Neraugoties uz visiem Krievijas pūliņiem un paziņojumiem par "nesaraujamo stratēģisko partnerību", Ķīna savas likmes liek uz Turkmenistānu.
"Centrālāzijas gāzesvadi Ķīnai ir atslēgas punkts enerģētiskajā un ģeopolitiskajā jomā. Šis piegāžu kanāls ir ar lielu pievienoto stratēģisko vērtību, kas pārspēj komerciālos aspektus," aģentūrai "Reuters" sacīja Ķīnas ierēdnis, kurš ir informēts par CNPC globālo stratēģiju.
Kas attiecas uz Krievijas piedāvājumu, tad Ķīna to var izmantot sava labuma gūšanai - "lai iegūtu labāku cenu D Līnijai". Netiek izslēgts, ka vēlāk Pekina paraksta līgumus gan ar Krieviju, gan ar Turkmenistānu.
Krievijas premjerminstra Mihaila Mišustina vizīte Ķīnā bija paredzēta, lai panāktu ekonomisko saišu paplašināšanu ar Ķīnu. Tomēr - arī tā nespēja uzlabot situāciju. Krievijas ierēdņu daudzskaitlīgā delegācija ar diviem ministriem un četriem vicepremjeriem atgriezās no Šanhajas ar tukšām rokām - Ķīnas piekrišanu projektam "Sila Sibiri-2" neizdevās iegūt. Sji Dzjiņpins publiskajos paziņojumos pēc pārrunām par projektu neteica ne vārda.
Jauns gāzes līgums ar Ķīnu Krievijas gāzes gigantam "Gazprom" ir kritiski svarīgs, jo uzņēmums ir zaudējis piekļuvi svarīgākajam - Eiropas tirgum, uz ko vēl pagājušā gada sākumā tika eksportēta vairāk nekā puse no gāzes.
"Kompānijai "Gazprom" ir katastrofāla situācija eksporta jomā," martā aģentūrai "Reuters" sacīja avots, kas ir tuvs kompānijai. Ķīna šogad no Krievijas iepirks 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir septiņas reizes mazāk, nekā patērēja Eiropas Savienība. Šo piegāžu vērtība - 290 dolāri par tūkstoti kubikmetru, kamēr Eiropai gāze tika piegādāta pat par 1000 dolāriem.
"Problēma ir tā, ka papildu gāze Ķīnai vienkārši nav vajadzīga," sacīja "Energy Policy Research Foundation" vecākais analītiķis Bets Odgerels.
Ķīna nevēlas atkārtot Eiropas kļūdas un vēlas diversificēt gāzes piegādes, un ar to problēmu nav - Ķīna saņem gāzi no Kataras, ASV, Austrālijas un arī Turkmenistāna ir ieinteresēta kļūt par gāzes piegādātāju Ķīnai.
"Tas ir pircēja tirgus. Ja Krievija nenāks klajā ar kādu ārkārtīgi pievilcīgu piedāvājumu, tad Ķīna arī var vilkt garumā [ar "Sila Sibiri-2"] tik ilgi, cik vien vēlas," tā eksperts.