Turcijas parlaments otrdien, 23. janvārī, atbalstījis Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Vēsturisks brīdis: Turcijas parlaments atbalsta Zviedrijas uzņemšanu NATO (3)
Zviedrijas uzņemšanu aliansē tagad bloķē tikai Ungārija
Zviedrijas uzņemšanas protokols balsojumā parlamentā tika ratificēts ar 287 balsīm pret 55. Četri deputāti no balsošanas atturējās.
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022.gadā pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
2023.gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija.
Pēc Zviedrijas uzņemšanas protokola ratificēšanas parlamentā to vēl jāparaksta Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam un tas jāpublicē oficiālajā laikrakstā, lai tas stātos spēkā.
Pēc Turcijas atbalsta Ungārija paliek vienīgā NATO dalībvalsts, kas vēl bloķē Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Turcijas parlamentam ratificējot Zviedrijas pievienošanos NATO, sperts vēl viens solis Alianses un reģiona drošības stiprināšanā. Ceru, ka Ungārija nekavēsies ar ratifikācijas procedūras pabeigšanu, un drīz NATO būs 32 dalībvalstis. Baltijas jūrai jābūt drošai jūrai, mikroblogošanas vietnē X (iepriekš "Twitter") norāda Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Great and long awaited news from Ankara as Turkish Parliament ratifies Sweden’s accession to NATO. This will strengthen the whole Alliance and regional security. I hope Hungary will do the same soon an we will finally have the 32nd member of NATO.
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) January 23, 2024
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savukārt raksta, ka Zviedrija ir viena no Latvijas tuvākajiem partneriem un tās pievienošanās NATO sniegs tiešu ieguldījumu Latvijas, Baltijas jūras un visas Alianses drošībai.
Apsveicu ar ratifikācijas procesa noslēgšanos 🇹🇷 parlamentā, kas paver durvis Zviedrijas dalībai #NATO!
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) January 23, 2024
🇸🇪 ir viena no 🇱🇻 tuvākajiem partneriem un tās pievienošanās NATO sniegs tiešu ieguldījumu Latvijas, Baltijas jūras un visas Alianses drošībai.#StrongerTogether
Grateful for the completion of the ratification process in 🇹🇷 parliament, which paves the way for 🇸🇪 accession to @NATO! This is a historical step that will significantly improve the security of the whole Alliance.
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) January 23, 2024
Congratulations to @TobiasBillstrom and all of our 🇸🇪 friends!
Turcija ilgāk nekā gadu aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.
Erdogans arī sasaistīja atbalstu Zviedrijas dalībai NATO ar ASV Kongresa apstiprinājumu Turcijas lūgumam iegādāties 40 jaunus iznīcinātājus F-16. Viņš arī mudināja Kanādu un citas NATO sabiedrotās atcelt ieroču embargo Turcijai.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija nekad nav oficiāli saistījusi F-16 pārdošanu ar Turcijas atbalstu Zviedrijas dalībai NATO. Tomēr daudzi ietekmīgi Kongresa locekļi ir paziņojuši, ka neatbalstīs pārdošanu, kamēr Turcija nepiekritīs Zviedrijas uzņemšanai aliansē.
Pagājušajā mēnesī Erdogans telefonsarunā apsprieda savas prasības ar ASV prezidentu, kurš paziņoja, ka Turcijas vēlmes varētu iegūt nepieciešamo Kongresa apstiprinājumu, ja Zviedrija varēs pievienoties NATO.
Lai valsti uzņemtu NATO, tai nepieciešams vienbalsīgs visu alianses dalībvalstu lēmums.
Ungārija ir aizkavējusi Zviedrijas uzņemšanu NATO, apgalvojot, ka Zviedrija izplata "klajus melus" par demokrātijas stāvokli Ungārijā. Vienlaikus Ungārijas valdība vairākkārt ir teikusi, ka tā nebūs pēdējā NATO sabiedrotā, kas ratificēs Zviedrijas iestāšanos. Taču vēl joprojām nav skaidrs, kad Ungārijas parlaments varētu balsot par Zviedrijas lūgumu uzņemt to NATO.