Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien, 2. augustā izskatīja 10 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus un nolēma vienu no tiem apžēlot, informē Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa.
Deviņi apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti, bet viena notiesātā persona apžēlota un pilnīgi atbrīvota no pamatsoda izciešanas.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits sava termiņa laikā izskatīja 409 apžēlošanas lūgumus, bet atbalstīja 21.Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumus, no kuriem atbalstīja 219.