu vidi, kas ieinteresētu virkni uzņēmumu un speciālistu, kuri strādā šajā triljonu industrijā. Šādas ambīcijas pagaidām izrāda vien retā valsts.
“Oficiālās kriptovalūtas vēsmas nedaudz virmo Skandināvijā, kas mums allaž ir kā labais piemērs, uz ko tiekties. Šajā gadījumā tas būtu patiešām vērtīgi. Ir daudzi ļoti lieli blokķēžu, kriptovalūtu tehnoloģiju uzņēmumi ar labām darbavietām un unikālām zināšanām. Starptautiski labi zināmais kriptovalūtas uzņēmums Coinbase izmanto Igaunijas banku kontus, kas, atšķirībā no vairuma pasaules banku, ir tam atvērtas,” saka Kristofs Blaus. “Jā, nevar noliegt, kriptovalūtām ir sava ēnas puse – regulācijas trūkums, tāpēc to ir vieglāk izmantot dažādiem nelegāliem mērķiem, kā rezultātā pagaidām bankas visā pasaulē ir atturīgas pret darījumiem ar kriptovalūtu. Taču Igaunija, neskatoties uz savu atvērtību, kaut kā nav kļuvusi par noziedzības meku, vai ne? Nevar sasniegt lielus mērķus, neizdarot drosmīgas izvēles. Latvijas oficiālā kriptovalūta pati par sevi diez vai kļūtu par populāru un bieži izmantotu norēķinu līdzekli, bet tas ir instruments, kā pie mums radīt pasaulē konkurētspējīgāko vidi šai industrijai. No industrijas klātbūtnes Latvijā gan mēs iegūtu – tā ietu roku rokā gan ar piespiedu infrastruktūras modernizāciju, gan lieliem nodokļu ienākumiem. Un te ir runa par ļoti lielu naudu: šobrīd visas pasaules kriptovalūtu vērtība ir apmēram 1,2 triljoni ASV dolāru, bet augstākajā punktā 2021. gada novembrī tā pārsniedza pat 3 triljonu atzīmi. Būtu stilīgi, ja Latvija varētu nokost savu gabalu no šī pīrāga, izmantojot uzņēmumus, kas reģistrējas Latvijā un algo mūsu speciālistus. Komplektā ar to, ka esam NATO, OECD un Eiropas Savienības valsts un īstenojot pārējās piedāvātās iniciatīvas, neviena valsts neturētu mums līdzi. Mūsu transformāciju uz bagātāko Eiropas sabiedrību pētītu kaimiņvalstis un censtos kopēt, bet mēs būtu vairākus gadus jau priekšā.