Finanšu ministrija (FM) ir gatava turpināt 2013.gadā sākto sadarbību ar Jūrmalas pilsētas domi, lai sniegtu valsts aizdevumu sanatorijas «Ķemeri» kompleksa iegādei, teikts šodien valdībā atbalstītajā atbildes projektā Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.
Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka, tiklīdz Jūrmalas pilsētas dome iesniegs attiecīgu aizņēmuma pieprasījumu, FM to izskatīs steidzamības kārtā, nepieciešamības gadījumā sniedzot konsultācijas un skaidrojumus, lai sekmētu Jūrmalas pilsētas domes pieņemtā lēmuma izpildi. Iesaistītajām pusēm līdz parakstīšanai gan vēl ir jāvienojas par to, vai vēstulē jābūt atsaucei uz jauno ES fondu plānošanas periodu, proti, vai kompleksa attīstībai var piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.
Jūrmalas dome cer uz privātā investora piesaisti
Uz valdības sēdi bija ieradies arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS), kurš informēja, ka Jūrmalas dome atbalsta versiju par privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai. Arī pašvaldība apņemas tādā gadījumā palīdzēt investoram - gan ar infrastruktūru, gan apkārtnes iekārtošanu.
Tikai gadījumā, ja neviens investors netiek piesaistīts, Jūrmalas dome ir gatava glābt kultūras pieminekli, un iegādāties to par adekvātu cenu. No valdības Jūrmalas dome sagaida visu iespējamo atbalstu. «Ķemeri ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem ir tiešām degradēta teritorija. Paceļot šo, mēs paceltu visu apgabalu,» teica Truksnis.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka
Ķemeru teritorijas attīstība ir ekonomiski nozīmīga, jo tā ir ļoti tuvu Rīgai.
Viņš tuvākajā laikā iecerējis tikties ar Jūrmalas pašvaldības vadību, lai pārrunātu sanatorijas kompleksa attīstības jautājumus.
Iesaistītajām pusēm gan vēl būs jāvienojas, vai Ķemeru kompleksam jāatvēl līdzekļi no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Saskaņā ar likumu «Par valsts budžetu 2014.gadam» pašvaldībai 2014.gadā ir tiesības saņemt aizņēmumus 7 114 359 eiro apmērā investīcijām valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos. Ja sanatorijas «Ķemeri» kompleksu paredzamā laikā neiegādāsies neviens investors, Jūrmalas pilsētas dome ir gatava to iegādāties, lai nodrošinātu tā kultūrvēsturisko saglabāšanu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra apliecinājusi, ka šādā gadījumā sniegs atbalstu Jūrmalas pilsētas domei operatora vai attīstītāja piesaistē, kas nodrošinātu šī objekta tālāko attīstību.
Līdz šim interese par «Ķemeru» sanatoriju bijusi no Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Lielbritānijas, Itālijas un Japānas. Taču maksātnespējas administrators ir informējis valsts pārstāvjus, ka vismaz četri investori ir izrādījuši interesi par sanatorijas «Ķemeri» kompleksu un veikuši pirmreizējo objekta apskati, kas ļauj cerēt, ka uz administratora izsludināto izsoli 2014.gada 26.martā varētu pieteikties iespējamie sanatorijas pircēji.
Jau ziņots, ka Ķemeru sanatorijas izsole notiks 26.martā, liecina Ķemeru sanatorijas maksātnespējīgās īpašnieces SIA «Ominasis Latvia» administratora Ainara Kreica paziņojums. Izsolīti tiks trīs zemesgabali, no kuriem uz viena atrodas arī sanatorijas ēka, artēziskais urbums un kustamā manta. Izsoles sākumcena ir 5 037 712,23 eiro.
Pagājušā gada 12.decembrī paredzētā otrā Ķemeru sanatorijas izsole nenotika, jo uz to nebija pieteicies neviens pretendents.
Pirms tam 11.novembrī, dienā, kad tika izsludināta Ķemeru sanatorijas kompleksa izsole, tika izsludināta arī uz šī īpašuma esošā artēziskā urbuma izsole, kam bija jānotiek 18.decembrī - sešas dienas pēc Ķemeru sanatorijas izsoles. Arī urbuma izsole nenotika.
Jūrmalas pilsētas dome pagājušā gada 3.decembrī nolēma vispirms iegādāties artēzisko urbumu un tikai pēc tam Ķemeru sanatorijas kompleksu. Tas tikšot darīts, lai novērstu Jūrmalas pašvaldības nonākšanu ķīlnieka lomā un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu. Artēziskais urbums, kas atrodas Ķemeru kompleksa teritorijā, juridiski pieder nevis sanatorijas īpašniekam «Ominasis Latvia», bet gan maksātnespējīgajam «Eiropas minerālam».
Kā liecina «Firmas.lv» informācija, 93,11% «Eiropas minerāla» kapitāldaļu piederēja Saūda Arābijā reģistrētam uzņēmumam «Santlat», kas ir arī «Ominasis Latvija» un SIA «Ekofor» īpašnieks. 6,89% «Eiropas minerāla» piederēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. «Santlat» piederēja nu jau mirušajam Saūda Arābijas pilsonim Omāram Saliham Alhamdi.