Hipo Fondu finanšu tirgus apskats

Grieķija - vājais posms eiro zonā

Pagājušajā nedēļā parādījās ziņas par problēmām, kas ir saistītas ar Grieķijas pārmērīgo valsts parādu un budžeta deficītu. Reitingu aģentūra Fitch 8. decembrī samazināja Grieķijas valsts reitingu no A- līdz BBB+, bet Grieķijas desmitgadīgo valsts parāda vērtspapīru spredi pret Vācijas valsts parādu palielinājās līdz 250 bāzes punktiem, tas ir, līdz līmenim, kurā tie bija šā gada aprīļa sākumā. Grieķija sastopas ar problēmām, kas ir ļoti līdzīgas Latvijas problēmām - neproporcionāli lieli budžeta izdevumi un pārāk liels budžeta deficīts. Grieķijas problēmas apgrūtina tas, ka augstais korupcijas līmenis valstī apgrūtina konsekventas ekonomiskās politikas īstenošanu.

Atšķirībā no Latvijas Grieķija ir eiro zonas dalībniece un tāpēc tai joprojām ir pieejama iespēja aizņemties ar diezgan zemu procentu likmi. Izmantojot šo faktoru, Grieķijai ir iespēja segt savu valsts deficītu, aizņemoties finanšu tirgū, līdz ar to nepieņemt nepopulārus lēmumus izdevumu samazināšanai. 2009. gadā Grieķijas budžeta deficīts bija 12,7%, 2010.gadā tas ir ieplānots 9,1% līmenī. Arī pirms krīzes finanšu disciplīna Grieķijā nebija īpašā cieņā – 2008. gadā budžeta deficīts sasniedza 7,7%, 2007.gadā – 3,7%. Līdz ar to pieauga parādu līmenis – 2009. gadā tas sasniedza 109% no IKP, bet pēc prognozēm 2009. gadā tas palielināsies līdz 113% no IKP un 2010. gadā tas varētu būt 120% no IKP. Turklāt pie pašreizējās Grieķijas budžeta izdevumu struktūras, pat ja tuvākajos gados būs ekonomiskā izaugsme, parādu apjoms nesamazināsies. Viss augstāk minētais nopietni satrauc Eiropas Komisiju, kas jau vairākkārt brīdinājusi Grieķiju, ka fiskālās disciplīnas neievērošana varētu likt EK vērst sankcijas pret to. Sankcijas pret Grieķiju par Māstrihtas kritēriju neievērošanu attiecībā uz budžeta deficītu ir iespējamas EK definētās Pārmērīga deficīta procedūras (Excessive Deficit Procedure, EDP) ietvaros.

Reitingu aģentūras sāka pārskatīt Grieķijas vērtspapīru reitingus, kas varētu negatīvi ietekmēt Grieķijas parāda cenu. Paziņojumā par Grieķijas reitinga samazināšanu Fitch skaidroja, ka draudus Grieķijas finanšu stabilitātei rada straujais valsts parāda pieaugums – pēc viņu prognozēm, pēc dažiem gadiem Grieķijas valsts parāds varētu nostabilizēties 130% no IKP līmenī. Turklāt ekonomiskā krīze pat nebija galvenais Grieķijas parādu pieauguma iemesls. Grieķija neīstenoja plašus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, kā arī netērēja naudu finanšu sektora stabilizēšanai. Galvenie Grieķijas budžeta deficīta avoti ir neefektīva nodokļu iekasēšanas sistēma, kuras dēļ izvairīšanās no nodokļiem Grieķijā notiek milzīgos apjomos. Cits draudu avots Grieķijas finanšu stabilitātei ir tās izšķērdīgā pensiju sistēma, kuras izdevumi, ņemot vērā Grieķijas iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugumu, no 2010. līdz 2050. gadam palielināsies par 15% no valsts IKP, tas ir vairāk nekā jebkurā citā ES valstī. Fitch ziņojumā norādīts, ka līdz šim Grieķijas valdība pārāk maz pievērsa uzmanību valsts tēriņu samazināšanai un pat tagad lielākā daļa piedāvāto izdevumu samazināšanas pasākumu ir ar pagaidu raksturu, kas, protams, nestiprinās Grieķijas finanses ilgtermiņā.

Neņemot vērā kredītriskus, Grieķijas parāda reitingu samazināšana var novest pie tā, ka Eiropas Centrālā banka pārstās pieņemt Grieķijas vērtspapīrus kredītlīniju nodrošinājumam, tas nozīmēs vēl lielāku pieprasījuma pēc Grieķijas vērtspapīriem samazināšanos. Tagad ECB pieņem vērtspapīrus ar reitingu ne zemāku kā BBB-, bet, sākot ar 2011. gadu, plāno paaugstināt slieksni līdz A-.

