Privāto firmu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju nereti apspriež un nosoda politiķi un plašsaziņas līdzekļi, taču uzņēmumi ar valsts kapitālu paliek ārpus redzesloka, lai gan bieži vien tieši tie ir nozares līderi, vēsta LMS.LV. Galvenais asiņainais Krievijas graudu pārvadātājs ir uzņēmums “LDz Cargo”, kas pilnībā pieder valstij.
Satiksmes ministrijas kontrolētais “LDz Cargo” ir lielākais graudu pārvadātājs no Krievijas, taču ilgu laiku tas bija neredzams. Turklāt pēc 2022. gada datiem graudi un to pārstrādes produkti bija “LDz Cargo” galvenās kravas (23% no visiem pārvadājumiem, nākamās pozīcijas ir ogles – 21%, nafta un naftas produkti – 19%.
Tikai 11. decembrī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”), kurš atbild par “LDz”, sociālajā tīklā “X” ierakstīja, ka atbalsta “asiņaino graudu importa” aizliegšanu un viņam vienmēr bijusi kritiska attieksme pret “LDz” atkarību no Krievijas tranzītkravām. Tiesa, ne no visām, bet no tām, kam ir “zema pievienotā vērtība”.
“LDz Cargo”, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma vairs nepelna tik daudz kā 2021. gadā, taču peļņa joprojām ir pieklājīga: 2022. gadā gadā – 5,1 miljons eiro. Vairāk nekā puse visu kravu, pēc 2022. gada datiem, ir no Krievijas un Baltkrievijas. 2023. gada kravu plūsmu ģeogrāfija pagaidām nav aprakstīta, tomēr, kā saka “LDz Cargo” vadība, ja uz konkrēto klientu vai kravu neattiecas sankcijas, ar šiem klientiem un kravām var turpināt strādāt.
“Mēs bieži dzirdam pārmetumus, ka pa Latviju brauc vagoni ar Krievijas trafarētajiem uzrakstiem. Taču politiku – kas ir pakļauts sankcijām un kas nav – pie mums noteic valdība un Satiksmes ministrija,” LMS.LV sacījis “Latvijas Dzelzceļa” valdes loceklis Mārtiņš Pevko. Viņš uzsver, ka ar “abām rokām ir par Ukrainas brīvību”. Taču viņam kā uzņēmuma vadītājam akcionārs, t.i., valsts, izvirzījusi konkrētu mērķi: rīkoties saimnieciski.