Rīgas brīvostas vadība kopā ar ostas uzņēmumiem iezīmē nākotnes attīstības plānus

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Publicitātes foto

6. decembrī norisinājās ikgadējā Rīgas brīvostas vadības tikšanās ar ostā strādājošajiem komersantiem, lai pārrunātu ostas darbu aizejošajā gadā, iezīmētu plānus nākamajam gadam, kā arī diskutētu par ostas nākotnes izaugsmes stratēģiju. Turpmākajos gados ostas attīstība fokusēsies ne tikai uz kravu apstrādes un pārkraušanas operācijām, bet lielu uzmanību pievērsīs arī ostas procesu digitalizācijas turpināšanai un industriālā klastera attīstīšanai, tāpat plānotas nozīmīgas investīcijas ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā.

“Mūsdienīga osta jau sen vairs nav tikai kravu pārkraušanas vieta. Kopā ar jaudīgiem ostas uzņēmējiem mēs varam attīstīt Rīgas ostu kā augstas pievienotās vērtības industriālo klasteri ar loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, mūsdienīgām ražotnēm, inovāciju un pētniecības centriem. Kopā mums jāturpina ostas visaptveroša digitalizācija un automatizācija, kā arī zaļās enerģijas, vides un apkaimju projekti, liekot pamatus Rīgas ostas, pilsētas un mūsu valsts ilgtspējai,” uzrunājot ostas komersantus, uzsvēra Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Gints Sīviņš.

“Neraugoties uz kopējo kravu apjoma kritumu ostā, uzskatu, ka ostas uzņēmumi ir strādājuši veiksmīgi, ņemot vērā sarežģīto un neprognozējamo situāciju nozarē. No ostas praktiski pilnībā ir aizgājušas energoresursu tranzītkravas (ogles un naftas produkti), bet visi pārējie segmenti attīstās sekmīgi, atbilstoši to tirgus konjunktūrai. Nevar runāt arī par konkurētspējas kritumu, jo būtisks kravu apjoma samazinājums ir novērojams pilnīgi visās Baltijas valstu ostās”, pozitīvi ostas darbu vērtē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Ļoti produktīvs šis gads ir bijis konteinerkravu segmentā - pēc 11 mēnešu datiem apgrozījums šajā kravu grupā ir pieaudzis par 7% un visticamāk gads tiks noslēgts ar jaunu rekordu Rīgas ostā. Lauksaimniecības kravu segments ir pieaudzis par 15% salīdzinot ar pērno gadu. Tāpat jau ziņots, ka ļoti veiksmīgi ir aizvadīta šī gada kruīza sezona, atvedot uz Rīgu 79,6 tūkstošus tūristu, kas ir jauns kruīza pasažieru skaita rekords.

“Lai arī kopējā kravu plūsma samazinās, un attiecīgi sarūk arī kopējie ostas ieņēmumi, esam spējuši saglabāt pozitīvu finanšu rezultātu un turpināt investēt ostas attīstībā - gan ostas infrastruktūras uzlabošanā, gan tehnoloģijās, gan vides un alternatīvās enerģijas projektu attīstībā,” uzsver Gints Sīviņš.

2022. gadā ostas komersanti infrastruktūras attīstībā investēja 30,6 miljonus eiro, bet pēdējo piecu gadu garumā (2018. - 2022.) investīciju apjoms veido 166 miljonus eiro. Lielākais uzņēmumu investīciju apjoms ieguldīts iekārtās un tehnikā, kravu laukumu, noliktavu un citu uzglabāšanas jaudu palielināšanā, kā arī inženierkomunikācijās, ceļos, dzelzceļos un piestātnēs. Savukārt Rīgas brīvostas pārvalde šo piecu gadu laikā ostas infrastruktūras attīstībā investējusi 82,9 miljonus eiro, šī gada investīcijām sasniedzot 5 miljonus eiro, bet 2024. gada budžetā investīciju apjomu paredzot līdz 9 miljoniem eiro.

Iezīmējot ostas stratēģisko nākotnes redzējumu, valdes priekšsēdētājs Gints Sīviņš uzsvēra vairākus svarīgus punktus: “Viens no lielākajiem Rīgas ostas vadības nākamo gadu izaicinājumiem būs panākt lielāku pilsētas pašvaldības iesaisti un līdzdalību ostas darbā.” 2022. gadā Rīgas ostas biznesa klasterī tika nodarbināti 4165 cilvēki, un nodokļos nomaksāti 33,3 miljoni eiro. Turklāt Rīgas brīvostas pārvalde ik gadu pilsētas budžetā maksā 10% no ostu maksu ieņēmumiem, kas 2022. gadā bija 2,6 miljoni eiro.

“Pašvaldības deleģēta pārstāvja iekļaušana ostas valdē paātrinātu procesus un palīdzētu efektīvāk risināt ostas komersantiem aktuālās problēmas. Kopīga ostas un pilsētas transporta infrastruktūras attīstības stratēģija veicinātu ostas konkurētspēju, vienlaikus samazinot sastrēgumus, problēmas apkaimju iedzīvotājiem un paaugstinot vides kvalitāti pilsētā. Savukārt vienots skatījums uz lielu industriālu projektu attīstību veicinātu investīciju piesaisti, ostas teritoriju attīstību un industrializāciju ostā,” pārliecināts ir Gints Sīviņš.

Tika uzsvērta arī nepieciešamā pašvaldības iesaiste pasažieru infrastruktūras attīstībā - jaunā Rīgas pasažieru termināļa būvniecībā, kopā ar Rīgas brīvostas pārvaldi un privāto investoru. Pētījumi rāda, ka 87% rīdzinieku pozitīvi vērtē kruīza tūrismu pilsētā un vēlas redzēt Rīgā vairāk kruīza kuģu. To iespējams panākt tikai, nospraužot vienotu mērķi un sadarbojoties tā sasniegšanā.

Raugoties no ostas vadības viedokļa būtu nepieciešams turpināt diskusiju par Rail Baltica savienojumu ar Rīgas ostu. Šāds savienojums, mainoties kravu tranzīta koridoriem un globālajām loģistikas ķēdēm, pavērtu ostas uzņēmumiem jaunas iespējas pielāgoties jaunajai situācijai, atrast jaunus kravu veidus un iesaistīties jaunās kravu loģistikas ķēdēs. Tāpat jāņem vērā, ka osta ir svarīgs valsts militārās mobilitātes posms un sinerģijā ar Rail Baltica iespējām tiktu paaugstināta arī valsts militārās mobilitātes kapacitāte.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Brīvostu.

CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu