Turpina Revertas lietu pret Karginu un Krasovicki par naudas piedziņu (3)

Šis apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Kargina un Krasovicka pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Uģis Grūbe iepriekš norādīja, ka tāds lūgums tika pieteikts saistībā ar lietu par ieguldījuma līguma spēkā esamību. Jau ziņots, ka apgabaltiesa 4.jūnijā skatīs Kargina un Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo «Parex banku» par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Tāpat šodien tiesa nolēma apmierināt Kargina un Krasovicka pārstāvju lūgumu par liecinieka - bijušā «Parex banka» darbinieka - pieaicināšanu uz nākamo tiesas sēdi. Tāpat Grūbe tiesai lūdza pievienot lietas papildu paskaidrojumus par iepriekš iesniegto Latvijas Bankas izziņu, kas, pēc Grūbes teiktā, beidzot pēc teju trim gadiem vismaz nedaudz pamato prasības summu.

Lietā ir pasludināts pārtraukums līdz 24.maija plkst.13. Iespējams, pēc liecinieka noklausīšanās varētu notikt arī tiesu debates.

Kā ziņots, minētā prasība ir arī par priekšā stāvošu zaudējumu nodrošināšanu. Šī ir viena no lietām, kas pērn jūnijā tika atdalīta no «Revertas» prasības pret Karginu un Krasovicki. No pamata procesa - par 62 miljonu latu piedziņu - toreiz atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta - par parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.

Šodien skatāmajā lietā apgabaltiesa pērn novembrī tiesvedību apturēja, tomēr šo lēmumu «Reverta» pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT).

Tikmēr pamatlietā daļēji labvēlīgs spriedums «Revertai» tika pieņemts pērn 21.decembrī, kad no abiem bijušajiem «Parex bankas» īpašniekiem tika piedzīti 3 448 970 lati. Pārējā daļā prasība tika noraidīta. Pagaidām nekādas citas darbības šajā lietā nav reģistrētas.

Grūbe iepriekš norādīja, ka pamata prasībā kredītiestāde vēloties piedzīt no abiem bijušajiem baņķieriem 62 miljonus latu par kopumā 14 it kā neizdevīgi noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem. Šie līgumi esot slēgti laika periodā no 1995. līdz 2008.gadam. Prasības summa veidojas no «auditoru hipotētiskajiem aprēķiniem».

Viņš piebilda, ka līgumi, kas slēgti ar banku, «attiecas uz trīs personām» - Karginu, Krasovicki un Krasovicka laulāto.

Rīgas apgabaltiesa prasību bija paredzējusi sākt izskatīt jau 2011.gada novembrī, bet bijušo baņķieru advokāts Grūbe lūdza tiesu uzlikt par pienākumu «Revertai» iesniegt tiesā visus akcionāru sapulču protokolus, lai varētu noskaidrot, vai akcionāri ir pauduši attieksmi par valdes atbildību par visu to laiku, par ko «Parex banka» cēlusi prasību Rīgas apgabaltiesā, proti, no 1995.gada līdz 2008.gadam, un vai viņi atbrīvojuši valdi no atbildības vai nē.

Tiesa apmierināja Grūbes lūgumu un uzlika par pienākumu «Revertai» iesniegt pilnus akcionāru sapulču protokolu tekstus par laiku no 1995.gada līdz 2008.gadam, kuros norādīts, vai ir lemts jautājums par gada pārskata apstiprināšanu un, iespējams, lemts par atbrīvošanu no atbildības.

Kā ziņots, valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.

Prasību tiesā «Reverta» iesniedza 2010.gada 30.jūlijā un norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, konstatēti vairāki darījumi, kas noslēgti pretēji bankas interesēm, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Minētajā periodā tie ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Prasībā banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.