Lietuvas Seims otrdien jaunā redakcijā pieņēmis likumu par lobiju darbību, nosakot, ka par lobistu tiks uzskatīta tikai fiziskā persona, kura atbilst noteiktām prasībām un nodarbojas ar lobēšanu.
Lietuvas Seims pieņem likumu par lobiju darbību jaunā redakcijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norāda parlamenta sabiedrisko attiecību nodaļa, ar lobēšanu varēs nodarboties nolīgti profesionāļi. kā arī asociāciju un juridisko personu vadītāji vai darbinieki, kuriem tiks uzdots veikt lobiju darbību.
Lobistam būs pienākums septiņu kalendāra dienu laikā no brīža, kad sākta lobēšanas darbība par konkrēta tiesību akta projektu vai administratīvo lēmumu, deklarēt šo darbību Galvenajai dienesta ētikas komisijai.
Likums arī noteic, ka lobists nedrīkst personai, ko viņš cenšas ietekmēt, dot dāvanas vai solīt atlīdzību par lēmumu pieņemšanu vai nepieņemšanu, savukārt šī persona nedrīkst pieņemt no lobistiem dāvanas vai cita veida atlīdzību.
Norādīti arī gadījumi, kas nav uzskatāmi par lobēšanu, piemēram, publiskās informācijas izstrādātāju darbība, fiziskās personas pausts viedoklis attiecībā uz likumdošanu, kā arī petīciju, referendumu vai pilsoņu likumdošanas iniciatīvas tiesību izmantošana, valsts un pašvaldību institūciju vai iestāžu pieaicinātu personu darbība, lai tās kā eksperti piedalītos apspriedēs par likumdošanas aktu projektu izstrādi, utt.
Lobiju darbības likuma jauno redakciju bija izstrādājusi jau iepriekšējā sasaukuma Seima izveidota darba grupa, bet jaunais parlaments to būtiski mainījis, cita starpā paredzot to neattiecināt uz nevalstiskajām organizācijām.
Tikmēr nevalstiskās organizācijas «Transparency International» Lietuvas nodaļa (TILS) aicinājusi prezidenti Daļu Grībauskaiti izmantot veto tiesības, lai jauno likumu bloķētu. Tā ieteikusi sašaurināt lobisma definīciju un reģistrēt tikai tos gadījumus, kad, piemēram, tiek mēģināts ietekmēt likumus un likumprojektus.
«Es saprotu tā - saskaņā ar pašreizējo likumu dzīvojamās mājas kopienas pārstāvim, kas grib saņemt pašvaldības atļauju kaimiņu rīkotam piknikam, vispirms būtu jāreģistrējas kā lobistam Galvenajā dienesta ētikas komisijā, bet tas ir absurds,» izteicies TILS vadītājs Sergejs Muravjovs.
TILS ierosina noteikt, ka Seima deputātiem jādeklarē, ar ko viņi tiekas, lai apspriestu dažādus likumus. Organizācija arī norāda, ka likumā nav teikts, kādā veidā Galvenā dienesta ētikas komisija nodrošinās pienācīgu šā likuma izpildi.
Kā uzskata nevalstisko organizāciju pārstāvji, likumā arī atstāta iespēja uzņēmumam, kas grib gūt sev labumu, aizbildinoties ar sabiedrības interesēm, nedeklarēt tikšanos ar politiķi.