To uzņēmumu sarakstā, kas piedalījās nesen Rīgā notikušajā izstādē Ražots Latvijā, bija arī kādas mūspuses firmas vārds - TP kastes. Līdz šim to nebiju dzirdējusi. Un nav jau arī brīnums. Vēlāk, apmeklējot firmas īpašnieku Mārtiņu Baķi viņa dzimtas mājās Salacgrīvas Dzeņos, uzzināju, ka SIA darbojas vien nepilnus divus gadus.
Salacgrīvā top transporta, nevis reņģu kastes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ieraugot Mārtiņa produktu - melnas finiera kastes ar metāliska materiāla furnitūru, mana stereotipiskā doma - ja reiz Salacgrīva, tad tur top reņģu kastes, - momentā sabruka. Šīs kastes paredzētas aparatūras, iekārtu, dokumentu u.tml. drošai un ērtai pārvadāšanai.
Mārtiņš šai nodarbei pievērsies pirms gadiem trim, kad kopā ar salacgrīvieti Robertu Ķūrēnu, kurš nodarbojas ar pasākumu apskaņošanu, gatavojis kastes šim nolūkam nepieciešamās aparatūras pārvadāšanai. Tad nolēmis pats izvērst savu biznesu, paplašinot piedāvājumu. Šobrīd ejošākās ir skaņu aparatūras un ieroču transporta kastes, arī mobilie stendi izstādēm. Produkts tiek veidots konkrētam klientam, tā sakot, Mārtiņš kā individuālais drēbnieks pašuj uzvalciņu konkrētam pasūtītājam. Ir tapuši koferīši dokumentiem, portatīvie bāri, pat mēbeles - gulta, ledusskapja apdare. Vairākos busiņos viņš izbūvējis mobilas un kompaktas darba telpas.
Īpašu konkurentu Latvijā šim produktam nav, savulaik gan kādas mūzikas kompānijas kaut ko tādu darinājušas, bet lielākoties paši sev. Nopietns konkurents TP kastēm ir Ķīna, tur ražotās kastes, protams, ir lētākas, bet, kā zināms, skopais maksā divreiz. Sarunbiedrs stāsta, ka ķīniešu prece izjūkot, pirms aparatūra beigusi kalpot. Mārtiņa kastēm finieris tapis tepat Latvijā, savukārt furnitūra ir vācu. Kastēs tiek iebūvēta arī attiecīga ventilācija un polsterējums. Viņam darba pietiekot katru dienu, gada sākumā, lai gan valstī it kā ir ekonomiskais pagrimums, bijis tik daudz, ka tikko varēts izpildīt pasūtījumu. Tomēr nesen viņš sev uzdevis jautājumu: - Ko tālāk? - Man tāda stāvēšana uz vietas nepatīk. Kaut ko savā darbībā gribu mainīt - attīstīties vai arī tam jāpieliek punkts, - tāda doma viņam bijusi. Nesen notikusī izstāde devusi atbildi - iesāktais jāturpina. Nekādi konkrēti līkopi gan tur netika slēgti, tomēr dzimusi cerība, ka Mārtiņa prece būs vajadzīga daudziem. Iespējams, tuvā nākotnē varētu tikt panākta vienošanās ar mēraparātu ražotājiem, kas pasūtinātu transporta kastes savam produktam. Mārtiņš rāda uz vēl nepabeigto būvi, kur varētu iekārtot plašāku ražotni, tam telpas iespējams rast arī Salacgrīvā. Strādnieki neesot tālu jāmeklē, pāris lietpratēju viņam jau ir padomā.
Mārtiņš pēc profesijas ir lauksaimnieks, savulaik beidzis Priekuļu sovhoztehnikumu, ieguvis arī pirmā līmeņa komercdarbinieka izglītību un šobrīd studē, lai iegūtu bakalaura grādu. Pirms sācis privāto biznesu, gadus septiņus nostrādājis Latvenergo par montieri, un tas darbiņš viņam bijis pa prātam. Kad nācies vairāk veikt kantordarbus, sapratis - tas nav viņam. - Protams, "Latvenergo" ir solīda firma, tas bija stabils algas darbs, bet man gribējās kaut ko mainīt, kaut ko savā dzīvē paveikt. Izveidoju firmu un nenožēloju, - viņš saka. Šī izšķiršanās notika vēl t.s. treknajos gados. Vai šobrīd Mārtiņš spertu šādu soli? - Šodien droši vien ilgāk padomātu. Lai gan ir viedoklis, ka nav nekas labāks jauna uzsākšanai par šo ekonomiski grūto laiku, - bilst Mārtiņš.
Sarunā atklājas, ka viņš ne reizi vien savā dzīvē sācis ko jaunu. Dzimis, audzis un skolojies Cēsīs, bet izvēlējies atgriezties dzimtas mājās Dzeņos. Mārtiņš atklāj, ka viņa vecvectēvs - pēc uzvārda Bērziņš - Latvijas laikā bijis Salacas pagasta vecākais. Baķu ģimenīte guvusi arī jaunu pieredzi kredītpapīru kārtošanā - caur Altum programmu Hipotēku bankā iegūts kredīts Mārtiņa sievas Ilzes privātajam biznesam. Viņa Salacgrīvā februārī atvērusi masāžas kabinetu. - Kad manai firmai būs pastāvīgi līgumi, domāju, arī es mērķēšu uz līdzekļu piesaisti no kāda Eiropas fonda, - viņš secina. - Nē, man nekad nav bijusi doma likt somu pār pleciem un doties labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Tad jābūt ļoti slikti, - uzskata sarunbiedrs.