Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) kopā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), Eiropas Komisiju (EK) un partneriem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs īsteno augu veselības kampaņu, informēja kampaņas pārstāvji.
EFSA izpilddirektors Bernhards Urls norāda, ka kampaņas mērķis ir palielināt iedzīvotāju informētību par riskiem augu veselībai. Tāpat, iesaistot cilvēkus visā ES, mērķis ir veidot kolektīvo atbildību par augu veselības saglabāšanu.
Kampaņas vēstījums ir "Saglabāt augu veselību, aizsargāt dzīvību".
Cita starpā kampaņa aicina nevest mājās eksotisku augu sēklas no ceļojumiem, nepirkt augus, kas nav sertificēti un pārbaudīti atbilstoši prasībām, savukārt pērkot augus tiešsaistē no valstīm ārpus ES, pārliecinieties, vai tiem ir pievienots fitosanitārais sertifikāts.
Tāpat iedzīvotāji aicināti izglītot bērnus par augu nozīmi, lai audzinātu augu veselības vēstnešu jauno paaudzi.
Kampaņas pārstāvji skaidro, ka augi ir dzīvības pamats uz Zemes, bet mūsdienās klimata pārmaiņu un cilvēka darbības, piemēram, tirdzniecības un ceļošanas rezultātā, augi tiek ļoti ietekmēti. Savukārt augu kaitēkļi var radīt postošus zaudējumus ekonomikai un videi.
VAAD atzīmē, ka, piemēram, Latvijas un ES robežām no Krievijas pietuvojies ļoti bīstams kaitēklis, kurš apdraud ošu audzes - ošu smaragdzaļā krāšņvabole. Vabole var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus, jo vaboles kāpuru darbība zem mizas izraisa invadēto koku ātru bojāeju. Kaitēkļu masveida savairošanās gadījumā invadētie koki nokalst un aiziet bojā dažu gadu laikā. Kukaiņi var izplatīties lielos attālumos ar malku, koksnes iepakojamo materiālu un cita veida kokmateriāliem, kā arī ar saimniekaugu stādiem.
Savukārt bakteriālais lapu apdegums iznīcināja miljoniem olīvkoku Itālijas Apūlijas reģionā, un par līdzīgiem gadījumiem tiek ziņots visā Dienvideiropā, norāda VAAD.
Dienestā uzsver, ka bakteriālais lapu apdegums ir viena no visbīstamākajām baktērijām pasaulē, kas apdraud vairāk nekā 300 dažādas augu sugas, tostarp tādas Latvijā saimnieciski un ekonomiski nozīmīgas koku sugas kā ozolus, kļavas, vītolus, gobas, vīksnas un zirgkastaņas. Apdraudēti ir arī augļu koki un ogulāji - plūmes, ķiršus, avenes, kazenes, dzērvenes un krūmmellenes.
VAAD direktore Kristīne Lomakina atzīmē, ka globalizācijai ir daudz plusu, bet tieši ceļošana un globālā tirdzniecība nereti ir pie vainas, ka Latvijā pieaug augu slimību un kaitēkļu skaits vietās, kur tie iepriekš nav bijuši. Turklāt jaunu augu kaitēkļu un slimību parādīšanās apdraud valsts bioloģisko daudzveidību.
"Augu kaitēkļi un slimības var pārvietoties un ceļot, atrodoties uz augiem, ziediem, sēklām, augļiem un dārzeņiem, pat, ja tie izskatās pilnīgi veseli un to saknēm klāt ir augsne. Tie var nonākt Latvijā ar koka paletēm, vai pielīpot pie automašīnu riteņiem," uzsver Lomakina.
EK Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektores vietniece pārtikas ilgtspējības jautājumos Klēra Berija uzsver, ka pat visniecīgākās darbības var radīt vislielāko ietekmi. "Jābūt apbruņotiem ar pareizo informāciju un jānodrošina, ka ikviens izprot šo cīņu un sniedz nozīmīgu ieguldījumu, palīdzot ES ieņemt vadošo lomu mūsu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā," uzsver Berija.
Kampaņas "#PlantHealth4Life" informatīvie resursi atrodami kampaņas mājaslapā.
"#PlantHealth4Life" ir daudzgadu kampaņa, kas sagatavota pēc EK pieprasījuma un balstās uz padziļinātu analīzi par to, kā ES iedzīvotāji uztver augu veselību un viņu rīcību saistībā ar to. Šogad kampaņa notiek 12 valstīs - Beļģijā, Čehijā, Grieķijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Melnkalnē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Ziemeļmaķedonijā.