Līdz ar grūtajiem laikiem "kabatas" lauksaimniecības uzplaukums Latvijā turpināsies. Vienlaikus sociālantropoloģe Aivita Putniņa intervijā portālam TVNET norādīja, ka daļa cilvēku nevēlas izmantot šo dažkārt par velti piedāvāto izdzīvošanas iespēju. Atsevišķos gadījumos tas esot skaidrojams ar cilvēku slinkumu...
Runājot par augsto bezdarba līmeni, viņa sacīja: “Ja tas bezdarbs ir patiešām īsts... Oficiālais bezdarbs slēpj arī ēnu ekonomiku. Ārvalstu eksperti to teica jau deviņdesmito gadu sākumā.
Ja paskatāmies, kādi ir cilvēku oficiālie ienākumi, tad ir pilnīgi skaidrs, ka lielākā daļa valsts iedzīvotāju fiziski nevar izdzīvot!
Bet cilvēkiem ir visāda veida stratēģijas un zināšanas, kā viņi to var izdarīt."
Lauku radu lielā nozīme
Viņa atgādināja, ka deviņdesmito gadu sākumā vieglāk bija izdzīvot etniskajiem latviešiem, jo viņiem bija lauku radinieki, kas deva pārtiku un apstrādājamu zemi. “Tas nebija ienācējiem no Padomju savienības, kuri te dzīvoja pirmā, otrā paaudzē un kuriem šeit nebija zemes īpašumu,” viņa salīdzināja.
Arī tagad daudz cilvēku atgriežoties laukos un “pagājušā vasarā laukos bija milzīgs darbības uzplaukums. Radinieki atkal stādīja saknes, baidoties, ka krīzes iespaidā kartupeļu cenas atkal varētu celties vai kartupeļi varētu aptrūkties.”
Kartupeļu vagas - spiesta lieta
Speciāliste skaidroja, ka cilvēku vēlme nodarboties ar lauksaimniecību saistīta ne tik daudz ar ļaužu vēlmi būt tuvāk pie dabas, bet gan vēlmi ietaupīt naudu: “Tā ir tāda spiesta lieta. Pie dabas jau mēs varam aizbraukt arī tad, ja noīrējam viesu māju un pirti. Tas ir patīkamāk, nekā aizbraukt pie radiem un rakt kartupeļus.”
Viņa pauda viedokli, ka nesen sāktā “kabatas lauksaimniecība” vēl kādu laiku turpināsies.
Slinkums pat apstrādāt zemi
Vienlaikus viņa atgādināja, ka ne visi cilvēki izmanto iespēju šādi sagādāt pārtiku savai ģimenei. Putniņa atsauca atmiņā gadījumu, kad pašvaldība devusi cilvēkiem izmantojamu zemi, taču ne visi ļaudis tos izmantoja. Daļa to nav darījusi saistībā ar slinkumu: “Protams, ir daļa cilvēku, kas vēlas izdzīvot vieglāk.
Cilvēks ir tāds radījums, ka viņam liekas, ka var dzīvot arī viegli.”
Daļā cilvēku joprojām esot nostaļģija, ka pirms 20 gadiem dzīve bijusi droša un apgādāta. Turklāt tā saglabājoties neatkarīgi no tautības.