Pašlaik augsti ES valstvīri, tādi kā EK priekšsēdētājs, ECB augstākā ranga pārstāvji, Francijas un Vācijas finanšu ministri, ir apliecinājuši, ka Grieķijai nedraud maksātnespēja, kā arī nekas neapdraud eiro zonas stabilitāti. Grieķijas premjerministrs piektdien uzstājās ar runu, kurā viņš solīja ES veikt strukturālās reformas un samazināt valsts izdevumus. Bet to būs grūti izdarīt – Grieķijā joprojām turpinās recesija (3. ceturksnī IKP samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo ceturksni) un pieaug bezdarbs (septembrī tas pieauga līdz 9,1%). Līdz ar to jebkādi pasākumi izdevumu samazināšanai būs ārkārtīgi nepopulāri – oktobrī Grieķijā mainījās valdība, jo iepriekšējās valdības iecerētā izdevumu samazināšana neguva sabiedrības atbalstu. Pašreizējai valdībai varētu draudēt tas pats liktenis. Tajā pašā laikā Grieķija, būdama eiro zonā, nevar samazināt savas valūtas vērtību, vienīgais ceļš izvairīties no parāda pieauguma ir valsts budžeta izdevumu samazināšana. Šā ceļa sekas mēs pašreiz varam redzēt Latvijas piemērā, un iespējams, ka arī Grieķija būs spiesta īstenot tādu pašu skaudru pasākumu kompleksu – nodokļu palielināšanu, sabiedriskā sektora algu un sociālo pabalstu samazināšanu.

Eiro zonā ir vairākas valstis, kas ir finansiāli nestabilas lielo valsts parādu un budžeta deficīta dēļ. Šīs valstis laikā, kad to ekonomika strauji pieauga un attiecīgi pieauga arī nodokļu ieņēmumi, krietni palielināja valsts izdevumus. Rezultātā šo valstu izdevumu līmenis tika veidots, pieņemot, ka ieņēmumi arī turpmāk saglabāsies tādā līmenī, kādā tie bija ekonomikas augstākā punkta laikos.

Situāciju apgrūtina tas, ka uzplaukums šo valstu privātajā sektorā bija cieši saistīts ar banku kreditēšanu un iekšējā patēriņa pieaugumu. Sākoties krīzei, banku kreditēšana kļuva nepieejama un līdz ar to arī ekonomiskā krīze šajās valstīs ir dziļāka nekā valstīs ar sabalansētāku ekonomikas struktūru. Pie tādām valstīm pieskaitāma Grieķija un Īrija, kā arī ļoti līdzīgas pazīmes ir Spānijai un Portugālei. Pagājušajā nedēļā reitingu aģentūra S&P samazināja Spānijas reitinga prognozi uz negatīvu (pašreiz Spānijai kredītreitings ir AA+ līmenī). Lai gan Spānijas valsts parāds nav tik liels kā Grieķijai (2008. gada beigās tas bija apmēram 40% no IKP), Spānijas budžeta deficīts 2009. gada janvārī – septembrī ir sasniedzis 6% no IKP, un tiek prognozēts, ka līdz gada beigām tas būs 10%. Spānijā 3.ceturksnī joprojām turpinājās recesija, bet bezdarbs pēc Eurostat metodikas pārsniedza 19%. Dramatiska situācija ir arī Īrijā – šajā valstī, pēc prognozēm, budžeta deficīts gan 2009., gan 2010. gadā pārsniegs 12% no IKP, bet budžeta izmaksu samazināšana sāpīgi atsaucas uz Īrijas ekonomiku.

Pēc gadījuma ar Dubaiju kreditori sāka arvien uzmanīgāk skatīties uz valstīm, kuru pārmērīgas saistības varētu radīt problēmas to kreditoriem. Līdz ar to tika pievērsta uzmanība Grieķijai. Bet ne tikai Grieķija ir uzmanības centrā. Tādās valstīs kā Lielbritānija un ASV, kur krīze un pretkrīzes programmas noveda pie valsts parāda milzīga pieauguma, arvien skaļāk skan aicinājumi sākt samazināt izdevumus un aizņemšanās apjomus šobrīd, negaidot, kad to piespiedīs izdarīt kredītlīdzekļu cenu pieaugums. Pagaidām šo valstu politiķi uzskata, ka stimulēšanas programmas jāturpina līdz brīdim, kad ekonomikas pieaugums kļūs stabils. Tomēr valsts parādu tirgus dalībnieku pacietība var izrādīties ne tik liela – parāda ienesīgumi varētu sākt augt, vēl pirms tiks sasniegta noturīga pasaules ekonomikas izaugsme.

Dubaija izvairās no maksātnespējas

14. decembrī Dubaija veiksmīgi samaksāja 4,1 miljardu dolāru savu obligāciju turētājiem. Tas kļuva iespējams tāpēc, ka Dubaijas kaimiņš, cits SAE emirāts Abu Dabi, kurā koncentrējas SAE naftas krājumi, aizdeva Dubaijai 10 miljardus dolāru parādu samaksai. Izskatās, ka Abu Dabi valdība nolēma, ka Dubaija jau pietiekami cietusi savas izšķērdības dēļ un ka tai beidzot varētu sniegt palīdzību. Dubaija arī paziņoja, ka ieviesīs jaunu likumdošanu attiecībā uz maksātnespēju, kas dos iespēju kreditoriem veikt piedziņu uz Dubaijā esošiem īpašumiem. Dubaijai un tās uzņēmumiem tuvāko 2 gadu laikā ir jāatmaksā vēl apmēram $35 miljardi, tāpēc pasaule uzmanīgi sekos emirāta finansiālajam stāvoklim.

Tāpat kā gadījumā ar Grieķiju, Dubaijas krīze demonstrēja, ka pārmērīgo parādu problēma nekur nav pazudusi un tuvākajā nākotnē tā varētu vēlreiz apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti. 2008. gadā finanšu krīzi izraisīja lielo kompāniju parādu kvalitātes pasliktināšanās. Vai šoreiz to pašu izdarīs valstu parādu kvalitātes pasliktināšanās?