Pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) Rīgas domes deputāta Jurģa Klotiņa iniciatīvas domes opozīcijas frakcijas ierosinājušas sasaukt ārkārtas sēdi, lai atkārtoti lemtu par «Rail Baltica» projekta darba grupas izveidi, informēja VL-TB/LNNK pārstāve Evija Zepa.
Rīgas domes «Rail Baltica» projekta darba grupa ir iecerēta kā konsultatīva institūcija, kuras mērķis būtu nodrošināt, ka projekta radītās papildu iespējas Rīgas pilsētas teritorijā transporta un publiskās ārtelpas jomā tiek īstenotas kvalitatīvi un iedzīvotāju labākajās interesēs.
Plānots, ka darba grupā darbotos pārstāvji no Rīgas domes institūcijām - Pilsētas attīstības departamenta, Satiksmes departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes un citiem, kā arī viens pārstāvis no katras domes deputātu frakcijas un vismaz vienas nevalstiskās organizācijas pārstāvis. Darba grupa kā konsultantus varētu pieaicināt pārstāvjus no citām institūcijām, kas piedalās «Rail Baltica» projekta īstenošanā. Plānots, ka darba grupas dalībnieki savus pienākumus pildītu bez papildu atlīdzības, skaidro partijas pārstāve.
Darba grupas būtisks uzdevums būtu uzraudzīt projekta īstenošanas gaitu, apkopot iedzīvotāju un organizāciju priekšlikumus, kā arī sekmēt to, ka «Rail Baltica» jautājumi ir sekmīgi skaidroti Rīgas cilvēkiem, uzsvēra Zepa.
Politiskais spēks uzskata, ka Rīgas domei sava «Rail Baltica» projekta darba grupa ir nepieciešama, jo tieši no Rīgas pašvaldības lēmumiem būs atkarīgs tas, vai pilsēta sekmīgi īstenos «Rail Baltica» radītās papildu iespējas pilsētnieku labklājībai.
Kā skaidro Lepa, darbu ir sākusi Satiksmes ministrijas izveidotā «Rail Baltica» projekta Rīgā pārinstitucionālā koordinācijas padome, kuras nolikums paredz, ka tā tiekas ne retāk kā divas reizes gadā. Viņa norāda, ka Rīgas domes priekšsēdētājs neoficiāli esot solījis, ka reizi ceturksnī Rīgas domes sēžu zālē informēs deputātus un sabiedrību par «Rail Baltica» projekta gaitu. Taču iesniegumu parakstījušie deputāti uzskata, ka domei ir nepieciešama par «Rail Baltica» projektu atbildīga institūcija.
«Līdz šim Rīgas domē ir virzīti nozīmīgi projekti, piemēram, «Skanstes tramvajs», kuru plānošanas procesā deputāti nav aicināti piedalīties. «Rail Baltica» projekts ir iespēja īstenot labāku pārvaldības modeli,» skaidro Zepa.
Jau ziņots, ka Rīgas dome 18.oktobrī neiekļāva darba kārtībā deputāta Klotiņa priekšlikumu izveidot projekta «Rail Baltica» darba grupu.
Visu trīs Baltijas valstu parlamenti ratificējuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību līgumu par «Rail Baltica» dzelzceļa savienojuma izveidi.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Plānots, ka pa jauno dzelzceļa līniju pasažieru vilcienu ātrums varēs sasniegt 240 kilometrus stundā, bet kravas vilcienu - 120 kilometrus stundā.
Jaunākie dati liecina, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
