Analītiķi prognozē zemu inflāciju arī nākamgad (2)

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka, mazinoties energocenu kāpuma ietekmei, oktobrī inflācija Latvijā bija 2,1%, norādot uz mērenu cenu pieaugumu viena gada laikā, savukārt salīdzinājumā ar situāciju pirms mēneša vidējais cenu līmenis pat ir nedaudz samazinājies.

Pērno rudeni iedzīvotāji Latvijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, gaidīja ar bažām par to, kādu cenu pieaugumu nāksies piedzīvot tuvākajos mēnešos. Opmane norāda, ka

šogad, lai gan cenu līmenis lielai daļai produktu ir augstāks nekā pirms gada, ir atsevišķas preces un pakalpojumi, kam cenas tomēr ir kritušās. Piemēram, centralizētās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu Latvijā ir zemāki nekā pirms gada.

Opmane atzīmē, ka daļa iedzīvotāju ilgstoši augstās inflācijas dēļ ir izjutusi pirktspējas kritumu un "nogurdinātajai pirktspējai" arī šie zemākie tarifi var likties gana sāpīgi, ņemot vērā, ka arī vairāki citi ikmēneša rēķini tomēr ir pieauguši. Pašlaik gan Latvijā atgriežamies pie tendences, ka vidējās algas kāpums ir straujāks par inflāciju, kas ļaus iedzīvotāju pirktspējai pamazām atgūties, uzskata ekonomiste.

"Ekonomikā bažas par nākotni ir diezgan ierasta situācija. Pat samērā mierīgos laikos pastāv riski, ka situācija var diezgan strauji mainīties. Pašlaik inflācijas līmenis Latvijā ir samērā zems, un sagaidām, ka tas saglabāsies zems arī gan tuvākajos mēnešos, gan nākamgad.

Jāņem vērā, ka situācijas attīstība gan "tepat" Ukrainā, gan Tālajos Tuvajos Austrumos var strauji sašūpot resursu cenas globālajos tirgos, kas nozīmētu straujāku inflāciju arī Latvijā," pauž Opmane.

Tomēr ekonomiste norāda, ka nesenās cenu pieauguma krīzes devušas gana daudz mācību un palīdzējušas attīstīt instrumentus iedzīvotāju atbalstam, un, lai gan šādu strauju cenu pieaugumu negaidām un nevēlamies piedzīvot, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, esam daudz gatavāki stāties pretī šādai situācijai.

Lai arī aiz valsts robežām vietām savilkušies gana tumši mākoņi, iespējams, tuvāko gadu laikā saistībā ar cenu pieaugumu būs vairāk jālūkojas iekšzemes virzienā, uzskata Opmane. Viens bieži pieminēts faktors ir algu pieaugums, kas izpaužas gan kā ražošanas izmaksu sadārdzinošs, gan pieprasījumu veicinošs faktors. Jau pašlaik Latvijā samērā strauji turpina augt pakalpojumu cenas, kur šī algu izmaiņu ietekme izpaužas visspēcīgāk.

Daļu no pakalpojumu cenu pieauguma var skaidrot ar palielinātu pieprasījumu, atsevišķās nozarēs arī sarucis piedāvājums, jo kādi uzņēmumi neiztur pandēmijas laika pārbaudījumus, norāda Opmane. Visstraujāk pieaugušas cenas pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, savukārt lēnākais cenu pieaugums bijis ar komunikāciju saistītiem pakalpojumiem, kam pieprasījums pandēmijas laikā nebija tik svārstīgs.

Līdzīgas tendences ar straujāku pakalpojumu cenu kāpumu ir vērojamas arī citviet, arī mūsu kaimiņvalstīs. Tomēr

kopumā Latvijas inflācija ir zem eirozonas vidējā līmeņa, tā ir zemāka arī nekā kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā,

uzsver Opmane.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka kopš janvāra deviņus mēnešus inflācija ik mēnesi ir samazinājusies vismaz par procentpunktu. Ekonomists uzskata, ka paies desmitgades vai pat simtgades, līdz piedzīvosim šāda notikuma atkārtošanos.

