/nginx/o/2024/04/12/15999054t1hbb77.jpg)
Kāda populāra video autors veikalā rāda pārtikas produktus, stāsta, ka tie satur pesticīdus un ir indīgi, un apgalvo, ka augstās cenas esot valdības mākslīgi izveidotas. Tā nav taisnība. Veikalos nopērkamā pārtika ir pārbaudīta un atzīta par veselībai drošu. Cenas nosaka brīvais tirgus, nevis valdība.
Video autors rāda dažādus dārzeņus, stāsta, ka tajos ir pesticīdi. Tad kameru pavērš arī uz citu produktu plauktiem un saka: "Atceraties, ja jums rūp jūsu bērni vai pašiem sava veselība, nekad neēdiet šos visus mēslus. Tā ir vienkārši inde."
Veikalos pārdotie pārtikas produkti nav indīgi vai citādi bīstami veselībai. Visiem pārtikas produktiem, kas tiek ražoti vai ievesti patēriņam Eiropas Savienībā, ir noteikti maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku līmeņi. Šie noteikumi veidoti atbilstoši zinātniskos pētījumos balstītām rekomendācijām. Proti, lai arī lauksaimniecības produkti audzēšanas laikā tiek apstrādāti ar pesticīdiem labākas ražas iegūšanai, to lietošana ir ierobežota. Pesticīdu atlieku līmenis arī regulāri tiek kontrolēts. Līdz ar to nav nekāda pamata teikt, ka veikalā nopērkamie produkti ir inde.
Video autors arī sūdzas par to, ka dārzeņi ir dārgi. Viņš tajā vaino valdību: "Šis viss, protams, ir valdības pirksts un šīs cenas ir mākslīgi izveidotas, lai atņemtu cilvēkam pēdējo naudu, lai viņam nekas nepaliek."
Viņš piebilst, ka "šo visu organizē mūsu dārgā valdība", un pauž viedokli, ka "valdībai mēs esam nekas, tikai lopu bars".
Latvija tāpat kā citas valstis ar normatīvajiem aktiem nosaka minimālo darba samaksu, nodokļu likmes, darba drošības prasības, ievieš pārtikas drošuma noteikumus – tajā skaitā Facebook ierakstā minēto minimālo pesticīdu atlieku līmeni. Viss minētais ietekmē produkcijas izmaksas.
Taču valdība nenosaka produktu gala cenu veikalos un neorganizē to sadārdzināšanos. Latvijā ir tirgus ekonomika, līdz ar to cenu nosaka nevis valsts (kā tas, piemēram, bija PSRS laikā), bet tirgus piedāvājums un pieprasījums jeb iedzīvotāju gatavība produktu par konkrēto cenu pirkt.
Par to, kā gala cenu ietekmē ražotāju un pārdevēju noteiktais uzcenojums, Re:Baltica rakstījusi, piemēram, šeit. Produktu un pakalpojumu cenu svārstības ietekmē arī energoresursu cenu izmaiņas, laikapstākļi un dabas katastrofas kādā pasaules daļā, darbaspēka pieejamība. Šī un citu faktoru ietekme uz cenām pēdējo gadu laikā plašāk apskatīta, piemēram, šajā rakstā.
