Novosibirskā bāzētā Teorētiskās un lietišķās mehānikas institūta (ITPM) direktoram Aleksandram Šipļukam izvirzītās apsūdzības valsts nodevībā ir pamatotas ar to, ka viņš nodevis slepenus datus Ķīnai, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem avotiem, kas informēti par lietas saturu.
Iepriekš nebija zināms par Šipļukam izvirzīto apsūdzību iemesliem. Tiesa gan, tieši "Ķīnas pēdas" bija galvenais iemesls, kādēļ tika arestēts cits IPTM zinātniskais darbinieks Anatolijs Maslovs. Gan Šipļukam, gan Maslovam izvirzītas apsūdzības par valsts nodevību, par ko Krievijā draud mūža ieslodzījums. Jāpiebilst, ka Maslovs tika aizturēts pagājušā gada jūnijā, bet Šipļuks - augustā.
Pēc "Reuters" datiem, Šipļuks tiek turēts aizdomās par slepenu materiālu nodošanu personām no Ķīnas. Tas noticis 2017. gadā, kad Šipļuks piedalījās zinātniskā konferencē Ķīnā. Pats Šipļuks uzstāj, ka ir nevainīgs un norāda, ka viņš ar Ķīnas kolēģiem apmainījies ar informāciju, kas ir brīvi pieejama internetā.
Šipļuks un Maslovs vairāk nekā 10 gadus strādāja pie virsskaņas raķetēm, ar kurām ne reizi vien publiski lielījies smagos noziegumos apsūdzētais Krievijas diktators Vladimirs Putins. 2018. gadā multiplikācijas prezentācijā Putins Federālajai sapulcei rādīja, ka ar šīm raķetēm ir iespējams veikt triecienus pa mērķiem ASV teritorijā un sacīja, ka "raķetes "Kinžal" garantēti apies ne tikai esošās, bet arī nākotnes pretgaisa aizsardzības sistēmas".
Taisnības labad jāpiebilst, ka šos Putina izteikumus realitātē apšaubīja Ukrainas karaspēks, kas ar ASV sistēmu "Patriot" notrieca vairākas "nenotriecamās" raķetes "Kinžal".
Raķešu eksperimentālo dizainu Šipļuks un Maslovs prezentēja 2012. gadā zinātniskā seminārā Francijā, bet pēc četriem gadiem abi publicēja darbu par aerodinamiskajām īpatnībām virsskaņas ātrumos.
Trešais arestētais IPTM zinātnieks ir Valērijs Zvegincevs, kurš institūtā dibināja lielo ātrumu aerodinamikas laboratoriju.
Lai arī oficiāli Kremlis sāka īstenot "pagriezienu uz Austrumiem" vēl pirms iebrukuma Ukrainā, pēc kura Ķīna kļuva par Krievijas "labāko draugu, brāli un sabiedroto", Krievijas drošības dienesti aizturējuši vairākus zinātniekus par slepenu datu nodošanu Ķīnai. Kopumā krimināllietā par datu nodošanu Ķīnai iesaistīti 16 IPTM strādājošie zinātnieki.
Tiek norādīts, ka pērn aizturēšanas izolatorā Maskavā dzīvību zaudēja Novosibirskas Valsts universitātes kvantu optisko tehnoloģiju laboratorijas vadītājs Dmitrijs Kolkers. Arī viņam tika izvirzītas apsūdzības valsts nodevībā, un līdzīgi kā ar Maslovu nu Šipļuku - arī Kolkeram tika inkriminēta slepenu datu nodošana Ķīnai.
"Tas, ka valsts nodevībā apsūdzētie un arestētie zinātnieki sadarbojas ar Ķīnu nav tendence. Tas ir svarīgs specdienestu darbs, kas labi veic savas funkcijas, tāpēc diez vai var runāt par tendencēm," paziņoja Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
Tiek norādīts, ka pēdējos gados Ķīna cenšas pietuvoties Krievijai un ASV virsskaņas raķešu izstrādē. Maslovs, Šipļuks un Zvegincevs nodarbojās vien ar daļu no raķetes kopējās izstrādes, un bāzes pētījumu rezultātu nodošana vēl nenozīmē kritiski svarīgākos datus.
