Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) pietrūkst finansējuma gan projektu atbalstam, gan analītikas attīstīšanai un ekspertu piesaistei, gan mūža stipendijām, šādu vērtējumu šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā deputātiem pauda fonda vadība.
VKKF direktors Edgars Vērpe sacīja, ka pērn fondam iesniegti 3333 pieteikumi, no kuriem atbalstīta gandrīz puse jeb 1592 pieteikumi. Kopā visās nozarēs pieprasīti 18,639 miljoni eiro, bet piešķirti vien 5,006 miljoni eiro jeb 26,9% no lūgtās summas.
Augstākais piešķirtā finansējuma procents ir literatūras nozarē, kur finansējuma prasījumi apmierināti 37,8% apjomā, bet zemākais - starpdisciplināro projektu nozarē ar 17,5%. Vizuālās mākslas un mūzikas nozarēs šie rādītāji pērn bijuši attiecīgi 21,1% un 23,7%.
Vērpe uzskata, ka adekvāti būtu, ja katrā nozarē varētu apmierināt 35%-40% no prasījumu apjoma, taču nepietiekamā finansējuma dēļ tiekot noraidīti "daudzi ļoti vērtīgi projekti, kas dotu vērtīgu pienesumu Latvijas kultūrai".
Atšķirīgā aina literatūras nozarē esot apzināts VKKF padomes politikas lēmums. "Jau piecus gadus tas ir apzināts mērķis - balstīts literatūras nozari vairāk nekā citas, jo literatūra ir tā, kas balsta Latvijas valodas attīstību un izdzīvošanu. Citām nozarēm, protams, ir greizsirdība, bet tas risinājums būtu lēnām celt finansējumu arī pārejām nozarēm," sacīja Vērpe.
Komentējot finansējuma sadali pa reģioniem, Vērpe sacīja, ka visaktīvākie un stabilākie sadarbības partneri esot Latgalē, savukārt visneaktīvākā pieteikumos ir Zemgale. Taujājot par iemesliem, Vērpe esot saņēmis dažādas atbildes, sākot no tādām kā "mums viss pietiek", beidzot ar skaidrojumiem par to, ka Otrā pasaules kara laikā no Zemgales izsūtīt daudz cilvēki un tur palikušas tikai sādžas.
Salīdzinot VKKF kopējo budžetu vairāku gadu perspektīvā, redzams, ka tas ir būtiski pieaudzis, taču Vērpe deputātiem pauda viedokli, ka skaitļi esot mānīgi. "Ciparos esam sasnieguši labāku situāciju nekā 2008.gadā, bet atdeves ziņā 2008.gadā bija labāk. To, kas izskatās pēc pieauguma, ir apēdusi inflācija. Tie procenti, ko mēs varējām sadalīt 2007. un 2008.gadā, kopumā bija labāki. Tas tikai parāda, kā naudas vērtība pa šiem gadiem ir mainījusies," sacīja Vērpe.
VKKF direktors salīdzināja fonda budžetu ar citām Baltijas valstīm, sakot, ka šogad izdevies pietuvoties Lietuvas rezultātiem, bet Igaunijas apjomu sasniegt tik drīz vēl neizdosies, jo viņiem piešķirtais finansējums no izložu un azartspēļu akcīzes nodokļa esot 40%, kamēr Latvijā tie ir tikai 3%, un tie paši - no Finanšu ministrijas prognozētajiem, nevis faktiskajiem ieņēmumiem.
Finansējuma pieaugums ir būtisks arī VKKF ne tikai projektu finansēšanai, bet arī analītiskās kapacitātes stiprināšanai un ekspertu atalgojumam. Vērpe norādīja, ka kaimiņvalstīs analītikai ir atvēlēta vesela nodaļa, kamēr VKKF ir tikai viens analītiķis.
VKKF padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe rosināja deputātus padomāt par iespēju atgriezties pie risinājuma, kāds bija 2009.gadā, proti, tad no izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumiem VKKF budžetam atvēlēja 50%.
