Balsojums ⟩ Kura ķivere – dzīvības glābēja tevi pārsteidz visvairāk?

Balso par, tavuprāt, jaudīgāko stāstu, un 21. septembrī plkst. 17.00 nāc uz Kaļķu ielas un Z. A. Meierovica bulvāra krustojumu, baudi garšīgo “Narvesen” kafiju un noskaidro konkursa “Parādi savu varoni!” uzvarētāju, kuram dāvināsim Zviedrijā ražotu gaisa spilvena ķiveri “Hovding”.

Iestājoties rudenim, Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās ierodas studenti un atgriežas tie, kuri vasaru pavadījuši citur. Pārvietojoties ar kādu braucamo, iedzīvotāji mēdz pārvērtēt savas iemaņas, bet nelabprāt izmanto drošības līdzekli – ķiveri. Ne vienmēr ķiverei jābūt dzīvības cenā, taču kritienā vai sadursmē gūtās traumas var prasīt ilgstošu atveseļošanos. Lai pievērstu uzmanību satiksmes drošībai pilsētvidē, “Narvesen” uzsāka kampaņu “Parādi savu varoni!” un aicināja iedzīvotājus no visas Latvijas dalīties stāstos par sabojāto ķiveri, kas pasargājusi.

Nobalso par iespaidīgāko ķiveru stāstu!

Valta stāsts: “Pirms kādiem 8 gadiem mamma palūdza mani aizbraukt uz kapiem, kur bija nepieciešama pavasara apskate. Vienkāršs uzdevums! Uzkāpu uz sava vintage šosejnieka un devos Rīgas ielās. Braucot atpakaļ pa Miera ielu no Brasas tilta, bija maz mašīnu un es varēju ļauties ātrumam un adrenalīnam. Atmiņā atausa stāsts, ko mans labs paziņa, izbijis velosportists, reiz stāstīja – kā ar šosejas divriteni šis sacensībās lēcis pāri dzelzceļa sliedēm. Kā būtu, ja es to izmēģinātu ar tramvaja sliedēm uz Miera ielas? Vējš ausīs klaigāja vēl skaļāk, sirdspuksti sitās ātrāki par velosipēda riteņiem... Bet tad – īsts šoks! Priekšējais ritenis neaizlēca pāri tramvaja sliedēm, bet drīzāk aizķērās tajās un meta mani pāri stūrei. Viss norisinājās kā palēninātās filmās: sajūta, ka galva ar ķiveri šļūc pa asfaltu, dīvaina miera un klusuma sajūta starp sekundēm. Tad viss kļuva skaidrs. Redzēju savu salauzto velosipēdu, sajutu sāpes un pamanīju sabojātos priekšmetus, kurus biju ielicis kabatā, – atslēgas, telefonu. Un tomēr tajā mirklī sapratu vienu lietu – par to, ka todien varēju atgriezties mājās, jāpateicas ķiverei. Esmu to saglabājis."

Artūra stāsts: “Mācījos braukt ar moci, sanāca nokrist. Ļoti paveicās – cieta tikai ķivere.”

Endija stāsts: “Negadījums notika ziemā, kad bija filmēšana reklāmai Baiļu kalnā, Valmierā. Neveiksmīgs lēciens, salto uz priekšu, – ķivere mani izglāba.”

Andra stāsts: “Saglabāta par piemiņu. Braucu pa trotuāru garām gājējai, bet kundze strauji mainīja virzienu un uzgrūdās man tieši virsū... kritiens uz sasalušas sniega čupiņas trotuāra malā.”

Ievas stāsts: “Es biju nejauši paņēmusi ķiveri līdzi pārgājienā. Izrādījās, ka būs jābrauc ar velosipēdiem 1,5 km. Man kā iesācējai ķivere lieti noderēja, jo ceļš nebija vienmērīgs.”

Rodžera stāsts: “Braucot šosejas riteņbraukšanas sacensībās, gadījās masveida kritiens. Man priekšā nokrita, tad manī ietriecās, līdz ar to es aizlidoju un piezemējos ar galvu uz zobratiem. Ķiverē bija diezgan liels robs, bet pašam tikai sīki nobrāzumi. Ķivere paglāba, bez ķiveres būtu caurums galvā.”

Jāņa stāsts: “2020. gada 11. augusts. Ķekavas velomaratons. Apmēram 5 km pēc starta – kritiens pirmajā grupā. Ķivere beigta, velodators beigts, riepām astotnieki, mugura asinīs, bet līdz finišam tiku!”