81 miljardieris palīdz nogalināt Ukrainas iedzīvotājus; iesaistīts arī Latvijas pilsonis (7)

No 81 biznesmeņa, kuri saistīti ar ieroču ražošanu, sankcijas noteiktas pret 80, vēsta izdevums. Tikai pret 14 no viņiem sankcijas ir noteiktas visās Rietumvalstīs, bet pret 34 – sankcijas noteiktas tikai Ukrainā.

Kopējā līgumu summa, ko šie miljardieri ir slēguši ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kopš kara sākuma Ukrainā (no 2014. gada) ir ne mazāk kā 220 miljardu rubļu (aptuveni 2,5 miljardu dolāru) vērtībā.

Krievijas karavīri nogalināja civiliedzīvotājus Bučā, izmantojot kaujas mašīnas BMD-4M, kuras ražo “Rosteh” sastāvā esošais uzņēmums KBP. BMD-4M ir aprīkota ar 30 milimetru automātisko ieroci 2A42, ko ražo “Tulmašzavod”. Par šīs rūpnīcas īpašnieku tiek uzskatīts Valērijs Daugovs, kurš ir saistīts ar diktatoram Vladimiram Putinam pietuvināto Rotenbergu ģimeni.

234. desanta uzbrukumu pulka karavīri, kuri apsūdzēti Bučas iedzīvotāju slepkavībās, izmantojuši “Pečeneg” ložmetējus un Kalašņikova automātus. Koncerna “Kalashnikov” apdrošināšanu veic kompānija “Alfastrahovanije”, kas pieder Mihailam Frīdamanam un Pjotram Avenam, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

Turklāt Avena un Frīdmana banka izsniegusi kredītus Tulas patronu ražotnei.

Krievijas karavīri Vinnicas apšaudē 2022. gada 14. jūlijā izmantoja “Kalibr” raķetes. Ar šīs raķetes ražošanu saistīti vismaz septiņi uzņēmumi, kas pieder “Forbes” miljardieru sarakstā esošajiem cilvēkiem.

Starp Krievijas uzņēmējiem visvairāk pasūtījumu aizsardzības jomā saņēmusi korporācija “VSMPO-Avisma”, kas pieder Mihailam Šelkovam. Šīs korporācijas uzņēmumi noslēguši līgumus 51 miljarda rubļu (ap 500 miljonu dolāru) vērtībā.

Kā atgādina “Projekt”, ne “VSMPO-Avisma”, ne Šelkovs nav Rietumvalstu sankciju sarakstos.

Apdrošināšanas kompānija “Sogaz”, kas pieder Jurijam Kovaļčukam, kopš 2014. gada noslēgusi vairāk nekā 500 līgumu ar valsti, kas devuši savu ieguldījumu kara veicināšanā Ukrainā, saņemot par to vairāk nekā pusmiljardu dolāru. “Sogaz” ir Eiropas Savienības sankciju sarakstos, bet Kovaļčuks – gan Eiropas, gan ASV, gan Austrālijas, gan citu valstu noteiktajos sankciju sarakstos.

“Projekt” savam pētījumam izmantoja atklāto valsts līgumu sarakstus, kas daļēji vai pilnībā attiecas uz sadarbību ar valsts militārajiem uzņēmumiem, Aizsardzības ministriju un Krievijas valsts gvardi un kas slēgti laika posmā no 2014. līdz 2023. gadam.

Kopš 2017. gada Aizsardzības ministrija un rūpnīcas masveidā sāka slēpt savus līgumus, tādēļ lielākā daļa līgumu attiecas uz 2014. - 2018. gada periodu.

“Projekt” nenoliedz, ka privātajam biznesam ir tiesības sadarboties ar jebkuru godprātīgu partneri, tostarp arī tādu, kas ražo ieročus militārām vajadzībām.

“Kad ir redzami vairāki pārliecinoši piemēri, kad Krievijas karavīri veikuši kara noziegumus, privātais bizness nedrīkst klusēt un turpināt sniegt pakalpojumus tiem, kas veic šausminošus noziegumus pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Tomēr realitātē notiek pretējais,” teikts “Projekt” materiālā.