Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 12%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" piektdien publiskotie dati.
Straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Horvātijā (+16,3%), Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā (visās valstīs +15,1%), kā arī Polijā (+12,2%). Gan Lietuvā, gan Igaunijā darbaspēka izmaksas pieaugušas par 11%.
Darbaspēka izmaksu kāpums reģistrēts visās ES dalībvalstīs.
ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas trešajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 5,7%, bet eirozonā – par 5,3%.
Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES trešajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 6,2%, bet eirozonā kāpums bija par 5,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas jūlijā-septembrī bija par 12,2% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 11%, bet Igaunijā reģistrēts 6,6% kāpums.
Savukārt būvniecībā vidējās darbaspēka izmaksas stundā ES jūlijā-septembrī gada izteiksmē palielinājās par 6,4%, bet eirozonā – par 6,2%. Latvijā reģistrēts izmaksu pieaugums par 10,5%, Lietuvā bijis kāpums par 18,1%, bet Igaunijā – par 3,6%.
Trešajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 6% lielākas, bet eirozonā par 5,7% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 12,5%, Lietuvā – par 11,4%, bet Igaunijā – par 11,9%.
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
