Iesnieguma pret "Sadales tīkliem" pamatā – nepietiekošas zināšanas enerģētikā (157)

No uzņēmēja teiktā izriet, ka, saskaitot kopā visu pieslēgumu jaudu, apakšstacijā nepieciešams uzturēt visu pieslēgumu jaudu summu. Mēģināsim sniegt slodzes noteikšanas būtības skaidrojumu.

Zināšanas var iegūt studiju ceļā

Gribētos arī piebilst, ka šobrīd valstī trūkst enerģētikas speciālistu, tādēļ sabiedrības locekļu interese ir apsveicama. Tomēr ja ir vēlēšanās profesionāli saprast tehniskos risinājumus, tos var apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē studiju programmā "Viedā elektroenerģētika", kur iespējams studēt profesionālajā bakalaura, profesionālajā maģistra un doktorantūras studiju līmenī, kā vienu no pamatzināšanām apgūstot elektroapgādes, iekārtu izvēles, projektēšanas u.c. ar elektroenerģētiku saistītas zināšanas.

Alegorija slodzes aprēķināšanā

Pirms skaidrojuma sniegšu nelielu sadzīvisku alegoriju. Ja ciemā ir 24 mājas un katrā mājā ir automašīna, tad uz galvenās ielas var izbraukt 24 automašīnas. Kāpēc tad autoceļš nav 24 joslu?

Kādi pamatprincipi un kā tiek noteikta slodze?

Konkrētajā piemērā Ķekavas novadā pieminētas vairākas tehniskās iekārtas un elementi: patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis, divas kabeļlīnijas un transformatora punkts. Lai energosistēmā tehniski izvēlētos katru elementu, izvēle ir jāveic atbilstoši vairākiem kritērijiem. Sākot no nominālā sprieguma, slodzes, beidzot ar siltuma impulsu, jutību, selektivitāti, novecošanas koeficientu u.c. Tādējādi katra iekārta tiek izvēlēta pēc aptuveni 18 kritērijiem.

Patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis

Šis ir jautājums, par ko pēdējā laikā ir vislielākās diskusijas.

Tomēr, ja mēs vadītos no uzņēmēja teorijas, tad arī aizsargslēdži gan iekšējā sadalnē mūsu mājokļos, gan ievaduzskaitē mums būtu jāizvēlas, aritmētiski summējot slodzi. Tomēr tā nav. Lai izvēlētos aizsardzību mājoklī, tā ir jāizvēlas pēc vairākiem kritērijiem un būtiskākie no tiem, par ko nereti piemirst patērētāji, ir vienlaicība un selektivitāte.

Vienlaicības koeficients norāda, kāda daļa no visām iekārtām strādā vienlaikus. Projektēšanā izmantotie vienlaicības koeficienti ir dažādi, tomēr reāli mērījumi mājsaimniecībās parāda, ka tā ir robežās no 0,18-0,4. Uzņēmēja minētajā piemērā ar 24 patērētājiem, vienlaicības koeficients ir 0,2. Respektīvi, jo vairāk patērētāju, jo zemāks vienlaicības koeficients jeb ir mazāka varbūtība, ka iekārtas strādās vienlaikus. Turklāt selektivitāte nodrošina bojājuma vietai tuvākās aizsardzības ierīces nostrādi avārijas gadījumā.

Lai šo prasību nodrošinātu, virknē slēgto aizsardzību laikstrāvas raksturlīknēm jābūt pietiekami attālinātām vienai no otras visā bojājumstrāvu darbības diapazonā. Tādējādi selektivitātes ievērošana nodrošina iespēju, ka bojājuma gadījumā tiks atslēgts tikai bojātais posms. Piemēram, selektivitātes neesamību sadzīvē var novērot situācijās, kad esot bojājumam vienā mājoklī, elektroapgāde tiek traucēta vairākiem tuvumā esošiem mājokļiem, vai pat rajonam.

Kabeļlīnijas

Līdzīgi kā ar aizsargslēdžiem, gan gaisvadu, gan kabeļlīnijām ir nepieciešams ievērot virkni dažādu izvēles kritēriju. Bez vispārīgiem kritērijiem, līdzīgi kā aizsargslēdžiem, gaisvadu līnijā, būtisks kritērijs ir mehāniskā izturība un ārējo apstākļu ievērošana. Turpretī kabeļlīnijās būtisks ir grunts sastāvs, silšana, dzesēšana u.c. kritēriji. Kabeļlīnijās daži no būtiskākajiem tehniskajiem rādītājiem ir kabeļlīnijas veids, materiāls, fāžu izvietošana, kabeļa forma un šķērsgriezums u.c. Šie rādītāji norāda, kādu elektroenerģijas apjomu var pārvadīt attiecīgā līnija. Te tāpat kā aizsargslēdzim, nepieciešams ievērot vienlaicības koeficientu.

Transformatoru punkts

Latvijas Energostandarts (LEK) 047 nosaka galvenās tehniskās prasības vidsprieguma sadalietaises un transformatoru apakšstacijās. Apakšstacija ir elektrotīkla sastāvdaļa, kas parasti sastāv no sadalietaisēm, pārveidotājiekārtām, būvēm, pienākošo un aizejošo līniju ievadkonstrukcijām, aizsardzības un vadības ierīcēm. Tāpat kā patērētāju mājokļos, arī apakšstacijā ir nepieciešams korekti un precīzi izvēlēties aizsardzības ierīces. Šajā gadījumā ir jāņem vērā ne tikai visi iepriekšminētie kritēriji katras iekārtas izvēlē, bet arī jāņem vērā lejupejošo tīkla elementu (līnijas, aizsardzību) raksturlielumi.

Līdzīgi ir ar transformatora izvēli. Lai korekti un tehniski pamatoti izvēlētos transformatora raksturlielumus, ir nepieciešams ievērot vismaz turpat 20 izvēles kritērijus. Izvēloties transformatoru un attiecīgi apakšstacijas aizsargierīces, ir jāņem vērā slodzes grafiks, sadalījums, pieļaujamā maksimālā slodze, avārijas pārslodze, sistemātiskā pārslodze u.c. kritēriji.

Šajā konkrētajā gadījumā neizpratne ir radusies par pieļaujamo sistemātisko pārslodzi. Dažādās ES valstīs transformatoru sistemātiskā pārslodze tik noteikta un piemērota dažādi, piemēram, izmantojot dažādus modeļus, vai Vācijā tā tiek noteikta, ņemot vērā slodzes pieaugumu un tās ilgumu. Latvijā visbiežāk pielietotais veids ir nominālās strāvas relatīvās vienībās koeficienta ievērošana.

Neskatoties uz pielietoto izvēles mehānismu, visās valstīs ir vienāda iezīme – atkarībā no transformatora jaudas sistemātiskās pārslodzes koeficients ir vismaz 1,5. Turpretī īslaicīgās pārslodzes koeficients var sasniegt pat 2. Tas nozīmē, ka transformators normāli var darboties ar 150% lielāku slodzi nekā nominālā.

Atgriežoties pie uzņēmēja Gata Lazdas piemēra Ķekavas novadā, secinām, ka, esot 24 patērētājiem ar pieslēgumu 125A un līgumos paredzēto pieslēguma slodzi 634A, tiek precīzi ievērots minētais vienlaicības koeficients (634A/(125A*24 pat.)=0,2. Turklāt citu izvēles kritēriju ievērošana un augšupejošo iekārtu korekta izvēle ļauj nodrošināt elektroapgādes nepārtrauktību.

Tādējādi, lai spētu novērtēt dažādus kritērijus nepietiek ar to aritmētisku summēšanu, bet nepieciešamas elektrotehnikas zināšanas un spēja novērtēt iekārtu tehnisko darbību.

Citiem vārdiem sakot, pēc esošā risinājuma (un vadoties no minētajiem slodžu aprēķiniem), klientam tiek nodrošināts lūgumā noteiktais pieslēgums, tādējādi līgumiskās vienošanās ir izpildītas. Šajā gadījumā tehniskais risinājums atbilst pasaulē un Latvijā pieņemtiem standartiem, kādus izvirza šāda veida pieslēgumiem.

