Erdogana izdarītā spiediena rezultātā Turcijas Centrālā banka 2021. gadā samazināja procentu likmes no 19% līdz 8,5%. Tas tika darīts ar mērķi audzēt ekonomisko izaugsmi un veicināt investīcijas. Tomēr tas izraisīja valūtas krīzi, un valstī sākās 24 gadu laikā augstākā inflācija, kas pārsniedza 85%.
Šimšeks ir signalizējis, ka atteiksies no neparastās politikas – augstas inflācijas laikā samazināt procentu likmes. “Reuters” vēsta, ka Turcijas Centrālās bankas vadītāja amatam Erdogans izraudzījies Hafizu Gaju Erkanu. Pirmdien Erkans Ankarā jau tikās ar Šimšeku. Paredzams, ka Erkans kļūs par piekto centrālās bankas vadītāju četru gadu laikā.
Turcijas varasiestādes cer, ka atgriežoties pie tradicionālākas ekonomiskās politikas, izdosies piesaistīt arī vairāk ārvalstu investorus, kuri jau vairākus gadus ļoti piesardzīgi izturas pret naudas ieguldīšanu Turcijā. Tirgus apskatnieki brīdinājuši, ka arī agrāk Erdogans ir paudis vēlmi atgriezties pie tradicionālākas ekonomiskās politikas, taču īsi pēc tam atgriezies pie savām nestandarta metodēm.
“Pat bez lielas politiskās iejaukšanās Turcijas kļūšana par ilgtspējīgāku ekonomiku būs turbulents process, un tas paredzēs arī liras devalvāciju. Tradicionālāka pieeja ekonomikai paredz faktiski atcelt kapitāla kontroli, kas ir spēkā Turcijā,” skaidro eksperts Pols Maknamara.