Eiropas Savienībai (ES) būtu jāaizliedz starptautiskajām kompānijām ražot Austrumeiropas tirgum paredzētās pārtikas preces pēc citas receptūras nekā attiecīgos rietumeiropiešiem domātos produktus, nenoveļot šā jautājuma risināšanu uz dalībvalstu pleciem, ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas zemkopības ministrs Broņus Markausks.
Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien savā ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. «Es nepieņemšu to, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski,» viņš paziņoja runā Eiropas Parlamentā Strasbūrā, vienlaikus aicinot piešķirt dalībvalstu iestādēm lielākas pilnvaras izskaust nekvalitatīvas pārtikas pārdošanu daļā ES valstu.
Savukārt Markausks paudis pārliecību, ka atbildību šai jautājumā nedrīkstētu novelt uz dalībvalstīm.
«Tas jāreglamentē Eiropas mērogā, lai lielajām pasaules kompānijām, kuras eksportē savus produkciju gan uz Austrumeiropu, gan Rietumeiropu, vienkārši tiktu aizliegts ražot produktus ar to pašu zīmolu, bet atšķirīgu receptūru,» sacījis ministrs.
Viņš piebildis, ka atbalstītu plašāku pilnvaru piešķiršanu Pārtikas un veterinārijas dienestam, bet no tā šai situācijā nebūtu īpaša labuma.
«Uzskatu, ka Eiropas Savienība un Eiropas Komisija cenšas novelt no sevis atbildību. Ja tas netiks reglamentēts Eiropas mērogā, ko gan Lietuvas Pārtikas un veterinārijas dienests var iesākt pret kompāniju «Coca-Cola«? Faktiski šobrīd pat nevar runāt par pārkāpumiem, jo produktu sastāvs uzrādīts pareizi,» atzinis Markausks.
ES normas neaizliedz ražotājiem savā produkcijā izmantot katrā valstī atšķirīgas sastāvdaļas, ja tās skaidri norādītas uz iesaiņojuma.
Lietuvas Tieslietu ministrija augustā paziņoja, ka Lietuva pievienosies Slovākijas iniciatīvai izpētīt atšķirīgas kvalitātes produktu izplatīšanas problēmu ES līmenī un centīsies panākt, lai tiktu izveidota vienāda produktu vērtēšanas sistēma.
Savukārt Zemkopības ministrija, vēloties noskaidrot, kāda situācija šai ziņā ir Lietuvā, uzdevusi Pārtikas un veterinārijas dienestam izanalizēt 33 produktu sastāvu un izpētīt, vai tas atšķiras no analoģiskām citās valstīs tirgotām precēm.
Pēc provizoriskiem datiem, pētījumā konstatētas atšķirības dažu produktu sastāvā. Pētījuma rezultātus ministrija gatavojas publiskot tuvākajā laikā.
Viduseiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka tur tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no tādiem pašiem produktiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Tikmēr šīs produkcijas ražotāji apgalvo, ka šīs pretenzijas neesot pamatotas un dažādos tirgos vienkārši atšķiroties pircēju gaume.
