Krievijas prezidenta Vladimira Putina kleptokrātiskais režīms, iedarbinot masīvu propagandas mašīnu 20 gadu garumā, spēja atmodināt lielās Krievijas iedzīvotāju masās snaudušo impērijas ideju, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Dombrovskis, kurš ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Talantu programmas patrons, otrdien piedalījās 2023./2024.gada studiju programmas atklāšanā.
Viņš atzīmēja, ka programmas 120 studentiem pievienojušies vēl 50 jaunieši, turklāt programmu šogad absolvēs pirmie 30 studenti, kuriem būs jāiekļaujas darba tirgū laikā, kad pasaulē notiek dziļi sociāli ekonomiskās transformācijas procesi.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka patlaban notiek arī būtiskas pārmaiņas pasaules ģeopolitiskajā ainavā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir "atmetis planētu atpakaļ pagājušā gadsimta realitātē", kuru pēc Otrā pasaules kara beigām raksturoja aukstais karš starp diviem valstu blokiem.
"Atšķirība tikai tāda, ka paralēli aukstajam karam starp Rietumiem un Krieviju, starp Ukrainu un Krieviju norisinās arī "karstais" karš, kurā ik dienu iet bojā cilvēki un tiek iznīcināta Ukrainas infrastruktūra," pauda Dombrovskis.
Viņa ieskatā, Padomju Savienības sabrukums 20.gadsimta beigās šķita iezīmējam liberālās demokrātijas modeļa uzvaru. Tas ilgstošā pretstāvē bija ņēmis virsroku gan pār fašismu, gan pār komunismu. Pēc Dombrovska paustā, Padomju Savienības sabrukums izrādījās formāls, jo tā turpināja un turpina pastāvēt desmitiem miljonu Krievijas pilsoņu galvās.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks norādīja, ka karš Eiropā ir ne tikai šodienas skaudrā realitāte, tie ir arī rītdienas riski. Viņš uzsvēra, ka nekad kopš 1962.gada Kubas raķešu krīzes, pasaule nav stāvējusi tik tuvu Trešajam pasaules karam.
"Viens ir skaidrs - šodien un pārskatāmā nākotnē nacionālā drošība ir atgriezusies gan Eiropas, gan Latvijas politiskās dienaskārtības prioritāšu augšgalā. Tas nozīmē, ka pieaugoša daļa finansējuma tiks novirzīta valsts aizsardzībai. Tā ir eksistenciāla nepieciešamība, tomēr līdzekļus, kurus varētu novirzīt uz ekonomisko un sociālo attīstību vērstām jomām, nāksies veltīt militārajai jomai," akcentēja Dombrovskis.
Runājot par militāro dimensiju Eiropas Savienības (ES) kontekstā, politiķis uzsvēra, ka ES dibināšanas mērķis bija kara nepieļaušana Eiropā. Šī ideja bija pamatā 1951.gada Parīzes līgumam, ar kuru tika dibināta ES priekštece - Eiropas Ogļu un Tērauda savienība.
Dombrovskis skaidroja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē ogles un tērauds bija galvenie industrijas, tai skaitā aizsardzības industrijai nepieciešamie stratēģiskie izejmateriāli. Pēc Eiropas pamatlicēju idejas, kopēja kontrole pār šiem materiāliem, it sevišķi iesaistot divas gadsimtiem ilgi nesamierināmas sāncenses - Vāciju un Franciju - padarīja karu Eiropā praktiski neiespējamu.
"Līdz ar to, ES pamatos ir ielikta mierīgas līdzāspastāvēšanas ideja. Tomēr, Krievijas iebrukums Ukrainā, kurai ir kopējas robežas ar četrām ES dalībvalstīm, skaidri parādīja nepieciešamību pēc militārās dimensijas attīstības ES," atzīmēja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.
Pēc viņa paustā, Eiropa aizsardzības jautājumos pēc Otrā pasaules kara lielā mērā ir balstījusies uz ASV militāro kapacitāti. Virkne ES dalībvalstu joprojām nepilda savas pamatsaistības pret NATO attiecībā uz 2% no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzībai.
Politiķis norādīja, ka ES prioritāte vienmēr ir bijusi Eiropas vienotā tirgus attīstība un pilnveidošana. Tieši vienotais 440 miljonu patērētāju lielais iekšējais tirgus bez robežām un tirdzniecības barjerām patlaban ir lielākais un stratēģiski svarīgākais eiropiešu sasniegums.
"Jau [bijušā ASV prezidenta Donalda] Trampa prezidentūras laikā eiropieši apjauta, ka ASV piedāvātais aizsardzības "vairogs" nav ne automātisks, ne mūžīgs. Tomēr tikai tieša un brutāla Krievijas agresija Ukrainā daudziem, īpaši Rietumeiropā, atvēra acis uz Putina Krievijas patieso seju, par kuru Austrumeiropieši tik daudz bija brīdinājuši, īpaši kopš Krimas aneksijas 2014.gadā," pauda Dombrovskis.
