NOSKATIES ⟩ Raidījums: Jelgavas novada klīnikas izsolē aizdomas par neadekvāti zemu cenu (3)

Visā Latvijā kopš 2000. gada reģistrēti tikai astoņi publiskās privātās partnerības līgumi. Viens no tiem ir 2003. gada Jelgavas rajona padomes līgums par slimnīcas nodošanu koncesijā. Tolaik pieteicās tikai viens uzņēmums – pilnsabiedrība "Kapitāla pārvaldes sistēmas". Līgums paredzēja, ka pašvaldība ik gadu samaksā "Kapitāla pārvaldes sistēmām" līdz pat 10% no slimnīcas apgrozījuma.

Pagājušajā gadā, Jelgavas novada domei lemjot par 85 000 eiro atlīdzību privātajai kompānijai, deputātiem pirmo reizi radās jautājumi. Izrādījās, ka 20 gadus pašvaldība no sava īpašuma nebija guvusi nekādu peļņu un vēl maksājusi privātajam par to, ka tas klīnikā saimnieko bez uzraudzības un valdē ieceļ savus cilvēkus. Opozīcijas deputāti par savādo līgumu vērsās atbildīgajās ministrijās un izmeklēšanas iestādēs.

Nu jau arī Jelgavas novada domes koalīcija piekrīt opozīcijai, ka īsti pareizs līgums nav. Domes nolīgtie juristi to pat sauc par nelikumīgu, turklāt šo gadu laikā privātais koncesionārs pamanījies tikt pie nepilniem 12% pašvaldības uzņēmuma daļu.

Līdz pagājušā gada sākumam Jelgavas novadu vadīja Ziedonis Caune no Latvijas Zemnieku savienības. Viņa vietā stājās Madars Lasmanis no "Latvijas attīstības". Viņa nostāja ir – līgums pēc dažiem mēnešiem beigsies, tādēļ tagad par vēlu to lauzt.

Šogad pirmo reizi kopš līguma noslēgšanas "Kapitāla pārvaldes sistēmas" nav domei iesniegušas rēķinu par klīnikas pārvaldīšanu. Uzņēmums rakstiskā atbildē "Nekā personīga" saka, ka vēl lems, vai to darīt. Tas esot atkarīgs no domes tālākās rīcības. Par summas izmaksu parasti lemj dome, bet to samaksā no "Zemgales veselības centra" līdzekļiem.

Oktobrī Jelgavas novada deputāti nobalsoja par pašvaldībai piederošo 88% klīnikas kapitāldaļu pārdošanu. Tās novērtētas uz 2,56 miljoniem eiro. Opozīcija uzskata, ka šis skaitlis ir stipri mazāks par uzņēmuma patieso vērtību.

"Zemgales veselības centra" apgrozījums pagājušajā gadā bija teju pieci miljoni eiro. Tīrā peļņa - pie 200 tūkstošiem. Pēc koncesijas līguma beigām klīnikai vairs nebūs ik gadu jāmaksā privātajam pārvaldniekam, taču uzņēmuma vērtētājs uzskata, ka klīnikas izaugsme apstāsies, jo tā domā tās vadība.

Klīnikas vadītāja ir Mārīte Sproģe, valdē strādā arī viņas dēls Gundars Prolis. Viņš ir viens no koncesionāra "Kapitāla pārvaldes sistēmas" īpašniekiem. Pārresoru koordinācijas centrs pagājušā gada rudenī norādīja, ka te saskatāms interešu konflikts - Prolim pieder uzņēmums, kam pašvaldības uzdevumā jāuzrauga paša vadītā klīnika.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegtajos paskaidrojumos iesaistītās personas teikušas, ka pie pilnsabiedrības "Kapitāla pārvaldes sistēmas" izveidošanas un koncesijas līguma parakstīšanas klāt kopš paša sākuma bija arī bija Prolis. Oficiāli viņš gan par amatpersonu un īpašnieku kļuva vēlāk. Līguma tekstu rakstīja Ģirts Verners, kas vēlāk kļuva par privātās firmas "Kapitāla pārvaldes sistēmas" prokūristu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē noskaidroja, ka plānu nodot koncesijā Jelgavas novada domes īpašumu ierosināja tās pašas personas, kas vēlāk šo īpašumu ieguva. Taču birojs izlēma kriminālprocesu nesākt. Tagad prokuratūrai jālemj, vai šāds KNAB lēmums bija pareizs.

Prokuratūra vienreiz jau atcēlusi KNAB lēmumu. Birojs jau otrreiz atteicies izmeklēt Jelgavas slimnīcas koncesiju un to, kā privātais uzņēmums ticis pie tās kapitāldaļām.

Jelgavas novada pašvaldība klīnikas daļas plāno pārdot izsolē. Kā "Zemgales veselības centra" līdzīpašniekam, privātajam koncesionāram darījumā pienākas pirmpirkuma tiesības. "Kapitāla pārvaldes sistēmas" informē, ka par to, vai piedalīties izsolē, lems, kad pašvaldība būs apstiprinājusi tās noteikumus.

Gundars Prolis strādā arī Jūrmalā. Tur viņš vada pašvaldībai piederošo Slokas aprūpes centru un ir "Kauguru veselības centra" valdē.