Komentējot mūža stipendijas, Bluķe sacīja, ka kaut arī stipendijas apmērs ir palielināts līdz 230 eiro, tomēr tas joprojām esot pārāk mazs un funkcionē kā sociālais pabalsts. Bluķe skaidroja, ka deviņdesmitajos gados minimālā alga bija 50 lati, bet mūža stipendija - 100 lati, un tā likās cienījama stipendija nopelniem bagātam kultūras darbiniekam par mūža ieguldījumu. Tagad, lai tā joprojām būtu cienījama, tai būtu jābūt 1400 eiro, jo VKKF pieturas pie tā, ka to saņem tiešām tikai tādu kultūras darbinieki, kas ir devuši nopietnu mūža ieguldījumu Latvijas kultūrā.
"Iesniegumu uz mūža stipendijām ir ļoti, ļoti daudz, bet mēs redzam, ka tos iesniedz ļoti trūcīgi mākslinieki, cerot, ka stipendija būs kā sociālais atbalsts. Bet šādi stipendija nav iecerēta," sacīja Bluķe.
Komentējot ekspertu piesaisti, Bluķe sacīja, ka arī ar to ir grūti un arvien mazāk piesakās nevalstiskā sektora eksperti. Rezultātā ekspertu sastāva pārsvaru veido valsts un pašvaldības institūcijās strādājošos, kas savukārt tik labi neizprot neatkarīgo mākslinieku un NVO darbību.
Tuvākajā laikā VKKF par mērķi izvirzījuši trīs uzdevumus, kas skar komunikāciju, proti, mērķtiecīgāku sabiedrības informēšu par fonda ietekmi, plānveida atbalstu kultūrpolitiski nozīmīgiem spēlētājiem, un fizisko un juridisko personu nodalīšanu konkursos.
Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) norādīja, ka valsts kultūras finansējuma ciešāka piesaiste pie tabakas un alkohola nodokļa iet pretrunā ar valsts politiku, kas ir vērsta uz sabiedrības veselību, taču Bluķe pauda pārliecību, ka šāds risinājums tomēr nodrošina paredzamāku finansējumu. Kamēr valstī ir atļauts tirgot alkoholu un cigaretes, tikmēr, Bluķes ieskatā, nodokļu nauda var tikt virzīta kultūrai. Savukārt Vērpe skaidroja, ka šāds risinājums bija jau pagājušā gadsimta 20.gados, kad "sliktie nodokļi tika lietoti, lai paceltu kultūras līmeni un atturētu no sliktiem paradumiem".
Deputāti diskutēja arī par VKKF ekspertu darba izvērtējumu, taču gan VKKF, gan Kultūras ministrijas pārstāvji sacīja, ka korupcija un subjektivitātes riski tiek maksimāli novērsti. Vērpe pauda, ka "neviens ekspertu kopums neiesēžas vairāk par gadu, jo katru gadu nomainās puse no ekspertiem", bet KM pārstāvji informēja, ka VKKF savulaik vērtēja arī Valsts kontrole, kas secināja, ka ekspertu subjektīvo vērtējumu kopums summāri sniedz objektīvu vērtējumu.
Jau vēstīts, ka gada pirmajā projektu konkursā VKKF plāno sadalīt aptuveni 1,8 miljonus eiro.
Kopējais VKKF 2024.gada budžets ir 16,1 miljons eiro, no tiem 8,5 miljoni iezīmēti kultūras projektu konkursiem un nozaru mērķprogrammu konkursiem, starpdisciplināro mērķprogrammu konkursiem - 5,4 miljoni eiro.
Baltijas Kultūras fondam paredzēti 100 000 eiro, radošo personu atbalsta pasākumu programmai - 515 361 eiro, mūža stipendiju programmai - 730 000, savukārt VKKF administrācijai iezīmēti 814 573 eiro.