Viņš klāstīja, ka gan Krievijas agresija, gan Trampa idejas attiecībā uz NATO lika eiropiešiem daudz nopietnāk aizdomāties par Eiropas militāro dimensiju, un tika izvērsta virkne aktivitāšu šajā jomā. Dombrovskis vērsa uzmanību uz Eiropas Aizsardzības fonda izveidi, kuram ES daudzgadu budžetā 2021. līdz 2027.gadam ir novirzīti gandrīz 8 miljardi eiro. Fonda darbības mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzības industrijas konkurētspēju, tai skaitā finansējot pētījumus un inovāciju projektus militārajā jomā.
Politiķis atzīmēja, ka EK jūnijā paziņoja fonda 2022.gada uzsaukuma rezultātus. 832 miljoni eiro piešķirti 41 projektam. Šajā projektu uzsaukumā starptautiskos konsorcijos ir iesaistījušies arī Latvijas uzņēmumi, piemēram, "Exconicus", "Dati", "Tilde" un ""Latvijas Mobilais telefons", ar kuriem cieša sadarbība ir arī RTU.
Pēc Dombrovska paustā, Eiropas Aizsardzības fonda 2023.gada programma paredz 1,2 miljardus eiro pētījumiem un inovācijām aizsardzības jomā. Šī gada projektu uzsaukums tiks atvērts 22.jūnijā ar iesniegšanas termiņu 22.novembrī.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks pauda prieku, ka RTU ir izveidojies labs partneru tīkls, sniedzot pētniecības un inovāciju atvalstu ne tikai daudziem Latvijas uzņēmumiem, bet arī sadarbojas ar citām augstākās izglītības iestādēm un pētniecības institūtiem. Tāpat, Dombrovska ieskatā, svarīga ir sadarbība ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jaunuzņēmumiem.
"Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstība ir svarīga, jo jaunuzņēmumi ir vide, kurā šodien rodas liela daļa revolucionāru inovāciju. Šajā ziņā pozitīvi, ka RTU un tās Zinātnes un Inovāciju centrs ir kļuvis par "startapu" ekosistēmas vienu no centriem un aktīvākajiem spēlētājiem. Apsveicami arī tas, ka arī Talantu programmas studenti paši rada jaunuzņēmumus un ar inovatīviem produktiem startē tirgū," norādīja Dombrovskis.
Tāpat viņš norādīja, ka kā galvenie trūkumi Latvijas pētniecības un inovāciju sistēmā EK redzējumā ir nepietiekamais finansējums, pētnieku trūkums, kā arī pētniecības un inovāciju ekosistēmas fragmentācija. Lai situāciju uzlabotu, Latvijas Ekonomikas Atjaunošanas un Noturības plānā ir paredzētas Pētniecības un Inovāciju sistēmas reformas. Tāpat Latvijas atbildīgajām institūcijām būs jāveic papildus pasākumi, lai rastu alternatīvus finansējuma instrumentus MVU un attīstītu Latvijas kapitāla tirgu.
Dombrovskis uzsvēra, ka tieši prasmes un inovācijas noteiks Latvijas konkurētspēju, tāpēc viņš aicināja visus RTU Talantu programmas dalībniekus pilnvērtīgi izmantot programmas sniegtās iespējas.
Kā aģentūru LETA informēja RTU pārstāve Lāsma Vaivare, RTU Talantu programma izveidota, lai piesaistītu inženierzinātņu studijām jauniešus un motivētu viņus nākotnē darboties zinātnē, kļūt par inženieriem, novatoriem un vadītājiem.
Tā kā programmas dalībniekiem ir plašākas un specifiskākas zināšanas eksaktajos priekšmetos nekā daļai vienaudžu, viņiem tiek piedāvāta iespēja studēt pēc individuāla plāna.
RTU arvien pilnveido Talantu programmas saturu un arī atlases kritērijus. Šajā gadā paplašināts skolu loks, kuras programmai var pieteikt savus skolēnus. Līdz šim RTU aicināja 18 labākās Latvijas skolas no Rīgas, Pierīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales, kurām ir ievērojams sniegums eksaktajās zinātnēs, ieteikt studijām RTU un dalībai Talantu programmā savus labākos 12.klases skolēnus.
Tagad skolu skaits palielināts līdz 30. Talantu programmā tiek uzņemti arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēni, kuri nolēmuši studēt RTU. Jau otro gadu skolēniem ir iespēja arī pašiem pieteikties dalībai Talantu programmā, piedaloties atklātā konkursā. Šogad konkursa kārtībā uzņemti desmit jaunie talanti.
RTU Talantu programma tika izveidota 2020./2021.studiju gadā. Tā ir viena no RTU aktivitātēm STEM jomas - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika - izglītības popularizēšanā un stiprināšanā.
