Valsts kancelejai, Labklājības ministrijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam līdz nākamā gada 1.martam jāsagatavo informatīvais ziņojums, kurā būs izvērtējums par tā saucamo "atdzišanas periodu" valsts pārvaldē, tā īstenošanu un kompensējošajiem mehānismiem, pavēstīja Valsts kancelejā.
Šajā ziņojumā, izpētot starptautisko pieredzi, būs jāsniedz priekšlikumi par risinājumiem kontroles mehānismu attīstīšanai.
Savukārt līdz 2025.gada 1.jūlijam ir jāizstrādā tiesiskais regulējums valsts pārvaldē nodarbināto "atdzišanas perioda" ieviešanai un uzraudzībai, vienlaikus definējot, kādās situācijās ir jāpiemēro "atdzišana".
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons iesniedzis aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) atlūgumu. Pusēm esot veidojušās "viedokļu atšķirības" par darbu.
Saskaņā ar likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Garisonam tuvākos divus gadus būs liegts būt uzņēmuma dalībniekam, akcionāram, biedram vai tādam individuālajam komersantam, kas saņem publisko vai partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus.
Izņēmums pieļaujams tikai gadījumos, kad uzņēmums minētos iepirkumus, koncesijas, finanšu līdzekļus vai kredītus saņēmis atklāta konkursa rezultātā. Šis izņēmums attiecas uz parlamentāriem sekretāriem, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem un citām likumā nosauktajām amatpersonām.
Minētie ierobežojumi attiecas arī uz šo amatpersonu radiniekiem un ir spēkā vēl divus gadus pēc tam, kad cilvēks beidzis pildīt savus valsts amatpersonas pienākumus.
Tāpat valsts amatpersonai aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savus pienākumus, ir pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu, veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, administrējusi maksātnespējas procesu.
Papildus minētajam, ja amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir bijis noteikts brīdinājums neizpaust kādu informāciju, tad šis nosacījums paliek spēkā, arī atstājot amatu. Par šī brīdinājuma neievērošanu Krimināllikums paredz sodu.
