Krievijas un Ziemeļkorejas pēkšņās draudzības pamatā – artilērijas šāviņu deficīts, uzskata analītiķi (12)

Krievijas diktators Vladimirs Putins, tiekoties ar Ziemeļkorejas ārlietu ministri Maskavā, apliecinājis gatavību apmeklēt Ziemeļkoreju, sestdien pavēstīja Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija.

Putins pēdējo reizi Phenjanā bija 2000.gadā, un intereses atjaunošana par saišu padziļināšanu no viņa puses, visticamāk, ir daļa no Krievijas centieniem iegādāties munīciju ārzemēs, norāda ASV domnīcas eksperti.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vadims Skibickis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Ziemeļkoreja Krievijai no septembra līdz novembrim piegādājusi miljonu artilērijas šāviņu.

Šādu pat skaitli novembrī minēja Dienvidkorejas izlūkdienests.

"Atbilstoši mūsu aplēsēm runa ir par aptuveni miljonu šādu artilērijas šāviņu, kas ir piegādāti Krievijai. Tas ir tieši tas deficīts, kas Krievijai ir šāviņu jomā un ko tā nespēj nosegt ar pašu ražošanu," sacīja Skibickis.

Krievijas militārā rūpniecība gadā spēj kopumā saražot divus miljonus 122 un 152 milimetru kalibru šāviņus, viņš norādīja.

Neraugoties uz 2023.gada pirkumiem ārzemēs, Krievijai trūka 500 000 šāviņu, un sagaidāms, ka deficīts saglabāsies arī šogad, viņš sacīja.

Krievijas līderi noliedz, ka tā iegādātos munīciju Ziemeļkorejā.