/nginx/o/2023/09/21/15605669t1h22f3.jpg)
“Brent” markas jēlnaftas cena pieaugusi līdz desmit mēnešos augstākajam līmenim - 95 dolāriem par barelu, kas atkal radījis stagnācijas riskus. Augstā naftas cena ir kļuvusi par vienu no galvenajiem galvassāpju iemesliem centrālajām bankām visā pasaulē.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka (ECB) vēlreiz paaugstināja procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, daļēji to skaidrojot ar naftas cenu pieaugumu.
"Patērētāji un mājsaimniecības ir ārkārtīgi jutīgi pret naftas un pārtikas cenām, tāpēc domāju, ka ECB pieņēma pareizo lēmumu," skaidroja ECB vadītāja Kristīne Lagarda.
Šajās dienās lēmumu par procentu likmēm pieņems ASV Federālā rezervju sistēma, bet līdz nedēļas beigām – arī Lielbritānijas, Japānas, Norvēģijas, Zviedrijas un Šveices centrālās bankas. Lielbritānija varētu saglabāt esošās procentu likmes, taču naftas cenu kāpuma dēļ nav izslēgts arī jauns likmju pieaugums.
Lai samazinātu inflāciju, centrālās bankas var paaugstināt galveno procentu likmi. Tas padara kredītus gan biznesam, gan mājsaimniecībām dārgākus, kas var novest pie pieprasījuma samazinājuma. Tā rezultātā var veidoties cenu samazinājums.
Vēl viens risinājums ir pārdot valdības obligācijas. Tas rada naudas piedāvājuma palielināšanos tirgū, kas arī veicina cenu samazinājumu.
Tomēr galvenās procentu likmes paaugstināšana var bremzēt ekonomisko izaugsmi. Tādēļ centrālajai bankai ir rūpīgi jāizvērtē visi riski, pirms tiek pieņemts lēmums par likmju celšanu.
Tikmēr naftas cena centrālajām bankām arī ir svarīgs elements, jo tas ir viens no galvenajiem inflācijas cēloņiem. Kad naftas cena pieaug, tas palielina ražošanas izmaksas uzņēmumiem, kas, savukārt, veicina cenu pieaugumu gala patērētājiem.
Centrālās bankas vēlas kontrolēt inflāciju, lai nodrošinātu cenu stabilitāti. Tādēļ tās paaugstina procentu likmes, lai cīnītos arī pret naftas cenu pieauguma sekām.