Oktobris visdrīzāk ir šīs sērijas beigas, novembrī gaidāmā inflācija ir zem 2%, bet diez vai tā būs 1,1% vai zemāka, prognozē Strautiņš.

Viņš skaidro, ka šī disinflācijas uzvaru sērija bija iespējama, pateicoties gandrīz pārdabiski nepatīkamai notikumu virknei pērn - pandēmijas atbalsis, karš, ekonomiskās politikas kļūdas. Lai inflācija šogad samazinātos, nekam nebija jānotiek, pietika ar to, ka nekas nenotiek. Cenu līmenis šobrīd ir ļoti līdzīgs februārī reģistrētajam, inflācija ir samazinājusies, šī gada cenu līmeņa viļņotajam līdzenumam tuvojoties lielā kāpuma beigu punktam, pauž Strautiņš.

Gada inflācija oktobrī samazinājās līdz 2,1%, vairāk nekā pusi no tā veidoja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums. Tātad varētu teikt, ka inflācija ir normalizējusies, šāds cenu pieauguma temps ir monetārās politikas mērķis. Diemžēl eirozonā kopumā inflācija vēl ir nedaudz lielāka, atgādina Strautiņš. Augstāka ir arī pamatinflācija Latvijā, jo gada inflāciju šobrīd samazina enerģijas cenu kritums. Tam pateicoties,

mājokļu uzturēšana oktobrī bija par 6,6% lētāka nekā pirms gada, bet transports par 3,3% lētāks.

Taču arī pamatinflācija strauji samazinās, norāda ekonomists. Par spīti spēcīgajam algu kāpumam, pakalpojumu cenu inflācija oktobrī samazinājās īpaši strauji - no 8% līdz 6,6%. Preču cenas strauji tuvojas deflācijas slieksnim, tās gada griezumā auga tikai par 0,6%, salīdzinot ar 1,8% septembrī.

Salīdzinājumā ar septembri kopējais cenu līmenis samazinājās par 0,4%. Strautiņš skaidro, ka tā ir jau otra "nesezonālā" mēneša deflācija pēc kārtas, pieskaitot augustu, kad cenu kritums ir ierasta parādība, cenas samazinājušās trīs mēnešus pēc kārtas. To ir radījusi pērn notikusī izejvielu cenu krituma atbalss, diemžēl patērētājus tā sasniedz ar novēlošanos. Skatoties produktu kategoriju griezumā, mēneša deflāciju pilnībā izskaidro mājokļa uzturēšanas izmaksu samazinājums.

Novembrī lielas cenu līmeņa izmaiņas nav gaidāmas, prognozē Strautiņš.

Pateicoties bāzes efektam, novembrī gada inflācija vēl samazināsies, turpmākajos trīs mēnešos gada inflācija vairs krasi nemainīsies.

Ekonomists uzskata, ka ir iespējama gada inflācijas tālāka samazināšanās vēl nākamā gada pavasarī un vasarā, ražošanas izmaksu samazinājumiem no 2022.gada trešā ceturkšņa trakajām virsotnēm turpinot sasniegt patērētājus, šis process pilnībā izpaudīsies vairāku gadu laikā. Taču vienlaikus cenu līmeni virzienā uz augšu stums algu kāpums, tāpēc pēc ļoti zemas vai pat brīžiem negatīvas inflācijas perioda nākamgad tā turpmākajos gados normalizēsies, prognozē Strautiņš.

Daļai produktu patēriņa cenas ir stipri samazinājušās, spilgts piemērs ir piens, par to var paslavēt ražotājus un tirgotājus, vēsta ekonomists. Ir citi produkti, kuru cenu līmenis it kā karājas virs tukšuma. Ir pazudusi lielākā daļa importa izmaksu sadārdzinājuma, kas notika 2021. - 2022.gadā. Strautiņš atgādina, ka arī elektrības tarifu reforma, kas radīja daudz negatīvu emociju, nozīmēja izmaksu samazinājumu daudziem uzņēmumiem, jo īpaši tādiem, kuri jaudu izmanto vienmērīgi visas dienas garumā, kā pārtikas ražotāji un tirgotāji.

