Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un trīs saistītajos likumos, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.
Tāpat komisijas deputāti atbalstīja likumprojektu pakotnes skatīšanu steidzamības kārtībā.
Grozījumus paredzēts veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā.
EM Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis deputātus informēja, ka būtiskākais ieguvums būs hipotekārās pārkreditēšanās izmaksu samazinājums.
Ar plānotajām likumu izmaiņām esošā pārkreditēšanās komisijas maksa 400-600 eiro apmērā tiks atcelta. Tāpat tiks atcelta esošā valsts nodeva ķīlas reģistrācijai 0,1% apmērā no aizdevuma summas. Savukārt maksa par notāra pakalpojumiem tiks samazināta no 60-70 eiro līdz 30-40 eiro.
Patlaban pārkreditējoties ir nepieciešams arī jauns īpašuma novērtējums, kas izmaksā 150-200 eiro. Turpmāk paredzēts, ka jauns īpašuma novērtējums nav obligāts, un to veic pēc nepieciešamības.
Arī jauna hipotekārā izsniegšanas maksa, kas patlaban ir 1% no aizdevuma vērtības, turpmāk nedrīkstēs būt lielāka par 1%.
Brūklītis piebilda, ka vienīgais izņēmums, kurā nevar atcelt pārkreditēšanās komisijas maksu vai līguma priekšlaicīgas atcelšanas kompensācijas maksu, ir hipotekāro kredītu līgumi ar fiksēto procentu likmi, kuriem līguma pārtraukšanas kompensācijas maksu pieprasa Eiropas Savienības direktīva. Tomēr šādu līgumu skaits ir ļoti niecīgs un tas neietekmēšot tirgu, pauda Brūklītis.
Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts komisijas sēdē skaidroja, ka patlaban hipotekārās pārkreditēšanās iespēju izmanto tikai 2% no tiem, kam tas būtu finansiāli izdevīgi.
Vilerts sacīja, ka patlaban Latvijas Banka cenšas aplēst, cik liels kredītņēmēju skaits varētu izmantot pārkreditēšanās iespēju pēc grozījumu pieņemšanas. Vilerts skaidroja, ka 2018.-2019.gadā banku pievienotā likme hipotekārajiem kredītiem bija ap 2,5%, bet 2023.gadā tā bija 2,2-2,3%.
"Līdz ar to jau patlaban būtu izdevīgi pārkreditēties tiem, kuri ņēma kredītu 2018.gadā. Jo agresīvāka konkurence būs starp bankām, jo lielāks skaits cilvēku izmantos iespēju pārkreditēties. Pēc mūsu aplēsēm tas būtu izdevīgi lielākajai daļai kredītņēmēju," teica Vilerts.
Viņš piebilda, ka klientu staigāšana no bankas uz banku nav šo grozījumu pašmērķis, jo arī esošais kredītdevējs var uzlabot savu piedāvājumu, kad klients izsaka vēlmi pārkreditēties. Vilerts uzsvēra, ka grozījumi radīs ārējo spiedienu stiprināt konkurenci starp bankām.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars uzsvēra, ka grozījumu pakotne "dod lielu burkānu" nozarei ar hipotekārās kreditēšanas reklāmas aizlieguma atcelšanu, jo līdz šim neviens jauns tirgus spēlētājs nevarēja plašai sabiedrībai darīt zināmu savu piedāvājumu.
Tāpat grozījumi atceļ komisijas maksu, jo līdz šim nozares spēlētāji par to nevarēja un arī nedrīkstēja vienoties, piebilda Pastars. Kā ieguvumu Pastars atzīmēja arī to, ka tagad klientam būs jāvēršas tikai pie jaunās bankas.
EM ir iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.
EM lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.
Grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā paredz, ka patērētājam nevar tikt piemērota maksa par pārkreditēšanu vai kompensācija. Maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nevarēs būt augstāka par 1% no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam noteiktas tiesības sadalīt šo kompensāciju trijos maksājumos. Šādas kompensācijas apmērs nedrīkstēs būt augstāks par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanai.
Ministrijā norāda, ka ar grozījumiem regulējumā iecerēts panākt būtisku pārkreditēšanas izmaksu samazinājumu patērētājam, piemēram, ja hipotekārā kredīta summa ir 250 000 eiro, pārkreditēšanas izmaksas samazināšoties no 3500 eiro līdz 2500 eiro, ja hipotekārā kredīta summa ir 100 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināšoties no apmēram 2000 eiro līdz 1000 eiro, savukārt, ja hipotekārā kredīta summa ir 50 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināšoties trīs reizes - no aptuveni 1500 eiro līdz 500 eiro.
Šie aprēķini ir veikti pie nosacījuma, ja jaunais kredīta devējs paredzēs kompensāciju vai komisijas maksu par hipotekārā kredīta izsniegšanu. Ja šādas prasības nebūs, izmaksas samazināsies vēl vairāk, par hipotekāro pārkreditēšanu maksājot apmēram 50 eiro.
Ministrijā arī norāda, ka hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji turpmāk varēs reklamēt pakalpojumus un aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem. Izstrādātie grozījumi likumos neparedz jauna mehānisma izveidi jeb kādas kardinālās izmaiņas esošajā pārkreditēšanas procesā, taču paredz vairākas būtiskas izmaiņas un atvieglojumus, kas mazinās pastāvošos pārkreditēšanas šķēršļus, tostarp izmaksas, un atvieglos pārkreditācijas procesu patērētājiem.
Vienlaikus konkurences veicināšanai plānots atcelt reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem kredītiem, kredītiem nekustamā īpašuma būvniecībai vai energoefektivitātes paaugstināšanai. Tāpat tiks definēta hipotekārā pārkreditēšana, tiks noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, jaunajam kredīta devējam un patērētājam.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija būs nepieciešama jaunajam kredīta devējam, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.
Vienlaikus grozījumi Notariāta likumā paredz iespēju arī nebanku kreditētājiem iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.
Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu.
Likumprojektu pakotne izstrādāta ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumu izveidotajā darba grupā, kurā tika piesaistītas iestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju nozares pārstāvji. Risinājums akceptēts no visām iesaistītajām pusēm.
