Šogad deviņos mēnešos par ātruma pārsniegšanu kopā fiksēti 286 114 pārkāpumi. No tiem 53 305 konstatējušas Valsts policijas ekipāžas, 51 465 pārkāpumi fiksēti ar pārvietojamiem fotoradariem, toties visvairāk – 181 344 gadījumu – ar stacionāro fotoradaru palīdzību. Katru dienu par ātruma pārsniegšanu tiek sodīti vidēji 1000 autovadītāju.
Drošāka braukšanas kultūra sāk veidoties tajos ceļa posmos, kur uzstādītas vidējā ātruma kontroles sistēmas. Pēc policijas darbinieku novērojumiem tiešā saskarsmē ar ātrumpārkāpējiem secināms, ka bieži vien autovadītāji to dara apzināti, īpaši neaizdomājoties par rīcības sekām.
Pārsvarā ātruma pārsniegšana tiek pamatota ar steigu, autovadīšanas ilgo pieredzi un pārliecinātību par savām spējām, kā arī nereti autovadītāji uzskata, ka ceļa apstākļi atļauj braukt ātrāk.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šī gada deviņos mēnešos Valsts policijas darbinieki fiksēja par teju 3000 vairāk ātrumpārkāpēju nekā pērn. "Patiesībā tas ir likumsakarīgi. Pagājušajā gadā tika atjaunots Valsts policijas autoparks un papildināts ar jauniem transportlīdzekļiem, t.sk. 185 patruļautomašīnām jeb mobilajiem iecirkņiem. Konkrētie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar tehniskajām iekārtām, proti, radariem, kas iepriekš tika uzstādīti tikai satiksmes uzraudzības dienestu transportlīdzekļiem. Līdz ar to lielāks Valsts policijas norīkojumu skaits var reaģēt uz ātrumpārkāpumiem ceļu satiksmē," stāsta Juris Jančevskis, Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks.
Lai uz ceļiem nodrošinātu noteikumiem atbilstošu braukšanas ātrumu, daudzviet ir arī izvietoti stacionārie un pārvietojamie fotoradari. "Radari ir uzstādīti noteiktās vietās, kas iepriekš ir rūpīgi izvēlētas, ņemot vērā satiksmes intensitāti, ceļu satiksmes negadījumu un pārkāpumu statistiku. Sods par atļautā ātruma pārsniegšanu ir ietekmēšanas un audzināšanas līdzeklis, lai turpmāk persona nepieļautu līdzīgus pārkāpumus," skaidro Juris Jančevskis. Diemžēl aizvien ceļu satiksmē piedalās tādi transportlīdzekļu vadītāji, kas samazina ātrumu pirms tehniskajiem kontroles līdzekļiem, un, pabraucot tiem garām, ātrumu sāk strauji kāpināt.
"Situācijas uzlabojumi vērojami tajos ceļa posmos, kur ieviesti jaunie vidējā ātruma radari," turpina Jančevskis. "Vidējā ātruma kontrole padara kopējo transportlīdzekļu plūsmu vienveidīgāku, t.sk. braukšana ir ekonomiskāka, disciplinē autovadītājus, šajos posmos nenotiek ceļu satiksmes negadījumi ar smagām sekām. Ieviešot aizvien vairāk vidējā ātruma kontroles posmus, Valsts policija var pievērst lielāku uzmanību citu, sevišķi rupjo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju uzraudzībai."
Nereti autovadītāji aizmirst par atļautā ātruma ievērošanas nepieciešamību ceļu remontdarbu posmos. Valsts policija bieži saņem informāciju no ceļu infrastruktūras būvniekiem par to, ka remontdarbu laikā transportlīdzekļu vadītāji neievēro braukšanas ātrumu un ceļu satiksmes organizāciju, proti, luksoforus, ceļa zīmes utt. Parasti šāda informācija tiek iekļauta ikdienas patrulēšanas maršrutos, kā arī tiek izmantoti tehniskie kontroles līdzekļi pārkāpumu fiksēšanai, piemēram, pārvietojamie fotoradari, 360 videosistēma, bezpilota gaisa kuģi jeb droni, informē Jančevskis.
"Katrā ceļa posmā jāievēro noteiktās prasības, neatkarīgi no tā, vai tiešā tuvumā atrodas fotoradars vai policijas darbinieks. Autovadītājam ir jāuzņemas atbildība par savu uzvedību un jāizskauž ātruma pārkāpšanas paradumi, piedaloties ceļu satiksmē, lai veidotu drošus apstākļus visiem iesaistītajiem," uzsver Juris Jančevskis.
Par sociālo kampaņu "Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu"
Lai mainītu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību un vērstu uzmanību uz ātruma neievērošanas bīstamību, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) oktobrī īsteno sociālu kampaņu "Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu". Jaunajā kampaņā pret atļautā ātruma pārsniegšanu ar ironiju un pārspīlējumu tiek uzrunāti autovadītāji un sabiedrība kopumā, paužot vēstījumu, ka ātruma pārsniegšana izpaužas kā ceļu loterija, kuras lozes ir ar dažāda smaguma sekām vai nepatikšanām - naudas sodu, transportlīdzekļu bojājumu un autovadītāja vai tā pasažieru, kā arī citu negadījumā iesaistīto cilvēku nāve, sakropļojums vai veselības stāvoklim paliekošas sekas un galu galā nonākšana cietumā.
Sociālā kampaņa tiek realizēta saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ar mērķi sasniegt izvirzīto politikas plānošanas mērķi - 2030. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājums 50% apmērā pret 2020. gadu.
Sociālo kampaņu pret atļautā ātruma pārsniegšanu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un partneriem - "Circle K", "CityBee", ERGO un "Mapon". Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem - sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" (LTAB) kontā.