Savukārt "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks vērš uzmanību, ka

jau trešo mēnesi pēc kārtas Latvijā bija novērojama deflācija, cenām oktobrī samazinoties par 0,4%, salīdzinot ar septembri. Vienlaikus gada inflācija noslīdēja līdz 2,1%. Arī eirozonā inflācijas līmenis turpināja kristies un, piemēram, Beļģijā un Nīderlandē deflācija bija novērojama pat gada griezumā.

Galvenās pozīcijas, kas pieauga mēneša ietvaros, bija pārtika un bezalkoholiskie dzērieni (+0,7%), kā arī apģērbs un apavi (+0,3%). Savukārt būtiskākais samazinājums bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-2%), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-3,2%), kā arī alkoholam un tabakai (-0,7%).

Lielāka negatīvā ietekme uz vispārējo cenu līmeni bija komunālo maksājumu samazinājumam par siltumu un elektrību, skaidro Mālnieks. Sākās apkures sezona, un līdz ar to mājsaimniecību izdevumiem nāca klāt apkures izmaksas, tomēr ir arī labas ziņas - maksa par siltumenerģiju oktobrī bija par 15,3% zemāka nekā pērn.

"NordPool" biržā tirgotās elektroenerģijas vidējā cena bija ne tikai par 54% zemāka nekā pērn, bet arī par aptuveni ceturtdaļu zemāka nekā tā bija septembrī.

Taču ekonomists norāda, ka šo samazinājumu izjuta tikai mājsaimniecības ar dinamisko elektrības tarifu, un attiecīgi elektroenerģijas vidējā cena oktobrī saruka par "vien" 5,7% pret iepriekšējo mēnesi.

Ieskatoties sīkāk, var novērot, ka pārtika kļuva dārgāka galvenokārt ražas sezonas izskaņas dēļ un lielākais mēneša cenu pieaugums bija tieši svaigiem dārzeņiem un augļiem, informē Mālnieks. Savukārt akciju rezultātā kritās cenas alkoholam, kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā ietilpstošajām skaistumkopšanas un higiēnas precēm.

Līdz ar 2024.gada budžeta iesniegšanu Saeimā, skaidrākas kļuvušas gaidāmās nodokļu izmaiņas, norāda Mālnieks. Pēc aktīvām diskusijām, pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes atcelšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem rosināta tikai daļēji - esošo 5% vietā plānots piemērot 12% likmi. Vienlaikus zināms, ka nākamgad akcīze kāps alkoholam un tabakai.

Iespējams, ka Saeimai izskatot budžetu ieviesīsies dažas korekcijas, kā arī ir iespējami likuma grozījumi, pieļauj Mālnieks.

Tas viss radīs zināmu augšupvērstu spiedienu uz inflāciju nākamgad, tomēr joprojām prognozēs par 2024.gadu "Swedbank" redz ļoti mērenu cenu kāpumu - 2% vai pat zem tā.

Arī iespējamās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot hipotekāro kredītu maksājumu atlaidi, var stimulēt pieprasījumu ekonomikā un tādējādi veicināt straujāku cenu kāpumu.

Lai arī konflikti Tuvajos Austrumos turpinās, to ietekme patlaban ir pārsteidzoši neliela, atzīst Mālnieks. Novērtējot naftas cenu tirgū, šķiet, ka sākotnējais šoks ir rimies. Savukārt dabasgāzes cena, lai arī bija uz augošas trajektorijas kopš vasaras sākuma, oktobra vidū stabilizējās. Kopumā ģeopolitiskā spriedze rada augšupvērstus riskus inflācijai un attiecīgi - papildus rūpalus centrālajām bankām, taču globālā pieprasījuma trūkums naftai varētu nozīmēt, ka potenciālo šoku ietekme nenonāk līdz patērētājam pilnā apmērā.

Kopumā "Swedbank" prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad būs ap 9%, un inflācija decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, prognozēta zem 2%.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.