Turcijas liras vērtība sasniedz jaunu antirekordu; ekonomika lielu pārmaiņu priekšā (2)

Pēc 28. maija, kad amatā tika pārvēlēts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, liras vērtība turpina strauju kritumu. Trešdien liras vērtība bija 23,16 par vienu dolāru, kas ir jauns vēsturiskais minimums. Kopumā šogad lira zaudējusi teju piektdaļu vērtības.

Pagājušās nedēļas nogalē Erdogans paziņoja par jaunu valdības sastāvu, un par finanšu ministru tika iecelts bijušais vicepremjers Mehmets Šimšeks, par kuru labi atsaucas ārvalstu investori. Šimšeks paziņoja, ka Turcijas ekonomikai jāatgriežas racionālākās sliedēs.

Tāpat finanšu tirgi gaida, kad Turcijā tiks iecelts jauns centrālās bankas vadītājs, kurš stāsies Šahapa Kavčioglu vietā. Kavčioglu iepriekš rīkojās pretēji ekonomikas loģikai, turpinot samazināt procentu likmes pieaugošas inflācijas laikā.

“Mēs varētu redzēt Turcijas ekonomiskās politikas normalizāciju. Domājams, ka Šimšeks piespiedīs Turcijas centrālo banku piekopt racionālu politiku,” pauda “BlueBay Asset Management” pārstāvis Tims Ešs.

Šī gada laikā Turcijas varasiestādes jau paspējušas iztērēt vairākus miljardus dolāru vērtas rezerves, lai stabilizētu liru. Baņķieri norāda, ka liras vērtības krituma turpināšanās uzlabos tirgus situāciju Turcijā un mazinās nepieciešamību pēc centrālās bankas rezervju tērēšanas.

Erdogana izdarītā spiediena rezultātā Turcijas Centrālā banka 2021. gadā samazināja procentu likmes no 19% līdz 8,5%. Tas tika darīts ar mērķi audzēt ekonomisko izaugsmi un veicināt investīcijas. Tomēr tas izraisīja valūtas krīzi, un valstī sākās 24 gadu laikā augstākā inflācija, kas pārsniedza 85%.

Šimšeks ir signalizējis, ka atteiksies no neparastās politikas – augstas inflācijas laikā samazināt procentu likmes. “Reuters” vēsta, ka Turcijas Centrālās bankas vadītāja amatam Erdogans izraudzījies Hafizu Gaju Erkanu. Pirmdien Erkans Ankarā jau tikās ar Šimšeku. Paredzams, ka Erkans kļūs par piekto centrālās bankas vadītāju četru gadu laikā.

Turcijas varasiestādes cer, ka atgriežoties pie tradicionālākas ekonomiskās politikas, izdosies piesaistīt arī vairāk ārvalstu investorus, kuri jau vairākus gadus ļoti piesardzīgi izturas pret naudas ieguldīšanu Turcijā. Tirgus apskatnieki brīdinājuši, ka arī agrāk Erdogans ir paudis vēlmi atgriezties pie tradicionālākas ekonomiskās politikas, taču īsi pēc tam atgriezies pie savām nestandarta metodēm.

“Pat bez lielas politiskās iejaukšanās Turcijas kļūšana par ilgtspējīgāku ekonomiku būs turbulents process, un tas paredzēs arī liras devalvāciju. Tradicionālāka pieeja ekonomikai paredz faktiski atcelt kapitāla kontroli, kas ir spēkā Turcijā,” skaidro eksperts Pols Maknamara.