Krievijas diktatora Vladimira Putina centieni vienoties par gāzes piegāžu palielināšanu uz Ķīnu nonākuši strupceļā. Tā vietā, lai īstenotu projektu "Sila Sibiri-2", kā piegāžu apjoms varētu sasniegt 50 miljardus kubikmetru gāzes gadā, Ķīna vēlas būvēt jaunu gāzesvadu no Turkmenistānas, vēsta "Reuters", atsaucoties uz augstu stāvošiem Ķīnas ierēdņiem un nozares pārstāvjiem.
Lai arī Turkmenistānas gāze maksā 30% dārgāk nekā Krievijas, un pārrunas par iespējamajām atlaidēm ar Ašhabādu nav nesušas rezultātus, Pekina devusi zaļo gaismu projektam "Līnija D", ar kuru Turkmenistāna caur Kirgizstānu piegādās Ķīnai 30 miljardus kubikmetru gāzes ik gadu.
Pēc "Reuters" vēstītā, Ķīnas valsts naftas un gāzes uzņēmums CNPC pagājušajā nedēļā uzsāka izstrādāt tehniski-ekonomiskos plānus, kā izbūvēt 200 kilometrus garu gāzesvadu no Kirgizstānas līdz Ķīnas Siņdzjaņas provincei, kur varētu atrasties pirmais gāzes sadales punkts.
"Tas nozīmē, ka notiek D Līnijas sagatavošana," sacīja "Reuters" avots norādot, ka iekšējās maģistrāles būvniecība Ķīnas teritorijā varētu sākties jau nākamgad. 2022. gadā Ķīna no Turkmenistānas, izmantojot trīs esošās gāzesvadu līnijas, importēja 35 miljardus kubikmetru gāzes, maksājot par 10,3 miljardus dolāru. Krievijas piegādes pa 2019. gadā atklāto gāzesvadu "Sila Sibiri" sastādīja 16 miljardus kubikmetru gadā, bet izmaksas par gāzi - tikai četri miljardi dolāru.
Tiekoties ar Ķīnas vadoni Sji Dzjiņpinu Kremlī, Putins piedāvāja palielināt gāzes piegādes Ķīnai par sešām reizēm - līdz 98 miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Lai arī Putins nosauca Sji par "dārgo draugu" un pat ierunājās ķīniešu valodā, ilgi gaidīto gāzes līgumu Krievija tā arī nav saņēmusi.
Neraugoties uz visiem Krievijas pūliņiem un paziņojumiem par "nesaraujamo stratēģisko partnerību", Ķīna savas likmes liek uz Turkmenistānu.
"Centrālāzijas gāzesvadi Ķīnai ir atslēgas punkts enerģētiskajā un ģeopolitiskajā jomā. Šis piegāžu kanāls ir ar lielu pievienoto stratēģisko vērtību, kas pārspēj komerciālos aspektus," aģentūrai "Reuters" sacīja Ķīnas ierēdnis, kurš ir informēts par CNPC globālo stratēģiju.
Kas attiecas uz Krievijas piedāvājumu, tad Ķīna to var izmantot sava labuma gūšanai - "lai iegūtu labāku cenu D Līnijai". Netiek izslēgts, ka vēlāk Pekina paraksta līgumus gan ar Krieviju, gan ar Turkmenistānu.
Krievijas premjerminstra Mihaila Mišustina vizīte Ķīnā bija paredzēta, lai panāktu ekonomisko saišu paplašināšanu ar Ķīnu. Tomēr - arī tā nespēja uzlabot situāciju. Krievijas ierēdņu daudzskaitlīgā delegācija ar diviem ministriem un četriem vicepremjeriem atgriezās no Šanhajas ar tukšām rokām - Ķīnas piekrišanu projektam "Sila Sibiri-2" neizdevās iegūt. Sji Dzjiņpins publiskajos paziņojumos pēc pārrunām par projektu neteica ne vārda.
Jauns gāzes līgums ar Ķīnu Krievijas gāzes gigantam "Gazprom" ir kritiski svarīgs, jo uzņēmums ir zaudējis piekļuvi svarīgākajam - Eiropas tirgum, uz ko vēl pagājušā gada sākumā tika eksportēta vairāk nekā puse no gāzes.
"Kompānijai "Gazprom" ir katastrofāla situācija eksporta jomā," martā aģentūrai "Reuters" sacīja avots, kas ir tuvs kompānijai. Ķīna šogad no Krievijas iepirks 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir septiņas reizes mazāk, nekā patērēja Eiropas Savienība. Šo piegāžu vērtība - 290 dolāri par tūkstoti kubikmetru, kamēr Eiropai gāze tika piegādāta pat par 1000 dolāriem.
"Problēma ir tā, ka papildu gāze Ķīnai vienkārši nav vajadzīga," sacīja "Energy Policy Research Foundation" vecākais analītiķis Bets Odgerels.
Ķīna nevēlas atkārtot Eiropas kļūdas un vēlas diversificēt gāzes piegādes, un ar to problēmu nav - Ķīna saņem gāzi no Kataras, ASV, Austrālijas un arī Turkmenistāna ir ieinteresēta kļūt par gāzes piegādātāju Ķīnai.
"Tas ir pircēja tirgus. Ja Krievija nenāks klajā ar kādu ārkārtīgi pievilcīgu piedāvājumu, tad Ķīna arī var vilkt garumā [ar "Sila Sibiri-2"] tik ilgi, cik vien vēlas," tā eksperts.