Uzņēmēja, iesnieguma Ģenerālprokuratūrā autora Gata Lazdas atbilde profesorei:

Gan autore savā rakstā, gan "Sadales tīkla" pārstāvji savos komentāros atzīst – "Sadales tīkls" nespēj nodrošināt tādas jaudas patērētājiem, par kādām uzņēmums, atbilstoši jauno tarifu aprēķināšanas metodikai, pieprasa apmaksu no gala lietotājiem.

Atbilstoši arī G. Lazdas argumenti un iesniegums prokuratūrā ir vērsts nevis uz energotīklu izbūvi, bet gan aprēķinu metodi un veidu, kā atbilstoši šiem aprēķiniem tagad tiek strukturēti rēķini patērētājiem. Iedzīvotājiem tagad tiek piestādīta fiksēta maksa par pakalpojumu, ko viņi neizmanto.

G. Lazda ir inženiera izglītība un ilggadēja darba pieredze strādājot enerģētikas nozares uzņēmumos (piemēram, "Latvenergo", "Enefit" u.c.), tostarp arī plānojot un ierīkojot energotīklu izveidi un izbūvi. Līdz ar to viņam ir ne vien akadēmiskas un šauri teorētiskas, bet arī sadzīviskas un reālas biznesa zināšanas gan par elektrotīkliem, gan slodzes aprēķiniem.

G. Lazda lieliski pārzina enerģētikas nozares nianses un pieņemtās tiesību normas. Līdz ar to virspusēji teorētiski aprēķini, kas dažkārt tiek piedāvāti plašākas sabiedrības maldināšanai, nespēj novērst speciālistu uzmanību no būtiskā.

Tā ir vienkārši aprēķināma patiesība, ka 634A izsniegtā jauda – pielietojot vienlaicības koeficientu (0,38) veido 210A. Pretēji reāli uzstādītajiem 125A, kas ir gandrīz uz pusi mazāka jauda!

Runājot par L. Zemītes rakstā minēto, viņai būtu lietderīgi pirms tam tuvāk iepazīties ar savas darba vietas – RTU – izdotajiem Elektroapgādes metodiskajiem norādījumiem (https://ventspils.rtu.lv/wp-content/uploads/sites/33/2015/11/08-elektroapgade-LV.pdf).

G. Lazda nenoliedz, ka "Sadales tīklam" ir nepieciešams palielināt ieņēmumus, celt tarifu, lai pienācīgi nodrošinātu "Sadales tīkla" darbinieku algas un uzturētu tīklu, tas ir nenoliedzami vajadzīgs.

Tāpēc arī vēlētos saņemt godīgas atbildes uz būtiskajiem jautājumiem:

• Vai "Sadales tīkls" spēj tehniski nodrošināt vienlaicīgi to jaudu par ko noslēgts līgums? (Maksājam mēs vienlaicīgi, mēneša sākumā par iepriekšējo mēnesi)
• Ja nespēj vienlaicīgi nodrošināt, vai nebūtu pareizi maksāt par to, ko spēj nodrošināt tehniski - proporcionāli izsniegtajām jaudām jeb A;
• Vai nebūtu godīgi maksāt par to, ko reāli uzstāda, nevis minēt cik vienlaicīgi mēs visi lādēsim elektroauto utt..
• Vai pēc aicinājuma samazināt pieslēguma ampērus, "Sadales tīkls" veiks izmaiņas tīklā un samazinās zudumus?
• Vai nav tā, ka elektrības patēriņš valstī krīt un ir grūti prognozēt ieņēmumus, tāpēc ir izveidots šāda maksājumu algoritms, kas nodrošinās pastāvīgus ieņēmumus, neskatoties uz to, ka pieprasījums pēc pakalpojuma samazinās?
• Ja uzņēmums noslēdz līgumu par 200A un viņam uzstāda 200A – tas atbilstoši arī par to samaksā. Bet ja iedzīvotāji slēdz līgumu par 200A, savukārt "Sadales tīkls" uzstāda 80A, viņiem tomēr ir jāmaksā par 200A !?! Vai vienlīdzīgas pozīcijas?